Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

[1.] Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” (turpmāk tekstā – biedrība) aicina 14. Saeimu turpināt skatīt likumprojektu Nr.438/Lp10 - grozījumus Satversmes 65. pantā: piešķirt pašvaldību domēm likumu ierosināšanas tiesības. Šo likumprojektu Saeima balsojot jau tika pieņēmusi skatīšanai. Tagad 14. Saeima var lemt turpināt skatīšanu.

[2.] Lūdzam atjaunot deputātu vienlīdzības principu komisijās, t.i. pieņemt komisiju izveidošanas noteikumus līdzīgus, kā jau bija 1., 2., 3., 4. Saeimās un arī 5., 6., 7. Saeimās. Vienlīdzības principa būtība: komisijā no katras frakcijas ne vairāk kā 2 deputāti.

[3.] Biedrības ieskatā pašlaik nepareizi tiek piedāvāts pirmajā sēdē balsot citu aritmētisko formulu. 13. Saeimā pastāvēja nepareiza 13. Saeimas aritmētika-formula: katrā komisijā līdz 5 deputātiem no lielās frakcijas, bet no mazākas - 1 vai 2 deputāti. Ar šādu formulu Saeimas komisijas nespēj vispusīgi spriest, bet tās pakļaujas vienpusīgam partijas vai biznesa diktātam. Rezultāts: steidzamības-brāķa likumi, kaitējums vēlētājiem.

[5.] Biedrības ieskatā uzsvērtā skaitliskā nevienlīdzība komisijās izveido apstākļus, kuri ir krasā pretrunā Satversmes negrozāmajam pamatam, 6., 14, 32. pantiem. Balsošanai ir plenārsēde. Bet komisijā ir vajadzīga gudrība un pieredze, nevis balsošanas mašīna! Faktiski šī formula komisijās likvidē deputātu brīvību un liedz tiem iespēju īstenot vēlētāju pārstāvību.

[6.] Biedrība arī vērš uzmanību, ka valsts prezidents E. Levits pat trīs reizes savulaik pieprasījis pārtraukt nepareizo praksi Saeimā. Pamatā iebilst nepamatotām steidzamībām, ar kurām izrauj caur Saeimu greizus projektus, apejot valsts prezidenta tiesības likumu neizsludināt. Bet greizums ir tiešas sekas tam, ka ir greizi komisiju izveides noteikumi, kuri pilnībā likvidē deputātu vienlīdzību komisijās un pakļauj diktātam bez domāšanas akceptēt jebkuru lēmumu, kāds ir komisijai pasūtīts "no augšas".

Ja skata vēsturi, tad 5., 6. Saeimā, arī 7. Saeimā komisijās bija līdz 2 deputāti no frakcijas, kas garantēja, ka viedokļus var izteikt un tos apspriest., Arī no mazākuma komisija varēja pieņemt un atbalstīt likumprojektu, virzīt to uz sēdi. Iztika bez aritmētiskā diktāta komisijā. Ar agrāko komisiju nolikumu, kas ļāva uzskatu brīvību komisijās, mazāk likumu tika apstrīdēti Satversmes tiesā.

Atzīmējams, ka paredzamās 2022.-2023. krīzes pārvarēšanai ir nepieciešama pieredze un profesionālā kvalifikācija. Saeimai ir iespējas to risināt ar individuālu lēmumu.

[7.] Ja vara pieder tautai – tad, loģiski, arī tautas vietniekiem vajag plašas pilnvaras, lai pildītu vēlētāju uzdevumus (un personisko neatkarību lemt pašam). Satversme neparedz partijas, paredz proporcionālos sarakstus, kurus veido un iesniedz 100 vēlētāji. Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa - ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras. Izraksts no Konstitucionālo tiesību komisijas, ko vadīja E. Levits 17.09.2012.: 

Satversmi var grozīt tikai konstitucionālais likumdevējs. Satversme paredz divu veidu konstitucionālo likumdevēju - vienkāršo un kvalificēto konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršā konstitucionālā likumdevēja funkciju veic regulārais (ikdienas) likumdevējs - Saeima - ar īpašu - konstitucionālu vairākumu, kuru definē Satversmes 76. pants: „Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu." 

Ja Saeimā šāds konstitucionālais vairākums jautājumā par Satversmes grozījumu ir panākts, tad Saeima funkcionāli no vienkāršā likumdevēja kļūst par vienkāršo konstitucionālo likumdevēju. Vienkāršais konstitucionālais likumdevējs ir tiesīgs grozīt visus Satversmes pantus, bet grozījumiem 1. - 4., 6. un 77.pantā nepieciešams kvalificētā konstitucionālā likumdevēja apstiprinājums. 

Satversmes 1. - 4., 6. un 77.panta grozījumi - vienalga, vai tos vispirms būtu apstiprinājis vienkāršais konstitucionālais likumdevējs (tas ir, Saeima saskaņā ar Satversmes 76.pantu) vai arī šāda iniciatīva saskaņā ar Satversmes 78. pantu nāktu tieši no Pilsoņu kopuma vidus, - jebkurā gadījumā jāapstiprina, respektīvi, jāpieņem tautas nobalsošanā, turklāt saskaņā ar Satversmes 79.panta pirmo daļu par grozījumiem jānobalso vairāk nekā pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņu kopuma locekļiem. Ja šis vairākums ir panākts, tad pilsoņu kopums šo lēmumu pieņem kā kvalificētais konstitucionālais likumdevējs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...