Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors, kuru Māra Kučinska valdība plāno atrast šodien izsludinātajā konkursā, strādās ideāli un saņems visas maksimālās piemaksas un bonusus, šīs amatpersonas lielākais iespējamais mēneša atalgojums būs 4440 eiro pēc nodokļu nomaksas – aptuveni 85% no tās summas, ko mēnesī saņem vissliktāk apmaksātais Latvijas Bankas padomes loceklis, un gandrīz divreiz mazāk nekā Latvijas Bankas prezidenta vidējais mēneša atalgojums. Pietiek šodien publicē vilinošo darba sludinājumu uz VID ģenerāldirektora vakanci, kā arī nelielu pārskatu par to, kā uz Latvijas Bankas atalgojuma fona izskatīsies VID vadītāja darba samaksa

Konkurss Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam

Valsts kanceleja izsludina konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Ja Tev ir:

nevainojama reputācija;

maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās:

ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem;

vēlama darba pieredze valsts pārvaldē;

zināšanas un izpratne par Valsts ieņēmumu dienesta darbības jomu;

izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu;

angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī. Otras svešvalodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;

teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes;

sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā un spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās;

Mēs Tev piedāvājam:

interesantu un atbildīgu darbu ar starptautiskās sadarbības iespējām;

iespēju pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestu kā modernu klientorientētu iestādi;

mēnešalgu 4030 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas (atbilstoši Ministru kabinetā 30.08.2016.apstiprinātajam likumprojektam "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". 2016.gadā mēnešalga 3771 euro ar iespēju mēnešalgas starpību kompensēt ar piedāvāto bonusa sistēmu), motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem (līdz 60% no mēnešalgas) un veselības apdrošināšanas polisi;

profesionālās attīstības iespējas, piedaloties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā;

profesionālus kolēģus.

Pretendentiem lūdzam līdz 2016. gada 7. oktobrim iesniegt slēgtā aploksnē Valsts kancelejā, Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520, vai, nosūtot elektroniski, uz e-pastu: [email protected] šādus dokumentus (ar norādi "Pieteikums konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu"):

1) motivētu pieteikumu, kurā iekļauj arī apliecinājumu par atbilstību likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un to, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;

2) pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae) (atbilstoši Europass CV standartam, kas pieejams tīmekļvietnē www.europass.lv);

3) augstāko izglītību un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas un citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu pievienot;

4) pretendenta redzējumu par Valsts ieņēmumu dienesta prioritātēm un attīstību, ņemot vērā arī Ministru prezidenta un sociālo partneru 2016. gada 9. augustā parakstīto vienošanos protokolu par kopīgi veicamajiem darbiem un sadarbības un sociālā dialoga principiem.

Tālrunis uzziņām: 67082935.

Kā izskatīsies VID ģenerāldirektora alga uz Latvijas Bankas vadības atalgojuma fona (summas pirms nodokļu nomaksas)

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2015. gads – 137 007 EUR

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2015. gads – 145 657 EUR

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2015. gads – 126 772 EUR

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2015. gads – 109 879 EUR

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2015. gads – 119 299 EUR

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2015. gads – 133 777 EUR

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2015. gads – 203 698 EUR

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2015. gads – 116 824 EUR

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2015. gads – 91 420 EUR

Padomes loceklis Edvards Kušners

2015. gads – 92 319 EUR

Padomes locekle Vita Pilsuma

2015. gads – 91 489 EUR

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2015. gads – 91 423 EUR

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2015. gads – 91 038 EUR

VID ģenerāldirektors – 77 376 EUR (maksimālais atalgojums, ja tiek saņemtas lielākās iespējamās piemaksas un bonusi)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...