Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ieguldījumi kapitāla tirgos piedzīvo augšupejošu tendenci. Privāto investoru skaits Latvijā pēdējos divos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vienlaikus tas ir krietni mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas iedzīvotājiem kopumā joprojām nav pietiekamas intereses un motivācijas ieguldīt savus uzkrātos līdzekļus. Viņi dod priekšroku naudas glabāšanai norēķinu kontos, neizvērtējot iespējas ieguldīt. Kāds ir šādas rīcības iemesls?

Santa Purgaile*

Izvēlas uzkrājumus un ieguldījumus nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka šī brīža energoresursu cenu lēciens un strauji augošā inflācija tukšo Latvijas iedzīvotāju kontus un makus. Daļai sabiedrības vēl pirms šiem izaicinājumiem ir bijušas grūtības iztikt ar saviem ienākumiem. Tomēr apmēram trešdaļai Latvijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumus.

2022. gada vasarā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma "Pētījumu centrs SKDS" veica Latvijas iedzīvotāju aptauju1, noskaidrojot to, kā cilvēki, kuri ir uzkrājuši "drošības spilvenu" vismaz divu mēnešalgu apmērā, rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem, ko uzskata par vislabāko ieguldīšanas veidu, un citus ar ieguldījumiem saistītus aspektus.

Aptaujas dati rāda, ka 40% respondentu uzkrājumu apmērs pēdējā gada laikā ir kopumā pieaudzis. Taču satraucošāks ir fakts, ka visvairāk – 60% respondentu – veido uzkrājumus skaidrā naudā un 40% – kā noguldījumus bankas kontā, kas, inflācijai strauji augot, zaudē vērtību.

Piedāvājot respondentiem vērtēt, kā vislabāk rīkoties ar uzkrājumiem, viņi par labāko finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidu atzinuši ieguldījumus nekustamajā īpašumā (85%). Liela daļa respondentu par kopumā labiem finansiālo uzkrājumu glabāšanas veidiem atzīst arī ieguldījumus dārgmetālos vai dārglietās, skaidru naudu eiro, investīcijas biznesā, uzņēmumu kapitāla daļas, ieguldījumus mākslas priekšmetos un biržās kotētus vērtspapīrus (50%). Vienlaikus tikai 18% respondentu norādījuši, ka patlaban ir ieguldījuši biržās kotētos vērtspapīros.

Kāpēc neiegulda?

Viens no secinājumiem, kas izriet no aptaujas rezultātiem, – Latvijas iedzīvotājiem ir grūtības ieguldīt ar abstraktu, ļoti tālu mērķi. Visticamāk, tieši tādēļ nekustamais īpašums, dārgmetāli, dārglietas, mākslas priekšmeti ir krietni apsteiguši biržās kotētus vērtspapīrus. Tie ir reāli, redzami un taustāmi objekti. Tāpat redzam, ka tieši Latvijas uzņēmumi ir tie, kuros iesācēji ieguldījumu jomā izvēlas ieguldīt vislabprātāk. Tas ir tāpēc, ka šo uzņēmumu darbību ir vieglāk novērtēt, to produkti ir pazīstami.

Veicot aptauju, interesējāmies arī par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir potenciāls ieguldīt, to nedara. Būtiski, ka puse no visiem aptaujātajiem uzskata, ka sabiedrībā kopumā trūkst viedokļu no uzticamiem avotiem par ieguldījumu tēmu, kas palīdzētu izvērtēt iespējas un pieņemt lēmumus. Savukārt 57% aptaujāto norāda, ka latviešu valodā kopumā nav pietiekami daudz informācijas, lai uzzinātu visu nepieciešamo par ieguldījumu veikšanu un varētu pieņemt pārdomātus lēmumus.

Tāpat izgaismojās fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem (76%) ir bail uzņemties riskus, īpaši šajā ģeopolitiski nedrošajā situācijā un apstākļos, kas rada papildu finansiālo ietekmi. Tomēr pēdējos gados redzam – katrs jauns gads nāk ar saviem izaicinājumiem, bet katrā ir arī savas iespējas. Tie, kuri uztrenējuši spēju kritiski izvērtēt riskus un ieraudzīt potenciālu, strauji virzās uz priekšu. Tas notiek ne tikai valstu līmenī, bet arī uzņēmējdarbības vidē un, protams, arī individuālajā līmenī. Veicot ieguldījumus, ir jāspēj arī izvērtēt un uzņemties savai finanšu situācijai atbilstošāko risku. Tas veiksmīgāk izdodas, ja ir labas finanšu pratības zināšanas un interese par iespējām vairot savu kapitālu.

Kā motivēt iedzīvotājus izvērtēt ieguldījumu iespējas?

FKTK kā kapitāla tirgus uzraugs nevar palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem uzņemties risku, bet tas, ko mēs varam – palīdzēt būt informētiem un izglītoties par ieguldījumu jautājumiem, tajā skaitā risku vērtēšanu un vadīšanu, ieguldītāju tiesībām un interešu aizsardzību.

Veicot ieguldītāju uzraudzību kapitāla tirgos, esam konstatējuši, ka pat tirgū ilgi esošu ieguldītāju zināšanas par tādiem jautājumiem kā ilgtspēja, korporatīvā pārvaldība, investoru tiesības un pat portfeļu izveide neatbilst zināšanu minimumam, kas nepieciešams sekmīgai darbībai ilgtermiņā ar mērķi vairot, nevis zaudēt savu nopelnīto kapitālu. Bieži vien tieši nezināšana un nesekošana līdzi tirgus tendencēm noved pie negatīva rezultāta un līdz ar to arī negatīvas attieksmes pret ieguldījumu veikšanu gan vietējā kapitāla tirgū, gan starptautiski. Nesen Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde publicēja analīzi2, kas apliecināja faktu, ka ilgtspējīgi ieguldījumi fondos investoram kopumā dod lielāku atdevi salīdzinājumā ar tradicionālajiem tirgū pieejamajiem produktiem.

2021. gadā FKTK izstrādāja 10 soļu programmu3 Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, un viens no tās darba virzieniem ir ieguldītāju aktivitātes veicināšana. Lai to nodrošinātu, FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku īsteno dažādas aktivitātes un izstrādā izglītojošu saturu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības pilnveidei ieguldījumu jomā. Viena no šādām izglītojošām iniciatīvām ir raidieraksts "Pelnītprasme", kurā 10 epizožu laikā padziļinātās sarunās ar dažādu jomu ekspertiem ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt vispusīgu ar ieguldījumu jomu saistītu informāciju un investīciju nianses.

Raidieraksts "Pelnītprasme" ir Latvijas Bankas un FKTK ieguldījums Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības paaugstināšanā ieguldījumu jomā. Vienlaikus būtiska ir arī citu pušu aktīvāka iesaiste, piemēram, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši kredītiestādēm, izglītojot sabiedrību un aktīvāk iesaistot ikkatru no mums savu līdzekļu efektīvā pārvaldībā. Šobrīd Latvijā tas nav darīts pietiekami. Gan iedzīvotāji, gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji ieņēmuši pasīvu pozīciju, nedomājot par kopējo Latvijas iedzīvotāju labklājību.

1 Aptauja "Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu veikšanas paradumi un attieksme pret ieguldījumu veikšanu". Pieejama šeit: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2022/10/Atskaite_www_102022.pdf

2 ESMA Annual Statistical Report: Performance and Costs of EU Retail Investment Products. Pieejams: https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma_50-165-1677_asr_performance_and_costs_of_eu_retail_investment_products.pdf

3 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Pieejama: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/10_soli_LKT_attistibai_LV.pdf

* Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...