Jāatceras, ka Olafs Berķis no “Latvijas Avīzes” padzina ne tikai Voldemāru Krustiņu, bet arī Viesturu Serdānu
Pietiek lasītājs16.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasu „atklājumus” par to, ka Ventspils-Monako oligarhs Olafs Berķis esot patiesais iemesls, kura dēļ viņa īpašumā esošā Latvijas Avīze pārvērtusies par Attīstībai/Par atbalstītāju. Tad nu gan jaunums – tas bija skaidrs ne tikai tad, kad O. Berķis lika no avīzes padzīt tās dibinātāju Voldemāru Krustiņu, bet jau krietni senāk, kad pēc aptuveni 25 gadu ilga darba laikraksta Latvijas Avīze izdevējas – AS Lauku avīze (tagad Latvijas mediji) vadību bija spiests viens no avīzes dibinātājiem Viesturs Serdāns.
Lai arī oficiāli V. Serdāns savu aiziešanu no uzņēmuma toreiz skaidroja ar vēlmi pievērsties privātam biznesam, patiesībā tieši Ventspils oligarha uzvedība un „vēlmes” bija iemesls, kāpēc V. Serdāns atkāpās. Savukārt galvenā no šīm „vēlmēm” bija - aizvien biežāk ietekmēt laikraksta saturu, kas savukārt V. Serdānam nebija pieņemami.
Tieši līdz ar V. Serdāna aiziešanu sākās O. Berķa pilnīga kontrole pār Latvijas Avīzi un tās izdevēju, - neilgi pirms tam viņš bija kļuvis par AS Lauku avīze padomes priekšsēdētāju, turklāt tas notika līdz ar kārtējo apvērsumu AS Ventbunkers vadībā, kura rezultāta O. Berķis ieguva Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu.
Tobrīd Ventbunkers jau vairākus gadus bija Latvijas Avīzes reālais īpašnieks. Izdevniecību Ventbunkers slēpti iegādājās 2001. gadā – toreiz O. Berķis Ventbunkera vadītāja posteni bija ieguvis kā Ventspils mēram lojāla persona. Par uzņēmuma iegādi Ventbunkers toreiz samaksāja aptuveni 7 miljonus latu. Šis darījums ilgstoši tika slēpts, un informācija par to nebija pieejama. Jāatceras arī tas, ka līdz pat 2011. gada beigām Ventbunkers un ar to saistītā Lauku avīze bija Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolē.
Savukārt saistībā ar O. Berķa savulaik dibināto biedrību Latvijas attīstībai, no kuras gadu gaitā izveidojies jaunlaiku korumpantu „jumts” Attīstībai/Par, būtu jāatceras, ka dibinātāju vidū reizē ar O. Berķi bija arī ar Vienotība saistītie miljonāri Donāts Vaitaitis unValērijs Belokoņs, tāpat arī savulaik par Vienotības kasieri dēvētais toreizējais Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis, bēdīgi slavenā Baiba Pirktiņa-Fromane-Bļodniece un par polittehnologu dēvētais Einara Repšes draugs Dans Titavs. Tas viss jāņem vērā, tagad ielūkojoties Latvijas Avīzes lappusēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
