Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jāizbeidz starptautiskas nozīmes biotopu iznīcināšana valsts mežos

Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas
01.06.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs – pieprasa AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.

Vides NVO pārstāvji vairākkārt dabā konstatējuši un no iedzīvotājiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcērt ES nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Turklāt LVM publiski sniegtā informācija apliecina, ka nevar runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet aizsargājamo biotopu iznīcināšana ir apzināta un sistemātiska.

LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrādi ES nozīmes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegādātais koksnes apjoms samazinātos par 4,5 miljoniem kubikmetru[1]. Tas ļauj aplēst, ka aptuveni 15% LVM iegūtās koksnes nāk no ES nozīmes aizsargājamiem mežu biotopiem.

Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Ir nepieļaujami, ka AS “Latvijas valsts meži” apzināti un mērķtiecīgi iznīcina starptautiskas nozīmes dabas vērtības valsts zemēs, izmantojot to, ka vēl nav panākta vienošanās par labāko pieeju šo biotopu aizsardzībai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas uzņēmums arī neinformē Dabas aizsardzības pārvaldi par šo biotopu iznīcināšanas apjomiem, lai gan arī šādas informācijas sniegšanu prasa likums.

Bažas par to, ka varētu tikt izcirsti aizsargājamie meža biotopi, kam nav noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi, vides NVO pauda arī pirms gada, kad tika izstrādāts rīkojums par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2021.–2025. gadam, jo pieļaujamā aprēķina apjoms balstīts tikai uz koksnes plūsmas nodrošināšanu.

Lai šīs bažas mazinātu, rīkojuma anotācijā tika norādīts, ka LVM apsaimniekotajos mežos “netiek paredzētas cirsmas platībās, kas atzītas par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem”[2]. LVM plānošanas dokumenti – uzņēmuma stratēģija un Meža apsaimniekošanas plāns – un situācija dabā liecina, ka šī apņemšanās netiek ievērota.

AS “Latvijas valsts meži”, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, neizpauž plānoto kailciršu vietas pat vietējai sabiedrībai nozīmīgās teritorijās ar individuālu apsaimniekošanas plānu. Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad ES nozīmes aizsargājamos biotopus no iznīcināšanas ar kailcirti glābusi tikai vietējo iedzīvotāju vērība, pamanot iezīmētu cirsmu aizsargājamā biotopā. Mums ir absolūti nepieņemami, ka FSC un PEFC sertificēts valsts mežu apsaimniekojošs uzņēmums savu komersanta funkciju izpildi balsta uz valsts starptautisko saistību un likumu klaju ignorēšanu, masveidā iznīcinot ES nozīmes aizsargājamos biotopus pat sabiedrībai īpaši nozīmīgās teritorijās.

Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli rāda, ka jau šobrīd nelabvēlīgā stāvoklī atrodas visi ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi, izņemot vienu, kura stāvoklis nav zināms[3]. Turklāt tieši meža biotopi Latvijā ir vissliktāk aizsargāti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. No visiem 12 Latvijā sastopamajiem ES nozīmes mežu biotopu veidiem astoņiem biotopiem Natura 2000 teritorijas nodrošina aizsardzību mazāk nekā 35% apjomā, un nav neviena meža biotopu veida, kas būtu pilnībā aizsargāts[4]. Likumsakarīgi, ka atbilstoši minētajam ziņojumam, būtiskākie draudi šiem saudzējamiem mežiem saistīti ar mežsaimniecisko darbību[5].

Eiropas Savienības aizsargājamos meža biotopus liek saglabāt mūsu saistības pret Eiropas Savienību, taču daudz svarīgāk ir apzināties to, ka tie ir arī dabas daudzveidības ziņā vērtīgākie Latvijas meži, kuru saglabāšana ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Ir grūti šobrīd runāt par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu vai pat virzību uz ilgtspējību, ko pieminam meža apsaimniekošanas sertifikācijas jomā, ja saprotam, ka turpat ik dienu bioloģiski augstvērtīgu meža teritorijas Latvijā apzināti tiek degradētas vai iznīcinātas. Mūsu valstī tas notiek mirklī, kad starptautiski dabas daudzveidības izzušanas aktualitāte ir augstāko valsts amatpersonu diskusiju dienas kārtībās un izvirzīti ambiciozi mērķi rīcībai nacionālā līmenī. Reizēm šķiet, mēs apzināti šodien degradējam, lai noplicinātu mūsu dabas vērtības un mazāka būtu mūsu rītdienas atbildība dabas saglabāšanā.

Attēlā – LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks (2019. gada atalgojums – apmēram 170 tūkstoši eiro)


[1] https://www.youtube.com/watch?v=XILDDmbDb5w (8:34)

[2] https://likumi.lv/ta/id/316761-par-koku-cirsanas-maksimali-pielaujamo-apjomu-20212025-gadam

[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download

[4] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/natura-2000-coverage

[5] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/main-pressures-and-threats

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...