Iesaki rakstu: 
Brāļi un māsas! Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad sarežģītas izvēles, kompromisi un briesmas atkal ir uz katra soļa. Mūsu valsts, kuras jēga un pastāvēšanas mērķis ir mūsu tautas nepārtrauktība un labklājība, pēdējo desmitgažu laikā ne vienreiz vien ir demonstrējusi, ka tauta vairs nespēj kontrolēt pašplūsmā aizgājušo varas mehānismu.
Tas sācis darboties mums nesaprotamā veidā, Satversmes 100. pants vairs nav neapstrīdams, un mūsu brīvības sarūk. Tradicionālās vērtības tiek apstrīdētas, un Raiņa aprakstītā gara valsts ir kļuvusi par miesas valsti, radot mums jau tūkstošgadēm zināmās miesīgās dzīves sekas. Baušļu pārkāpumi un atteikšanās no tiem rada traģēdijas atsevišķa cilvēka dzīvē, bet valsts dzīvē un mērogos tas var radīt katastrofu.
Ko šībrīža sarežģītajā situācijā darīt draudzēm un to vadītājiem? Bieži draudžu gani uzsver, ka kristiešu cīņa nav cīņa ar cilvēkiem. Un esošā vara ir Dieva dota, un tā jārespektē, to paredz 4.bauslis.
„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”
Bībelē nav izdalīti uzsvērtas instrukcijas, ko darīt, ja vara kļūst radikāli bezdievīga un noziedzīga un sāk atklāti iet pret morāli un ētiku, bet, nedaudz pameklējot, var atrast rindas, kas arī ir šī senā norāde uz to, ka kristiešu paklausība ir selektīva.
Lūk, fragments no Apustuļu darbu grāmatas piektās nodaļas, kur Pēteris kopā ar pārējiem apustuļiem jūdu Sinedrija priekšā vienprātīgi apliecina: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkam.” Tas nozīmē, ka tad, kad kāda autoritāte, vienalga, garīgā vai laicīgā, pavēl rīkoties pret Dieva vārdu, tad kristieši arvien pavisam noteikti atbild: “Nē.”
Arī baznīctēvi vienmēr ir mācījuši līdzīgi. Tā, piemēram, Augustīns saka: “Kas gan cits, ja ne bandas ir ķēniņvalstis, kas rīkojas netaisnīgi.” Tātad – netaisna, savtīga varas lietošana valsts pārvaldei tāpat kā jebkurai citai varai atņem tās dievišķo autoritāti, kuru citādi neviens nedrīkstētu apstrīdēt.
Gadījums liekas pazīstams.
Labi organizētā varas liberāļu saujiņa, izmantojot atbalstu Briselē un Vašingtonā, ievieš likumos mums nepieņemamas, samaitājošas normas, un nepaies ilgs laiks, kamēr viņi sāks apšaubīt laulību starp vīrieti un sievieti. Arī mūsu ķermenis, Dieva Gara patvērums, vairs nav neaizskarams, to var mainīt, pat kopā ar dzimumu.
Pavisam drīz mūs gaida vēl smagāka izvēle - jaunizgudrotas RNS vakcīnas, kas būs spējīgas izmainīt mūsu gēnu informāciju un radīt smagas blaknes. Un nekas neliecina, ka tas būs pēdējais pārbaudījums, - aizbildinoties ar vīrusa draudiem, sarūk skaidras naudas apjomi apgrozībā, tiek slēgtas robežas, un mūsu bērni tiek nošķirti no dzīviem skolotājiem.
Kurš būs tas brīdis, kad Latvijas kristieši pateiks: „Pietiek!”?
Tad, kad armija un policija viņus vilks ārā no mājām, lai vakcinētu? Brāļi, tad jau būs par vēlu! Mūsu ir ļoti daudz, un kopā mēs varam izmainīt savas dzīves. Mēs varam izmainīt lēmumu pieņemšanu šajā valstī, jo kristiešu ir desmitiem reižu vairāk nekā visu politisko partiju biedru, kopā ņemtu. Ja šobrīd notiktu godīgs referendums par vakcināciju un valsts ekonomikas noslēgšanu, - kāds gan būtu tā rezultāts? Mēs zinām, ka vairākums tautas izvēlētos nevakcinēties un nenoslēgt valsti. Bet mūsu valsts kursu nosaka no Briseles un Vašingtonas atkarīgais mazākums, un pat privātfirmai „Pasaules veselības organizācija” ir lielāka ietekme uz valsts dzīvi kā Latvijas valsts varas avotam - tautai.
Vai tā ir demokrātija? Pilnīgi noteikti ne. Mūsu pienākums Dieva un savu bērnu priekšā ir atjaunot tautas pašnoteikšanos un tās Dieva dotās brīvības, kuras cilvēku varai mums atņemt nav tiesības!
Ja paliksim malā, tad padomājiet par brīdi, kad Jūsu bērns paaudzies Jums jautās: „Tēti, kur tu biji, kad tas viss sākās? Kāpēc tu neko nedarīji?”
Vēl nav par vēlu! Zini, ka Dievs šajā cīņā ir ar mums!
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
