Iesaki rakstu: 
Īsi pēc Latvijas Krājbankas bēdīgā gala šķita, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot ķērusies analizēt savu darbību gan Parex, gan Krājbankas lietā un centīsies radīt sistēmu, kas nākotnē būtiski samazinās iespēju šādiem gadījumiem atkārtoties. FKTK vadītāja Irēna Krūmane savu amatu atstāja, viņai līdzi it kā aizgāja viens no galvenajiem banku uzraugiem Jānis Placis, FKTK dabūja jaunu vadītāju.
Tomēr tās ir izrādījušās ilūzijas. Vispirms tapa skaidrs, ka Placis nekur nav aizgājis, turpat FKTK Uzraudzības departamentā vien sēž, tikai pamainījis amatu. Tagad laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze interviju ir sniedzis FKTK ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, un no viņa stāstītā diemžēl izriet, ka FKTK nekas nav mainījies un visdrīzāk arī nemainīsies. Jāsaka, visai atklāta un savā ziņā apbrīnojami godīga intervija.
Cilvēks, kas uzturēja pastāvīgus sakarus gan ar Parex, gan Krājbankas vadību, cilvēks, kas apmeklēja kreditēšanas komisiju sēdes, cilvēks, kam bija un ir iespēja iepazīties ar jebkuras bankas jebkuru dokumentu, - šis cilvēks uz jautājumu, vai viņš jau agrāk nav manījis kaut ko aizdomīgu, atbild: „Bankai bija noteikti būtiski ierobežojumi kreditēšanai. Tā kā šis pats svarīgākais bankas darbības aspekts tika sevišķi pieskatīts.”
Ievērojāt? Pirmkārt, Brazovskis lieto ciešamo kārtu „tika pieskatīts”, nevis darāmo „es pieskatīju”. No kurienes tāda pieticība, ja jau tas esot bijis „galvenais iegansts”, lai Krājbankas vadība izdomātu dažādas „shēmas”, pretdarbojoties Brazovska īstenotajai uzraudzībai? Otrkārt, kā zināms, ne jau kreditēšana bija galvenais Krājbankas grūtību iemesls.
Taču visatklātākā intervijas daļa attiecas uz vissvarīgāko: ko banku uzraugs ir paveicis, ko plāno darīt, lai uzlabotu savu darbu un līdz minimumam samazinātu Parex un Krājbankai līdzīgu gadījumu iespēju. Te Brazovska atbilde tik ļoti izbrīna, ka ir vērts to citēt pilnībā:
„Nav citu iespēju, kā prasīt no finanšu iestādēm lielākus ieguldījumus kapitālā, veidot lielākus uzkrājumus nedrošiem kredītiem un darboties atbilstoši savu akcionāru finansiālajai varēšanai, nevis iegribām.
Ar finanšu varēšanu te jāsaprot ne tikai viņu varēšanu, nodibinot banku, bet arī to, vai viņi spēs atbalstīt banku krīzes situācijās. Un vēl viens svarīgs secinājums – ir jāatkāpjas no paradigmas, kas ir valdījusi iepriekšējos gados – ka valstij, uzraugiem pēc iespējas mazāk jāiejaucas konkrētos saimnieciskos jautājumos finanšu sektorā, piemēram, komercbanku biznesa modeļos. Ir aizvien vairāk jāizmanto mūsu administratīvais resurss un jāiejaucas tādās lietās, kurās agrāk nejaucāmies, un pirms 15 gadiem neviens pat nevarēja iedomāties, ka banku uzraudzība ko tādu var darīt. Īsāk sakot, ir vajadzīga aizvien ciešāka regulācija.”
Vai jums tas neatgādina Brežņeva ziedu laikus, kad viss bija „jāpilnveido”, jāattīsta”, „jāievieš”, lai gan realitātē nekas tāds netika darīts? Atvainojiet, Brazovska kungs, vai vajadzība pēc „ciešākas regulācijas” neizrietēja jau pēc Bankas Baltija sabrukuma, kad FKTK vēl pat nebija izveidots? Vai jūs, kopš 2000. gada personīgi nodarbodamies ar banku uzraudzību, tikai tagad esat sapratis, ka visu šo laiku esat darbojies „pa tukšo”?
Ja Brazovskis beidzot ir sapratis, varbūt viņam vēlreiz „dot iespēju”? Atbilde uz žurnālista pamatoto iebildumu, ka no viņa vārdiem izriet: šobrīd būtībā nekas nav mainījies un arī nākotnē diezin vai mainīsies, rāda, ka Brazovska gadījumā dot viņam „vēl vienu iespēju” ir bezjēdzīgi. Banku uzraugs teju aizvainots norāda: „Jau minēju, kas ir mainījies un turpinās mainīties.” Trīsreiz pārlasīju interviju un tā arī neatradu nedz to, kas jau ir darīts, lai nostiprinātu banku uzraudzību, nedz jelkādas norādes par plāniem kaut ko mainīt. Izņemot apgalvojumus par mistiskiem „lēmumiem”, kas tiekot pieņemti.
Brazovskis visdrīzāk paliks savā siltajā vietiņā un turpinās „jāizmanto”, „jāiejaucas”, “jāregulē”. Lai tā būtu. Vismaz viena laba lieta tādā gadījumā paliek – proti, esam ieguvuši lielisku indikatoru FKTK uzraudzības efektivitātes vērtējumam. Kamēr ar banku uzraudzību nodarbosies tādi cilvēki kā Jānis Brazovskis, varam gaidīt regulārus, pēkšņus un nepatīkamus satricinājumus faktiski jebkurā no Latvijas kredītiestādēm. Tā ka priecāsimies vien par to pašu. Bada laikos arī muša ir gaļa.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.