Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Jāņu gaidās un ardievās

Andris Upenieks
22.06.2012.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prieks ir arī filosofijas kategorija. Jo tas ļaužu gudrības, jūtu un mīlestības rezultāts. Un liela Dieva dāvana. Kas sevišķi gavilē tad, kad kopts un gatavots. Kad malka ugunskuram kraujas, meijas ataugā cērtas, ziedi un vainagi pļavā pinas un sirds kā pīrāgu mīkla pāri malām vien kāpj... Kad Jāņu vakarā gribas kaut ko vairāk par pašdarbības kolektīvu atskaites koncertu, kurā gana banalitātes un balagāna arī. Kad kultūras nams iet vieglāko ceļu un ar atvieglotu stāju tā kā atvieglotai publikai taisa ķeksīša būšanu. Bet tie nav Jāņi...

Nekas nenotiek pats no sevis. Un visam savs vēsturiskās izcelsmes pamatojums. Daudziem no mums Jāņu ainava pildīta ar bērnības smaržu, skaņu, garšu un to sirdī kņudošo trauksmi, kas grūti skaidrojamas līksmes vadīta. Manu bērnu dienu un jaunības (arī dažu labu citu gadu) Jāņi sirdi cilāja ar dziesmu, mūziku un visas citas romantiskas gaisotnes burvību, kas tik dzīva vēl šodien, ja līgo dvēselē ieliekam sirdi. Vēl smaržu skurbumā jasmīni zied, vēl tīkamais svētku gatavošanas brītiņš un atkal jau – līgo, līgo!

Tas bija sen

Ar „visu gadu dziesmas krāju” – piesakās, ar „nu nāk Tavi Jāņu bērni” – atnāk, ar „Jānītim`i treji vārti” – pušķojas, ar plāceņiem, jasmīniem, pīpenēm, sveķenēm, āboliņu smaržinās, ar alu un sieru reibinās, ar dziesmām gavilē, ar uguņiem gaismojas, ar papardes ziediem mīlinās, ar līgotājiem līksmojas, ar daili gavilē... un smeldz. Un atmiņās dzīvo.  

Tie mani Mazozolu Jāņi – no aizvadītā gadu simteņa sešdesmitajiem gadiem, no jaunības dienām, kur vēja stundās ieskanas vijole vecā: „Brauc, saulīte kalniņā`i/ Zeltītiem`i kumeļiem`i!/ Kad bij` kalna galiņā`i,/ Tad skanēja, tad dimdēja – līgo, līgo...” Tie mani tālumā gaisušie līgo un vesela plejāde dižāko Jāņu – Dūdiņu, Milleru, Baltiņu Jāņi... Tās viņu ragu taures, cītares, dūkas un vijoles kā naktsvijoles „pa druviņu celiņiem” iet...

No Zāļu dienas rīta līdz Jāņu dienas vēlam vakaram Mazozolu muižas kalnos un lejās līgošana neapklust ne mirkli. Tas ir Pelšes aizliegto Jāņu laiks, kad pa ceļu iet simt līgotāju reizē! Pa priekšu zirga vezums ar veselu kaudzi izkapts pļautu jāņuzāļu – “visa laba jāņuzāle…”! Visi tādi svinīgi, stalti un skanīgi. Pa baltiem lielceļiem, pa „druviņu celiņiem” nemākslota tradīcija un vesela gadu simteņu kultūra iet. Liela luga ar masu skatiem – no mājas uz māju, no dziesmas uz dziesmu, no sirds uz sirdi savu augstāko kulmināciju ienes visu Jāņu Jāņa sētā – Ozolkalnā pie Dūdiņu Jāņa..., „tā sagrieza Jāņu bērni/ Jāņu tēva pagalmā`i līgo!”

 Kad saldais miestiņš un laba mājas vīna glāze aizmēž pelēcību, abi brāļi Jānis un Aleksis Dūdiņi spēlē (viens akordeonu, otrs vijoli) un dzied Jāņu dziesmas, dažbrīd arī savu sirdsgabalu – “Tevi, Tēvija, Dievs lai pasargā,/ Man, dziesmas iedomājot,/ Birst asaras…”. Dziesmas, dejas, un dziesmas! Dižgari, rīta saulei lecot, no visa spēka rauj vaļā “Dievs, svētī Latviju!”. Kādi te aizliegtie Jāņi?! Muzikanti ar pāris klašu izglītību un sastrādātiem pirkstiem izvilina arī klasiskās melodijas – Meža pasaku, Vīnes asinis, Donavas viļņus, Čigānu baronu, Solveigas dziesmu... Jāņa Dūdiņa dēls Uldis (slavenais tā laika kino operators) pēc daudziem gadiem lepnumā par savu tēvu teiks: „ Tēvs varēja lepoties ar absolūtu muzikālo dzirdi, bet skološanās vietā ara zemi... Lauki sevī slēpa milzīgu kultūras lādiņu. Pajautā šodienas ģimnāzistam, kas tie par gabaliem, kurus tie veči prata izspēlēt, nezinās!” Ik pēc skaņdarba atkal līgo dziesmu virtenes ar vārdu bezgalību un melodiju dažādību. Visa Latvija dziesmās skan un vienās Jāņu ugunīs deg.

Pēc negulētās nakts rīta agrumā vēl pāris siena gubiņas pļaujamas, bet dienā... Dienā ļaužu pulki atkal krustu šķērsu, no mājas uz māju – vienā līgošanā... Saulrietā dzirdu mežragu spēlējam, izjusti un smeldzīgi, kur „Dieviņš brida rudzu lauku,/ Ar pelēku mētelīti./ Kad izbrida, tad apsedza/ Pelēkām`i vārpiņām`i,” kur četrās rindās vesela dzīvesziņa – Dievs, daba, darbs, daile, kur bezgala žēluma pilna – „Brauc, Jānīt`i, nu ar Dievu!” Tālumā vēl kaut kur līgo – tā kā gurdi, kā miegaini.

Divreiz vienā upē...

Divreiz vienā upē neiekāpt. Laukos vēl šur tur vecā tradīcija dzīva. Taču tā, kā bija, vairs nebūs. Un diez vai taisnīgi vainot laika ratu tajā, ka tas griežas... Lielā kultūra un māksla iet citus ceļus. Ik pagastā kuras lielais Jāņu ugunskurs, un skatuvi pilda kori, deju kolektīvi, teātri, pūtēju orķestri, kapellas, estrādes grupas, pajautrināšanas nolūkā arī angažēti mākslinieki... Ļaudis joprojām alkst pēc Jāņu pulcēšanās vajadzības. Un labi vien ir, ka šad tad arī līst kā pa Jāņiem un ka kļūstam savas Dievzemītes asarām tīkami slapji. Nemaz nav slikti, ka spēkrati sētā un alus krūze ceļo apkārt, līksmības un dziesmu vadīta, uzmanot mēru... Un pavisam nav slikti, ja kaimiņš ar kaimiņu satiekas, ieēd, iedzer, uzdzied un dejā uzlec ar`. Un nav nemaz tik peļami, ja balle līdz rītam un visādām gaumēm, ja uzlīgojam pēc „dziesmu lapiņām”, jo labāk taču tā, nekā nekā...

Nav jēgas zīlēt laika apstākļus: Jāņi šogad būs! Katrā ziņā! Ar alu, sieru (nu kāda vaina šašlikam ar`?), ar to līksmību un labu satikšanu, ka pat zaglim brīvas dienas... Ar to prieku, kas atnāk pats no sevis, un to, kas drusku lolojams un kopjams. Ar smeldzi ardievās, kas neizbēgamas katru Jāņu pavadā: „Brauc, Jānīt`i, nu ar Dievu/ Ar to puķu vezumiņ`! Gaidīsim`i citu gadu,/ Tevi atkal atnākam`i līgo, līgo...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...