Iesaki rakstu: 
Vēlos izteikt dažas pārdomas par Pietiek publicēto rakstu par to, kā KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi pēc jau kārtējā konflikta KNAB vadībā tiek plānots virzīt uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieces posteni.
Strīdi KNAB sākās, kad biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bez pārējo priekšnieku piekrišanas vienpersoniski iecēla Ilzi Jurču (attēlā) par vietnieci. Domājat, ka Streļčenoks vada iestādi? Nē - Jurča, jo viņš ļoti labi zina, kas notiks ar viņu, ja nostāsies pret Jurču...
Atcerieties, kurš uzsāka karu ar Normundu Vilnīti! Jurča. Ne tikai Strīķei ir zems novērtējums. Arī Diānai Kurpniecei ir D, Juridiskās daļas vadītājai Ilzei Draveniecei pat E un izdots rīkojums par viņas pilnvaru samazināšanu, bet iekšējās drošības nodaļas vadītājai - C. Un neviena nav parakstījusi novērtēšanas veidlapu! Pieprasiet šīs novērtēšanas veidlapas un varēsiet pasmieties, par ko Jurča ar kolēģiem salikuši šādus novērtējumus...
Paprasiet arī par Jurčas juridisko izglītību - cik ilgi mācījusies Policijas akadēmijā. KNAB mājas lapā norādīts, ka no 2000. līdz 2006. gadam, bet īstenībā 1, 2 vai 3 semestrus. Un arī viņas novērtēšanas veidlapu - redzēsiet, cik izcila viņa ir Streļčenoka un pašas skatījumā!
KNAB ētikas komisija vairākkārt ir vērtējusi Jurčas neētisko uzvedību pret kolēģiem un uzskatījusi, ka viņa jāsoda, bet Streļčenoks atteicās viņu sodīt. Viena kolēģe viņas dēļ aizgāja no KNAB.
Ticiet man, Streļčenokam un Jurčai atbalsts ir tikai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļā (VADKN) un ne no visiem - VADKN dažas personas ir vienlīdzīgākas par citiem un ar lielākajām piemaksām regulāri ne par ko, jo izpilda visas viņu abu iegribas!!!
Jutai nav jāaiziet, bet gan galvenajam nelaimju cēlonim jau no laika gala - Jurčai, jo viņa iedomājas, ka KNAB ir viņas privātais kantoris.
Un apkarošanas bloks ir vienots, bet novēršanas bloks - sašķelts! Kā smejas KNAB, Streļčenoks ir vēl drastiskāks nekā Vilnītis, Streļčenokam visu laiku liekas, ka viņam kāds taisa podstavas!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
