Jau atkal Bičkoviču pieķer, ar dienesta auto dodoties privātās gaitās
Lato Lapsa17.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aculiecinieki pamanījuši, kā, novietojot lepno dienesta mersedesu neatļautā vietā un faktiski nobloķējot izbraukšanu pa vārtiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs laikā, kad „parastajiem ierēdņiem” jāatrodas darbā, Rīgas centrā ir devies kāda juvelierizstrādājumu veikala durvju virzienā. Pati augstā amatpersona uz jautājumiem neatbild, savukārt Augstākās tiesas preses pārstāve norāda uz I. Bičkoviča un viņa automašīnas īpašo statusu.
„Es Dzirnavu ielā sagaidīju cilvēkus, lai dotos uz kafejnīcu, bet viņš man acu priekšā izkāpa no mašīnas un iegāja juvelierizstrādājumu bodē,” atstāsta notikuma aculiecinieks, kurš nofotografējis arī I. Bičkoviča dienesta automašīnu, kas tikusi novietota, pārkāpjot satiksmes noteikumu prasības.
Pats I. Bičkovičs ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo notikumu neatbildēja, savukārt Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vispirms tikai lakoniski norādīja, ka „automašīnas novietošanas vieta nav saistāma ar norādīto objektu”.
Tiesa, šajā Dzirnavu ielas posmā nav neviena zināma objekta, kas kaut attālu varētu būt saistāms ar I. Bičkoviča darbības jomu, taču arī uz precizējošu jautājumu R. Zvejniece atbildēja tikai to, ka automašīnas novietošanas vieta ar juvelierveikalu neesot saistīta.
Uz jautājumu, kādus tieši amata pienākumus I. Bičkovičs ir veicis šajā vietā un laikā, tiesas pārstāve atbildēt atteicās, vien norādot, ka „Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir nenormēts darba laiks” un ka „darbības priekšsēdētāja pienākumu veikšanai netiek fiksētas un uzskaitītas”.
Turklāt, kā norādīja Augstākās tiesas pārstāve, saskaņā ar Satiksmes ministrijas izsniegtu caurlaidi Augstākās tiesas automašīnai ar valsts reģistrācijas numuru EU770 esot atļauts neievērot transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumus uz laiku līdz 30 minūtēm.
Tiesa, kā izrādās, arī šāda caurlaide nedod tiesības amatpersonām valsts iestāžu automašīnas novietot vietās, kur tās bloķē vai citādi traucē satiksmi, taču arī par šo tēmu ne I. Bičkovičs, ne viņa preses pārstāve izteikties nevēlējās.
Dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām valsts amatpersonu vidū ir ļoti izplatīta, un tikai retos pieķeršanas gadījumos par to tiek noteikti minimāli sodi. Savukārt I. Bičkovičs šajā jomā ir „recidīvists” – pirms dažiem gadiem viņš tika pieķerts, ar dienesta auto dodoties uz Vidzemes tirgu.
Toreiz I. Bičkovičs vēl mēģināja atbildes sniegt pats, taču ātri vien sapinās pretrunās. Tiesa, jau toreiz viņš īpaši akcentēja to, ka viņam kā „tiesnesim, kuram nav normēts darba laiks, atrašanās ārpus tiesas ēkas ir iespējama jebkurā laikā”.
Savukārt Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa ar I. Bičkoviču saskaņotās atbildēs toreiz mēģināja sameloties, ka runa esot par „priekšsēdētāja iegriešanos tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30”.
Taču pēc tam izrādījās, ka fotogrāfijās bija fiksēts arī tirgus iebraukšanas taloniņš, no kura izrietēja, ka I. Bičkovičs pēc oficiālā darba laika beigām 16.00 nekādi nebūtu spējis minūtes laikā attraukties līdz tirgum.
Nekādu sodu par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām I. Bičkovičs toreiz nesaņēma, toties cita starpā atklājās, ka ar šo automašīnu viņš arī regulāri vizinās no mājām uz darbu un no darba uz mājām.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.