Jau otrais tiesas spriedums liek atklāt visu Latvijas Bankas vadības atalgojumu

Iesaki rakstu:

Saskaņā ar tiesas februārī pieņemto spriedumu Latvijas Bankai uzlikts par pienākumu sniegt „informāciju par Latvijas Bankā 2008. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, norādot to pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru, kā arī atbildei pievienot Latvijas Bankā 2008. un 2009. gadā pieņemto lēmumu, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, kopijas vai sniegt atbildi, kādēļ pieprasīto lēmumu kopijas nav izsniedzamas”.

Uz Latvijas Bankas iebildumiem, kāpēc visa prasītā informācija neesot izsniedzama, Administratīvā rajona tiesa norādījusi, ka saskaņā ar Satversmes 104.panta pirmo teikumu ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. „Šīs tiesības tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti. Tādā veidā tiek aktivizēta pilsoniskā sabiedrība un valsts darbība kļūst caurskatāmāka. Tā kā valsts savus pienākumus īsteno caur dažādām institūcijām, tad Satversmes 104.panta kontekstā tas nozīmē, ka persona vēršas pie attiecīgās kompetentās institūcijas un saņem kompetentu atbildi,” atzīts spriedumā.

 Tāpat Administratīvā rajona tiesa spriedumā īpaši norādījusi uz to, ka Latvijas Republikā vispārpieejamā informācija sniedzama pēc jebkuras privātpersonas, kas to vēlas saņemt, pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, turklāt pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. „Ikvienai iestādei, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nodrošinot sabiedrības intereses, ir pienākums sniegt jebkurai personai vispārpieejamu informāciju, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt. Tai skaitā pienākums sniegt informāciju ir arī Latvijas Bankai, kuras galvenais mērķis saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 3.pantu ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, tātad realizēt valsts pārvaldes kompetenci monetārās politikas veidošanā,” atzinusi Administratīvā rajona tiesa.

Tāpat tiesa atsaukusies uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija spriedumu, kurā atzīts, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo: „Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.”

Kā zināms, vienu līdzīgu spriedumu saistībā ar Latvijas Bankas vadības pilnā atalgojuma atklāšanu Administratīvā rajona tiesa jau pieņēmusi, taču šo spriedumu Rimšēvičs pārsūdzējis, uzskatot, ka šī informācija esot Latvijas Bankas vadītāju „privātās dzīves sastāvdaļa”.

Latvijas Bankas vadītājs pārsūdzībā pauž uzskatu, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota. Šādai nepareizai Latvijas Bankas statusa analīzei varot būt „tālākas negatīvas sekas, piemēram, izmantojot attiecīgo spriedumu kā tiesību avotu citās lietās, kur Latvijas Bankas tiesiskā statusa analīzei varētu būt izšķiroša nozīme”.

Tāpat nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma. Informācija par valsts pārvaldes amatpersonu ienākumiem, it īpaši mēneša griezumā un pēc nodokļu nomaksas patiesībā esot „personas privātas dzīves sastāvdaļa, kā to paredz Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tā ir aizsargājama saskaņā ar Satversmes 96. pantu”.

Informācija par to, cik mēnesī pēc nodokļu nomaksas no valsts līdzekļiem saņem Rimšēvičs un viņa kolēģi, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, un minētās informācijas izpaušana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”. Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.

„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.

Pašlaik Latvijas Banka ir spiesta atklāt savas vadības iepriekšējā mēneša atalgojumu. Saskaņā ar šiem publiskotajiem datiem Rimšēvičs janvārī saņēmis Ls 4579, viņa vietnieks Andris Ruselis – Ls 3970, bet valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags – pat Ls 6262.

Seko mums