Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputāti apzināti ignorēja Satversmes tiesas norādes tās iepriekšējos spriedumos attiecībā uz valsts pienākumu nodrošināt tās iedzīvotājiem minimālo sociālo atbalstu. Es nevarēju samierināties ar šādu tiesisko nihilismu un iniciēju jaunas lietas izskatīšanu tiesā. Tādējādi Satversmes tiesa jau otro reizi atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Satversmei. Šis spriedums ir uzskatāms par dzelteno brīdinājuma kartīti parlamentam.

Satversmes tiesa 2022. gada 22. augustā ierosināja lietu par normu, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilstību Satversmes 1. un 109. pantam, kā arī uzaicināja Saeimu līdz 2022. gada 24. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

 

Saeima savā atbildes rakstā Satversmes tiesai argumentēja, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem garantētais ienākuma sliekšņa pabalsts nav vienīgais ienākums, bet ir pieejami daudz un dažādi sociālā atbalsta mehānismi, piemēram, mājokļa atbalsts, pašvaldību sniegtais atbalsts un Eiropas atbalsta pārtikas un pamata materiālā palīdzība, kā arī vēl citi atbalsta veidi, kas esot jāvērtē reizē ar garantētā minimālā sliekšņa sniegto materiālo atbalstu.

Tiesas sēde un lietas izskatīšana bija plānota gandrīz gadu pēc pieteikuma iesniegšanas. Pa šo laiku atbildīgā ministrija kopā ar parlamentu mēģināja labot likumu, lai izvairītos no tiesas. Saeimas advokāts pieprasīja izbeigt lietas izskatīšanu, uzskatot, ka pieteikuma būtība ar šiem labojumiem ir izsmelta. Es kā pieteikuma iesniedzējs lūdzu tiesu turpināt šo lietu.

Gatavojoties Satversmes tiesai, mēs redzējām, ka maznodrošināto un trūcīgo personu dzīve kopš 2020. gada ne tikai neuzlabojās, bet pēdējo gadu laikā ir pat strauji pasliktinājusies. Tieši vistrūcīgākie iedzīvotāji vissmagāk izjūt pārtikas un mājokļa izdevumu palielināšanos. Tāpēc uzturēju spēkā prasību atzīt par Satversmei neatbilstošām gan apstrīdētās normas, gan jaunās – labotās – normas.

Ko secināja Satversmes tiesa?

Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir mazāks par iztikas minimuma pārtikas grozu un nesedz pat pārtikas izmaksas, nemaz nerunājot par citām personas pamatvajadzībām.

Satversmes tiesa savos iepriekšējos spriedumos vairākkārt jau ir atzinusi, ka valsts pienākums ir nodrošināt tās iedzīvotājiem minimālās pamatvajadzības – pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības, pamatizglītības un citas.

Atbilstoši 2020. gada grozījumiem likumdevējam bija tiesības, bet ne pienākums pārskatīt minimālo ienākumu slieksni biežāk nekā vienu reizi trijos gados. Minimālais ienākumu slieksnis varēja tikt noteikts, ņemot vērā piecus gadus vecus vai pat vēl vecākus datus par ienākumu mediānu, tādēļ noteiktais slieksnis neatbilst sociālekonomiskajai realitātei.

Arī pārskatīšana reizi trijos gados nesasniedz mērķi panākt tā atbilstību personas sociālekonomiskajai situācijai brīdī, kad tai nepieciešama sociālā palīdzība, kas nozīmē trūcīgo personu stāvokļa pasliktināšanos un ienākumu nevienlīdzības pieaugumu.

Likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.

Satversmes tiesa ar savu spriedumu ne tikai apstiprināja manas bažas par to, ka likums neatbilst Satversmei, bet arī norādīja uz paviršu, nesistemātisku pieeju trūcīgu cilvēku atbalstam un kontrolei. Šis spriedums atspoguļo reālo situāciju – Latvijas iedzīvotāji nevar izdzīvot tajā sociālās drošības sistēmā, kuru uzbūvējusi Labklājības ministrija. Jo īpaši smagas sekas uz iedzīvotāju labklājību tas var atstāt šobrīd – strauji pieaugošās inflācijas un dzīves dārdzības apstākļos.

Satversmes tiesas spriedums ir nopietns vēstījums Saeimai, ka likumdevējam ir jāievēro labas likumdošanas princips, jāņem vērā jau iepriekšējie Satversmes tiesas secinājumi. Tāpat Satversmes tiesa brīdina, ka, turpmāk nosakot sociālās palīdzības minimumu, valstij ir jārīkojas cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa un ilgtspējīgas valsts principa tiesiskajā ietvarā.

Vai cīņa ir uzvarēta?

Cīņa, lai nodrošinātu Latvijas trūcīgo iedzīvotāju tiesības, būs uzvarēta tikai tad, kad likumdevējs pieņems jaunu – kvalitatīvu – likumu. Satversmes tiesa tam ir devusi laiku – vienu gadu. Valsts atbalstam ir jābūt pamatotam, atbilstošam situācijai, nevis acu aizmālēšanai.

Tāpat manā ieskatā Saeimai jāņem vērā, ka vēl ir arī citi pabalsti, kas nenodrošina cilvēka pamatvajadzības situācijā, kad viņš pats nevar par sevi parūpēties. Ir jāpārskata arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālās pensijas apmērs. Arī šie pabalsti ir jāpārskata regulāri, lai tie atbilstu aktuālajai sociālekonomiskajai situācijai un nodrošinātu šīm personām cilvēka cienīgu dzīvi. Jo īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad strauji aug cenas pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

Ievērot Satversmes tiesas spriedumu parlamentam ir pienākums – kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Parlamenta pienākums ir noteikt garantētās tiesības ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē. Tā ir deputātu atbildība, ko tie jau divas reizes neizpildīja. Vai Saeimai tas izdosies arī trešo reizi?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...