Jau pirmajā nedēļā jaunais trilleris „Nauda” kļuvis par pieprasītāko grāmatu Latvijas grāmatnīcās
Izdevēji14.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pirmajā nedēļā jaunais politiskais trilleris „Nauda” („Bailes –
Lai gan „Nauda” Rīgas un galvaspilsētai tuvāko pilsētu grāmatnīcās nonāca tikai ceturtdien vai piektdien, lasītāju interese par jauno romānu ir bijusi tik liela, lai tas kļūtu par vispieprasītāko grāmatu gan „Jāņa Rozes”, gan „Valtera un Rapas” grāmatnīcās.
„Liels PALDIES, godātie lasītāji, par uzticību. No visas sirds jācer, ka nebūsiet vīlušies un ka taisnība tiem, kuri jauno trilleri "Nauda" jau palasījušies un raksta, ka esot krietni labāks nekā otrā daļa. Tātad bija vērts censties,” par izrādīto uzticību un interesi lasītājiem pateicas romāna autors (vai autori), kas arī trešajā „Baiļu” triloģijas grāmatā izvēlējies saukties par Indriķi Latvieti.
Šis pseidonīms ņemts no dzejnieces Vizmas Belševicas poēmas “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” no 1968. gadā izdotā dzejas krājuma „Gadu gredzeni”, pēc kura iznākšanas dzejniece uz ilgiem gadiem nonāca padomju varas faktiski aizliegto autoru sarakstā.
„Reiz viņi nāks un prasīs man: kāpēc uz debesīm un savu tautu brēc? Vai gana posta nav, ka mūsu kaunu sēšus sēj pasaulē? Vai neesam mēs smieti bez tevis dievsgan? Un es atbildēšu…” – šīs poēmas rindas bija izvēlētas par moto triloģijas otrajai grāmatai „Vara”.
Arī jaunajā politiskajā trillerī „Nauda” autora galvenais nodoms ir tas pats – visiem tiem, kas ir gatavi uzzināt nepatīkamo patiesību, nesaudzīgi atklāt to, kā „izdomāti personāži” lemj Latvijas un tās cilvēku likteņus un kādi motīvi viņus vada. To vidū galvenie ir un paliek bailes, vara un nauda.
Mārtiņš Runkus. Valdis Bebrovskis. Grigorijs Kuseļņikovs. Juris Durašs. Ilmārs Rimēvičs. Māris Mortensons. Timotijs Kalkins. Rūdolfs Veroni. Pauls Naudseps. Edgars Pidkēvičs. Jānis Mīzītis. Aigars Soprāns. Dana Rezniece-Zole. Romualds Vanzovičs. Leonīds Eserkins. Arkādijs Zaharenko. Aldis Govzems. Arturs Laimiņš. Atis Zatakistovs. Laimdota Raujuma. Solvita Āboliņa.
Šie vēl nav visi jaunā politiskā trillera personāži, kuri pieminēti vairāk nekā 450 lappuses biezajā grāmatā. Romāna „Nauda” tirāža ir 6000 eksemplāru, un tāpat kā iepriekšējiem triloģijas romāniem „Bailes” un „Vara” arī jaunajai grāmatai papildtirāža nav paredzēta.
Romāna autors un izdevēji izsaka patiesu pateicību arī grāmattirgotājiem, kuri nākuši pretī lasītājiem un spējuši nodrošināt, lai „Naudas” cena grāmatnīcās būtu zemāka par desmit eiro.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
