Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik apjomīgā kukuļošanas shēmā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča oficiālo ienākumu un izdevumu analīze jau pirms septiņiem gadiem rādīja, ka vai nu augstā amatpersona ir uz oficiāla bankrota sliekšņa, vai arī tai ir kādi „papildienākumi”, taču toreiz tiesībsargāšanas iestādes uz šo informāciju reaģēt nevēlējās. Pietiek šodien piedāvā atskatu uz pirms septiņiem gadiem atklātajiem faktiem, kā arī fotogaleriju – kā tad izskatās iespaidīgie Rimšēviča Langstiņu īpašumi, kur piektdien notikusi kratīšana, un arī īpašums Jūrkalnē.

Algas samazinājums Rimšēvičam draud ar personiskās maksātspējas problēmām (2010. gada 14. novembris)

Var prognozēt, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darīs visu, lai valdošā koalīcija aizmirstu plānus par viņa algas samazināšanu līdz 2800 latu līmenim. Ja šie plāni tomēr tiks īstenoti, Latvijas Bankas vadītājam ik mēnesi nāksies kaut kur nopelnīt vēl 1200 latu – tieši tāda būs starpība starp viņa ikmēneša oficiālajiem ienākumiem un kredītmaksājumu par 245 kvadrātmetrus plašajiem Jūrmalas apartamentiem.

Kā zināms, Latvijas Banka pārsūdzējusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru tai uzlikts par pienākumu atklāt savas vadības saņemtās algas pēc nodokļu nomaksas. Taču, kā rāda Rimšēviča amatpersonas deklarācija pagājušajā gadā viņš pēc nodokļu nomaksas mēnesī vidēji varētu būt saņēmis ap 5500 latiem, - ar šo summu bija pietiekami, lai nomaksātu kredītmaksājumus un vēl uzturētu centrālās bankas vadītāja statusam atbilstošu dzīvesstilu.

Taču valdošās koalīcijas pārstāvju ierosinājums Rimšēviča mēneša atalgojumu pielīdzināt Latvenergo valdes priekšsēdētāja mēnesī saņemamajiem 2800 latiem var nostādīt Latvijas Bankas prezidentu ārkārtīgi nepatīkamā situācijā, - ar viņa mēneša ienākumiem vairs nepietiks pat dzīvokļa kredīta maksājumu apmaksai.

Latvijas Bankas prezidents nekad nav precīzi nosaucis summu, kas viņam ik mēnesi jāmaksā par 2008. gadā par 750 tūkstošiem eiro (514 tūkstošiem latu – tas nozīmē, ka apartamenti Rimšēvičam izmaksāja gandrīz 2100 latu kvadrātmetrā) iegādāto iespaidīgo Jūrmalas dzīvokli. Viņa amatpersonas deklarācijā bija norādīts vienīgi tas, ka dzīvokļa iegādei ņemts 630 tūkstošu eiro liels kredīts.

Tagad publisko datu bāzu informācija rāda, ka ik mēnesi Rimšēvičam pamatsummas un procentu maksājumos Latvijas Hipotēku un zemes bankai jāsamaksā 4400 eiro jeb nepilni 3100 latu.

Jau šogad, kad septembrī Rimšēviča mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4565 lati, bet augustā – 3526 lati, Latvijas Bankas prezidenta oficiālie ienākumi pēc nodokļu nomaksas ne vienmēr sedza mēneša kredītmaksājumu par dzīvokli.

Taču pēc varbūtējā algas samazinājuma līdz 2800 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas ikmēneša kredītmaksājums Latvijas Bankas prezidentam vairs nebūs „paceļams”: nepieciešamo 3100 latu vietā viņa ienākumi pēc nodokļiem būs vairs tikai ap 1900 latiem.

Kā rāda Rimšēviča amatpersonas deklarācijas, ik mēnesi iztrūkstošos 1200 latus (neskaitot līdzekļus uzturam, apģērbam, komunālajiem maksājumiem utml.) viņam nebūs iespējams paņemt arī no uzkrājumiem: pagājušā gada beigās Latvijas Bankas prezidents bija uzkrājis tikai 3000 latu, 3000 eiro un 500 ASV dolāru.

Līdz ar to Latvijas Bankas prezidentam paliek tikai trīs iespējas – vienoties ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par kādu no „kredītbrīvdienu” variantiem, mēģināt pārdot kādu no sešiem citiem saviem nekustamajiem īpašumiem vai arī nepieļaut savas algas samazinājumu.

Pats Latvijas Bankas prezidents par radušos situāciju nekādus komentārus vēl nav sniedzis.

Rimšēvičs jau dzīvo uz mīnusu robežas (2010. gada 16. novembris)

Milzīga hipotekārā kredīta spiestajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nemaz nav jāgaida iespējamā algas tālākā samazināšana līdz Latvenergo vadītāja līmenim. Jau pašlaik viņš ir nonācis ietekmējamā stāvoklī: dzīvojot pāri saviem līdzekļiem un palicis bez vērā ņemamiem uzkrājumiem, centrālās bankas vadītājs spiests ne tikai maksāt aptuveni 3100 latu mēnesī par saviem milzīgajiem Jūrmalas apartamentiem, bet arī uzturēt vēl kopumā piecus nekustamos īpašumus.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, divi no pārējiem Rimšēviča nekustamajiem īpašumiem ik mēnesi „ēst” īpaši neprasa – tie ir pieci zemes gabali Jūrkalnes pagastā 18,4 hektāru kopplatībā un pusotru tūkstoti kvadrātmetru liels zemesgabals Berģos, Griezes ielā.

Taču citāda ir situācija ar pārējiem Latvijas Bankas prezidenta īpašumiem. Uz viņa vārda reģistrēti divi vērā ņemami nekustamie īpašumi Langstiņos – saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz 1879 kvadrātmetriem Rīgas ielā slejas dzīvojamā ēkā un trīs palīgceltnes, savukārt uz 7924 kvadrātmetriem Dainu ielā – dzīvojamā ēka un viena palīgceltne.

Tāpat Rimšēvičam pieder arī 7,86 hektāri zemes Jūrkalnes pagastā, uz kuriem uzcelta dzīvojamā māja un četras palīgceltnes. Kā rāda Pietiek aprēķini, visu šo īpašumu ikmēneša uzturēšana prasa vismaz 1000 latu mēnesī, turklāt neviens no tiem oficiāli nav izīrēts un nedod īpašniekam cita veida ienākumus, - Rimšēviča amatpersonas deklarācijā šādi ienākumi nav norādīti.

Tātad kopumā, pat nerēķinot apģērba, pārtikas un izklaides izdevumus, Rimšēvičam tikai īpašumu uzturēšanai un kredītu nomaksāšanai mēnesī nepieciešami vismaz 4100 latu „uz rokas”.

Lai gan aģentūrai LETA Rimšēvičs pirmdien bija apgalvojis, ka viņa atalgojums esot „aptuveni 6000 latu mēnesī”, Latvijas Bankas dati rāda, ka oktobrī Rimšēviča mēnešalga „uz rokas” bijusi 4614 lati, septembrī – 4565 lati, bet augustā – 3526 lati. Tas nozīmē, ka septembrī un oktobrī Rimšēvičam pēc īpašumu uzturēšanas izdevumiem un kredīta nomaksas pāri palikuši aptuveni 450-500 latu, bet augustā aptuveni 600 latu pietrūcis.

To, ka Latvijas Bankas prezidents pašlaik ir nonācis ļoti smagā finansiālā situācijā, netieši apliecina arī fakts, ka gan viņš, gan Latvijas Bankas preses dienests šīs nedēļas sākumā nesniedza ne apstiprinošu, ne noliedzošu atbildi uz jautājumu, vai Rimšēvičs šā gada laikā ir vērsies pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas ar lūgumu pārskatīt viņam izsniegtā hipotekārā kredīta atmaksas nosacījumus un, ja jā, tad kāda atbilde no bankas saņemta

Savukārt Hipotēku banka, kurai Rimšēvičs saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijā sniegtajiem datiem mēnesī kredīta procentos un pamatsummas maksājumā maksā gandrīz 3100 latu un kurai viņš šā gada sākumā saistībā ar dzīvokļa pirkumu bija parādā aptuveni 577 tūkstošus eiro, konkrēti Rimšēviča situāciju atbilstoši Kredītiestāžu likuma normām komentēt nevarēja. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, vai Rimšēvičs ir vērsies bankā ar lūgumu pēc kāda veida „kredīta brīvdienām”.

Tomēr banka norādīja, ka gan pirms, gan pēc aizdevuma izsniegšanas pastāvīgi tā pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Banka esot izstrādājusi un saviem aizņēmējiem piedāvājot vairākus risinājumus, lai atvieglotu mājsaimniecības budžetu, veicot aizdevuma atmaksu bankai, un individuāli izskata un piemēro atbilstošākās izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos.

„Banka nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu no aizņēmēja, kurš atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma definīcijai ir patērētājs, ja viņš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, t.i. 1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ir bijusi ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām; vai 2) kredīts nav izmantots kredīta līgumā paredzētajam mērķim,” norādīja bankas pārstāve.

Rimšēvičs: kredītbrīvdienas neesmu pieprasījis! (2010. gada 21. novembris)

Nē, neesmu! – tik īsi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar sava preses pārstāvja starpniecību beidzot atbildēja uz jautājumu, vai viņš šā gada laikā ir vērsies pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas ar lūgumu pārskatīt viņam izsniegtā hipotekārā kredīta atmaksas nosacījumus. Tikmēr centrālās bankas vadītāja ienākumu un izdevumu analīze aizvien pārliecinošāk rāda – Rimšēvičs jau pašlaik balansē uz personiskās maksātnespējas robežas.

Nekādu papildu ienākumu, izņemot algu Latvijas Bankā, Rimšēvičam nav, - to viņš apliecināja, atzīstot, ka aptuveni 3100 latu lielo regulāro ikmēneša kredītmaksājumu nomaksājot tikai no saviem ikmēneša ienākumiem. Savukārt ar šiem ienākumiem, kas pēdējos mēnešos svārstījušies no 3,5 līdz 4,5 tūkstošiem latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, nu jau ne katru mēnesi ir pietiekami, lai nomaksātu visus valsts galvenā baņķiera tēriņus.

Aizvadītās nedēļas nogalē Pietiek aplūkoja gan Rimšēviča iespaidīgos īpašumus Langstiņos (attēlos – saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām kopumā sešas ēkas, no kurām no ielas saskatāma tikai pamatīgākā), tieši iepretim Raimonda Gerkena villai, gan arī nekustamo īpašumu Jūrkalnē – nepilnus astoņus hektārus zemes ar piecām ēkām (arī – attēlos), un pārliecinājās: varētu būt patiesi aprēķini, ka visu šo īpašumu uzturēšana prasa vismaz 1000 latu mēnesī.

Tas nozīmē, ka, piemēram, septembrī un oktobrī Rimšēvičam pēc īpašumu uzturēšanas izdevumiem un kredīta nomaksas pāri palikuši aptuveni 450-500 latu, bet augustā aptuveni 600 latu pietrūcis. Šo naudu Rimšēvičam oficiāli nav, kur ņemt (ja neskaita papildu aizdevumus), - kā rāda valsts amatpersonas deklarācija, jau šo gadu Latvijas Bankas prezidents sāka bez vērā ņemamiem uzkrājumiem.

Savukārt atalgojuma samazināšana Rimšēviču var novest pie personiskā bankrota. To aizvadītās nedēļas nogalē netieši atzina arī viņš pats, ar sava preses pārstāvja starpniecību atbildot uz citiem jautājumiem, savukārt uz jautājumu, vai iebildīs pret viņa atalgojuma samazināšanu līdz Ls 2800 mēnesī un vai šie iebildumi būs saistīti ar to, ka šāds samazinājums faktiski padarīs Latvijas Bankas prezidentu maksātnespējīgu, izteiksmīgi norādot uz savu oktobrī saņemto atalgojumu – 4614 latiem.

Kā Pietiek jau informēja, Hipotēku banka, kurai Rimšēvičs šā gada sākumā saistībā ar 2008. gadā veikto milzīgā Jūrmalas dzīvokļa pirkumu bija parādā aptuveni 577 tūkstošus eiro, konkrēti Rimšēviča situāciju atbilstoši Kredītiestāžu likuma normām komentēt nevarēja. Tāpat netika sniegta atbilde uz jautājumu, vai Rimšēvičs ir vērsies bankā ar lūgumu pēc kāda veida „kredīta brīvdienām”.

Tomēr banka norādīja, ka gan pirms, gan pēc aizdevuma izsniegšanas pastāvīgi tā pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Banka esot izstrādājusi un saviem aizņēmējiem piedāvājot vairākus risinājumus, lai atvieglotu mājsaimniecības budžetu, veicot aizdevuma atmaksu bankai, un individuāli izskata un piemēro atbilstošākās izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos.

„Banka nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu no aizņēmēja, kurš atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma definīcijai ir patērētājs, ja viņš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, t.i. 1) kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ir bijusi ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām; vai 2) kredīts nav izmantots kredīta līgumā paredzētajam mērķim,” norādīja bankas pārstāve.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...