Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četrus mēnešus garais Latvijas politiskās vides pārformatizēšanas process, kurš aizsākās ar 10. maija vienošanos Ārlietu ministrijas sēžu zālē, tuvojas noslēgumam. Šodien sākas jaunās koalīcijas sarunas par “darāmajiem darbiem”. Tas ir, amatu un krēslu dalīšana.

Lai arī šī procesa ilgtermiņa ieguvējus un zaudētājus vēl pāragri nosaukt, jo Evikas Siliņas valdības sekmes ir grūti prognozējamas, var jau iezīmēt vairākas šīs politiskās vasaras īpatnības. Pirmkārt, ir būtiski mainījusies publiskā attieksme pret ZZS. Vēl nesen ZZS skaitījās “melnā avs”, no kuras jāturas pēc iespējas tālāk, bet tagad tā pēkšņi kļuvusi par kreiso liberāļu (sorosiešu) situatīvu sabiedroto cīņā pret visvairāk nīsto politisko pretinieku - Nacionālo apvienību.

Skaidrs, ka kreisajiem ZZS nav kļuvuši ne par matu tuvāki un mīļāki, taču, ja jāizvēlas starp ZZS un NA, tad viss “valdošās kliķes” (Alvis Hermanis) politisko klaķieru aktīvs ar Ivetu Kažoku priekšgalā nešaubīgi izvēlas ZZS. Par jauno koalīciju viņi ir stāvā sajūsmā un neslēpj savu prieku.

Šad tad dzirdamas runas, ka “Vienotības” (Siliņas) izvēle esot bijusi starp “Progresīvajiem” un NA. Šāda jautājuma nostādne ir pašos pamatos maldinoša. “Vienotībai” nevar būt izvēle starp “Progresīvajiem” un kādu citu ideoloģiski atšķirīgu partiju, tāpat kā cilvēkam nevar būt izvēle starp savu kreiso roku un citu cilvēku. “Progresīvie” ir “Vienotības” satelīts, atvasinājums, politiskais pagarinājums. Tam, ka šie abi formāli it kā atšķirīgie spēki ir saplēsušies Rīgas domē, nevienu nevajadzētu mulsināt. Tā dažkārt gadās, kad cilvēks atsevišķos jautājumos nonāk pretrunā pats ar sevi un sāk rīkoties destruktīvi.

Daži nacionālkonservatīvi noskaņoti politiskie vērotāji jaunajai Siliņas valdībai paredz īsu un smagu mūžu. Pamats šādai nākotnes prognozei balstās ilgstoši sludinātajā mītā, ka ZZS un “Vienotība” it kā ir divi nesamierināmi spēki no gluži atšķirīgām, gandrīz vai pretējām nometnēm. Faktiski ZZS un “Vienotība” ir divi pieredzējušākie pašreiz laukumā esošie spēlētāji, kuri savulaik ilgstoši strādājuši kopā. Tie lieliski saprot gan viens otru, gan politisko drēbi kopumā. Līdz ar to viņu sadarbība, ja atmetam ārējai lietošanai paredzēto politisko retoriku, ir loģiska un gluži vai pašsaprotama.

Tās gan nav vienīgās pazīmes, ka ļauj domāt, ka Siliņas valdība, par spīti mazākam koalīcijas deputātu skaitam, varētu būt stabilāka nekā iepriekšējā Kariņa valdība. Kas par to liecina?

1) Jaunā valdība būs ideoloģiski viendabīgāka un tās kurss tuvāks kreisi liberālās pamatstraumes “ģenerālajai līnijai”. Līdz ar to tai būs ievērojami lielāks tā dēvēto sabiedrisko mediju un jau pieminēto kliķes klaķieru atbalsts.

2) Latvijas politiskajā dzīvē beidzot ir parādījies “gendera” faktors. Noteiktās aprindās kā viens no būtiskākajiem Siliņas atbalsta motīviem tiek minēts: viņa ir sieviete. Nekad agrāk politiķu vērtējumos dzimuma jautājums nebija tik būtisks. Tā nebija nedz Vairas Vīķes-Freibergas, nedz Solvitas Āboltiņas, nedz Laimdotas Straujumas gadījumos. Šo sieviešu politiskais vērtējums nebija ar dzimumu saistīts. Tas bija pats par sevi. Piemēram, par VVF daudzi jūsmoja kā izcilu prezidenti, nevis prezidenti sievieti. Siliņas gadījumā ir citādi. Tieši viņas dzimums viņai dod zināmu handikapu, kuru viņa bez liekas kautrības arī izmanto.

3) Iepriekšējā premjerministra Krišjāņa Kariņa ieilgušās politiskās spēlītes ar bezrezultatīvo “koalīcijas paplašināšanu” viņa kā sekmīga vadītāja popularitāti ir krietni paplucinājušas, kā rezultātā uz Kariņa fona Siliņa izskatās pārliecinošāka un daudzsološāka.

Siliņas valdībai neapšaubāmi ir arī vājās vietas. Lai cik ideoloģiski tuvi būtu “Vienotība” un “Progresīvie”, abiem raksturīgs izteikts paštaisnums un iedomāta pārgudrība. Turklāt “Progresīvajiem” trūkst pieredzes, politiskā pragmatisma. Viņi nenoliedzami ir runātāju, nevis darītāju partija. To apliecina katrs, kuram kaut sadzīviskā līmenī bijušās darīšanas ar kādu no “Progresīvo” aktīvistiem. Taču spēku samērs ļauj prognozēt, ka valdībā un Saeimā “Progresīvie” būs piezemētāki un neatļausies izspēlēt tādus trikus, kādus “Vienotībai” nācās piedzīvot Rīgas domē.

Siliņai nav arī vienbalsīga atbalsta pašā “Vienotībā”. Dažiem šķiet, ka viņa nepelnīti tikusi līdz pašreizējiem augstumiem. Viņas līdzšinējā vieta partijas hierarhijā nav tā, kas viņu automātiski izvirza citiem priekšā, tāpēc ne viens vien neapmierināti kurn bārdā. Tiesa, maz ticams, ka šī neapmierinātība varētu iegūt kādas publiskas izpausmes.

Cits, bieži pat kā pats svarīgākais Siliņas valdības potenciālā vājuma iemesls tiek minēts jau pieminētais ZZS. Šī politiskā spēka ietekme un it īpaši divu “Latvijai un Ventspilij” deputātu šķietamā “zelta kārts”. Kāpēc šķietamā? Tāpēc, ka ZZS frakcijas nolikums ir viens no dzelžainākajiem esošajā Saeimas sasaukumā un nekādu frakcionārismu vai brīvdomību nepieļauj. Kā lemj frakcijas vairākums, tā visiem jābalso. Arī tiem diviem.

Pieredzējuši politiskie apskatnieki šajā brīdī var smīnot iebilst - nav svarīgi, cik liels deputātu skaits formāli nāk no Ventspils un kā viņi balso. Svarīgi ir tas, ko teiks neformālais ZZS līderis Aivars Lembergs. Pareizi, bet “Vienotībā” valda pārliecība, ka arī ar šādām situācijām tā spēj tikt galā.

Atcerēsimies, savulaik Saeimā bija divi ārkārtīgi skaļi, uzstājīgi un bravūrīgi deputāti - Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs (pēdējais mazliet klusāks). Taču abi tika pārsteidzoši sekmīgi “piejaucēti”. Pēc tam, kad pavīdēja iespēja pāris gadus pasēdēt cietumā, abi kļuva neparasti rāmi. Klusāki par ūdeni un zemāki par zāli.

Lai arī Lembergs līdz šim nav demonstrējis gatavību iemainīt politisko mērenību pret juridisku iecietību tiesas zālē, diez vai viņš kaut zemapziņas līmenī neapjauš, ka draudzīga sadzīvošana ar politisko pamatstraumi var labvēlīgāk ietekmēt izredzes palikt uz brīvām kājām nekā mūžīgā kasīšanās ar “Rīgas kungiem”. Cits jautājums, vai Lembergs pat gribot var savaldīties un nemesties nosacītajā kautiņā, tiklīdz kaut kur parādās iespēja izvicināt politiskās dūres un pierādīt, kurš te stiprāks.

Siliņas jaunā valdība, bez šaubām, būs izaicinājums ne tikai tiem spēkiem, kas koalīcijā, bet arī opozīcijai. Vai NA izdosies sevi pārliecinošāk pozicionēt? Vai “Apvienotajam sarakstam” izdosies atrast savu ideoloģisko nišu un radīt tikai sev raksturīgu identitāti? Tieši no tā, cik spēcīga būs opozīcija, būs atkarīgs arī valdības darbs, jo nekas tā nedzen valdību enerģiskāk strādāt kā spēcīgas opozīcijas dvaša pakausī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...