Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežos ir ienākusi jauna apsaimniekošanas politika. Būtiski mainījusies mežu pārvaldes kārtība. Nevarīgs kļuvis Valsts meža dienests. Nav vairs mežsargu. Vairs nenotiek pareizas mežu apsaimniekošanas pamatu pamats: atkārtotās mežu ierīcības. Kur un ko cirst, vairs nenosaka mežsaimnieki, bet mežrūpnieki. Tas novedis pie tā, ka mūsu meži tiek tik intensīvi cirsti kā nekad. Tie būtiski mainās. Vienlaikus sabiedrībai tiek skaidrots, ka ar mežiem viss kārtībā, ka tie tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti un nav pamats uztraukumam. To apgalvo paši šīs jaunās meža politikas autori. To nesaka cilvēki, kuru dzīve ir tieši saistīta ar mežiem un kuri kļuvuši par šīs jaunās meža politikas ķīlniekiem.

Esmu viens no tiem, kas pazīst mežus, jo esmu tos kopis un saudzējis pirms šīs jaunās politikas ienākšanas un brīvību atguvušai Latvijai nodevis vienus no dižākajiem un rūpīgāk apsaimniekotajiem mežiem Eiropā. Meži ir visas mūsu sabiedrības īpašums, un mums ir tiesības par tiem uztraukties un zināt, cik pie tā vainīgi ir citi un cik mēs paši.

Meža ministrijas sākums un gals

Kā šī jaunā kārtība ienāca mūsu mežos? Tā radās valsts visaugstākajās politiskajās aprindās, kurām par mežiem bija maza izpratne un kuras vairāk domāja par to, kā izdzīvot savas valdīšanas laikā.

Viss sākās deviņdesmitos gados ar Meža ministrijas likvidāciju. Šī ministrija, kas, pēc mežkopju iniciatīvas, tika radīta 1957. gadā, deva lielāku iespēju aizstāvēt mežus un radīja lielākas iespējas piesaistīt vairāk līdzekļu meža uzturēšanai, it sevišķi meliorācijai. Tika panākts, ka lielās meža platībās (40 km rādiusā ap Rīgu un mazāk ap citām pilsētām, 150 m platā joslā gar nozīmīgiem ceļiem, upju, ezeru un jūras krastiem, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) tika aizliegtas kailcirtes. Tā bija viena no to laiku vislatviskākajām ministrijām. Pēc Meža ministrijas likvidācijas tā kļuva par Zemkopības ministrijas piedēkli – tās naudas pelnītāju bez iespējām sevi pienācīgi aizstāvēt gan valdībā, gan Saeimā.

Ierēdņi mežos

Otrais ļaunums mežiem tika nodarīts, to pārvaldes darbiniekus, sākot ar mežsargiem, pielīdzinot ierēdņiem. Tas pavēra iespējas visas brīvās vietas konkursa kārtībā aizpildīt ar jebkuras citas profesijas cilvēkiem, kuriem nekādas izpratnes par tiem nebija. Tas degradēja mežinieka profesiju un iznīcināja gadsimtos izveidojušās daudzas mežkopju ģimeņu dinastijas.

Pats augstākais meža pārvaldes amatpersonas amats kļuva par politiskās tirgošanās objektu. Tā, piemēram, vienu laiku augstāko meža pārvaldi – Valsts meža dienestu (VMD) – vadīja agronoms Jānis Kinna, kurš ar meža lietām iepazinās pēc iesēšanās savā amata krēslā. Par godu šim cilvēkam gan jāteic, ka viņš, pat nebūdams mežkopis, apjēdza, ka ar mežu apsaimniekošanu kaut kas iet aplami, atklāti izteica savas bažas un līdz ar to arī zaudēja savu augsto amatu.

Tomēr vislielāko ļaunumu mežiem nodarīja viens no pirmajiem mūsu brīvību atguvušās valsts vadītājiem Ivars Godmanis. Viņš, būdams fiziķis, nepazina mežus. Vienīgais, ko viņš ātri apguva, bija – jo vairāk tos cērt, jo vairāk naudas nāk valsts kasē.

Pirmos četrus piecus gadus, kamēr pietika ciršanas vecumu sasniegušo 100 gadu vecu priežu un 80 gadu vecu egļu audžu, viss bija kārtībā. Kad to sāka pietrūkt, radās problēmas. Lai saglabātu ienākumus no mežiem, bija ar kailcirtēm jāķeras klāt jaunākām mežaudzēm, kuru ciršana līdz tam bija krimināli sodāma. Tā Meža likumā parādījās grozījumi, kas atļāva kailcirtēs nocirst arī jaunākus mežus, ja vien to vidējais koku stumbru caurmērs pārsniedza 34 cm.

Likvidēt vai nodrošināt neatkarīgu uzraudzību

Meža izmantotāju lobijs labi apzinājās – kamēr vien pastāv rīcībspējīgs VMD un notiek atkārtotās mežierīcības, viņu darbība tiks rūpīgi uzmanīta, un ik pēc desmit gadiem katrā mežā ieradīsies neatkarīgi meža speciālisti un izgaismos meža patieso stāvokli. No tiem bija jātiek vaļā.

VMD neitralizācija sākās 2000. gadā, kad it kā tirgus ekonomikas dēļ tika ierosināts meža izmantošanu atdalīt no mežsaimniecības. Drīz vien atklājās šā pasākuma patiesais mērķis – mežrūpnieku vēlme pārņemt savā pakļautībā visus ar meža apsaimniekošanu saistītos jautājumus. Tam nolūkam ar mums zināmā kampēja oligarha svētību un viņam pietuvināto cilvēku aktivitātēm 2000. gadā tika nodibināta VAS “Latvijas valsts meži” ar ekskluzīvām tiesībām valsts mežu apsaimniekošanā. Reizē ar to VMD tika aizliegts piedalīties mežu izvērtēšanā, cirsmu sagatavošanā, koku izzīmēšanā kopšanas cirtēs un citos nozīmīgos mežsaimnieciskos pasākumos. Tika pārtraukta arī atkārtotā mežierīcība.

Nākamajos desmit gados turpinājās VMD neitralizēšana. Pēc četriem tā reorganizācijas piegājieniem tas 2011. gadā kļuva tāds, kāds ir pašreiz, neskaitāmas reizes mazskailīgāks un bez reālām iespējām piedalīties meža apsaimniekošanā. No kādreizējām Latvijas pirmās brīvvalsts laika 79 virsmežniecībām, 378 mežniecībām un 3200 mežsargu apgaitām ar aptuveni 4,5 tūkstošiem meža darbinieku bija palikušas vien 10 virsmežniecības un 30 mežniecības ar nesalīdzināmi mazāku darbinieku skaitu. Mežsargu dienests likvidēts.

Pilnīga meža apsaimniekošanas nodošana mežrūpniekiem bija ja ne politisks noziegums, tad milzīga tuvredzība gan. Ja to darīja, tad mazākais, ko vajadzēja, bija jāsaglabā vismaz viena neatkarīga, valstiska institūcija, kas spētu neatkarīgi uzraudzīt mežrūpnieku darbībā. Kaut vai to pašu reducēto VMD padarot neatkarīgu vai pakļaujot, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pašreizējā stāvoklī VMD iejaukties galvenā naudas pelnītāja izdarībās, lai arī cik tās būtu nepieņemamas, ir vairāk nekā bīstami. Nav dzirdēts, ka tagadējais meža dienests būtu sastādījis kādus vērā ņemamus meža pārkāpuma aktus valsts mežu apsaimniekotājiem.

Kas pieaug un kas izzūd

Mums tiek stāstīts, ka mežos vēl arvien tiek mazāk nocirsts, nekā tas pieaug. Mūsu vienīgā mežzinātnes institūta “Silava” vadītājs apgalvo, ka gadā gan tiek nocirsts 14 – 15 miljoni kubikmetru mežu, bet vienlaikus meža gada pieaugums esot 22 – 23 miljoni kubikmetru. Kur ir pāraugušas mežaudzes? Kādēļ visus iepriekšējos laikus, kad gadā nocirta ap 6 – 7 miljoniem kubikmetru, nebija pārauguša mežu, bet tagad ir?

Kā var noteikt patieso meža pieaugumu, ja vairs nenotiek mežierīcība? Katrs mācīts mežkopis zina, ka, lai noteiktu audzes stāvokli ar parauglaukumiem, tiem jāaizņem vismaz 3% no tās platības. Kur ir šie parauglaukumi?

Ja kokus izcērt pusmūžā, neļaujot tiem sasniegt pilngatavību, izzudīs pieaugušo mežu biotopi, kas ir galvenās ogu un sēņu ieguves vietas un kas ar savu bagātīgo sīkkrūmu un pameža zemsegu ir galvenā meža dzīvnieku ziemas barotava. Nocirst mežu pusmūžā nozīmē to padarīt vairāk līdzīgu plantācijām. Esmu klejojis pa Viduszviedrijas mežiem, kuros īstenota dievinātā skandināvu meža politika. Tie vairāk atgādināja Sibīrijas mežos redzēto, kur milzīgas, nesimetriskas cirsmas robežojas ar grūtāk pieejamiem, nenocirstiem mežiem.

Kā augs meži, ja platības atjauno ar divreiz mazāku kociņu skaitu (priedei kādreizējo 7000 vietā ar 3000 un eglei 4000 vietā ar 2000)? Vai šādas biezības jaunaudzēs, kurās kociņiem nav jācenšas tiekties uz augšu pretim gaismai, bet var brīvi izplesties uz sāniem, spēs izveidoties slaidu bezzarainu koku stumbru audzes? Mūsu meži nākotnē vairāk līdzināsies ābeļdārzam nekā ražīgam mežam. Vācu mežkopji secinājuši, ka, lai izveidotos kvalitatīvs priežu mežs, ir jāstāda no 6000 līdz 7000 kociņu uz hektāru…

Simtgadīgu priežu audžu vairs nav

Es bieži iegriežos savās jaunības vietās – netālu no Baldones esošos, bijušās Dzelzāmura mežniecības mežos. Man acu priekšā stāv šo mežu kādreizējais diženums – skaistās, dižās Baldones priežu audzes, kurām grūti bija saskatīt galotnes, tās sirmās, resnās egles ar zaļam ķērpju bārdām to zaros, to labās ogu un sēņu vietas. Acu priekšā stāv šī it kā neskartās dabas sakoptība, to taisnās un tīrās meža stigas ar kvartālu uzrakstiem krustojumos, sakoptie, kādreiz ar rokām raktie meža grāvi un robežzīmes, cauri meža biezokņiem ejošie noslēpumainie meža celiņi, rūpīgi iestigotās meža cirsmas un biezās, veselīgās meža kultūras.

Pēdējos gados tajos kļūst skumji. Viss mainījies. Visapkārt daudzi nesimetriski izcirtumi bez noteiktām robežām un apšaubāmas biezības jaunie apmežojumi. Kādreiz koptās meža stigas aizaugušas un grūti samanāmas. Stigu krustpunktos izzuduši kvartālu nosaukumi. Pamazām nekopti beidz funkcionēt meža grāvji. Ar krūmiem un stiebrzālēm aizaugušas kādreizējās galvenās mežu dzīvnieku barošanās un piesaistes vietas – meža pļaviņas.

Cauri lielajam mežu masīvam uzradies jauns kapitāls ceļš, kura atzari iestiepjas pat visnomaļākajos meža nostūros. Darīts viss, lai vieglāk un ātrāk tiktu klāt ikvienam meža nostūrim. Manos kādreizējos sapņu mežos nav vairs nevienas dižās, simtgadīgās Baldones priežu audzes. Nevienas. Arī mēs tās nesaudzējām un cirtām, bet tik, cik no jaunākām audzēm ienāca to vietā. Reizē ar šo veco audžu izzušanu izzudis ir arī šo mežu dvēselīgums, kas ne par kādu naudu vairs nav atgūstams.

Vienīgais mierinājums ir, ka mūsu valsts meža platība nesamazinās, pat pieaug. Un gods kam gods, pašreizējie meža apsaimniekotāji ar lielu atbildību pieiet nocirsto platību apmežošanai. Cik pareiza tā ir, tas jau ir cits jautājums. Atliek vien vēlēties, lai tie ar tikpat lielu atbildību pievērstos arī meža infrastruktūras uzturēšanai.

Vai tuvākā nākotnē mežu politikā varētu kas mainīties? Drīzāk jau ne. Kamēr vien pastāvēs iespēja no mežiem gūt kaut cik vērā ņemamus ienākumus, neviens nav ieinteresēts ko mainīt. Vienīgi tad varētu kas mainīties, kad mežos vairs nebūs par sešdesmit gadiem vecākas un par trīsdesmit centimetriem resnāku koku audzes, uz ko mudina mūsu jaunās meža politikas ideologi, un meža izmantotājiem gribot negribot būs jāsamierinās ar to, ko mežs spēj reāli atražot.

Pārpublicēts no la.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...