Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vadot pēdējos līdzšinējās valdības brīžus, Finanšu ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu veikt būtiskus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas cita starpā būtiski mainītu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic pārbaudes uzņēmumos par nodokļu nomaksu.

Savukārt uzņēmumiem mazinātos iespēja iesniegt pierādījumus. Tāpat par pienākumu tiktu uzlikts maksāt darba ņēmējiem vismaz vidējo algu nozarē, kas vērtējams kritiski no konkurētspējas aspekta.

Ņemot vērā, kā pēdējos gados strādājusi “Jaunās Vienotības” ministra Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija (FM), Valsts ieņēmumu dienests un citas pakļautās valsts institūcijas, piedāvātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” no vienas puses nepārsteidz. Tipisks J.Reira “ministrēšanas” ēras rokraksts – veidot finanšu politiku tā, lai tās organizēšana un pārvaldīšana būtu vērsta uz sodīšanu un būtu izdevīga tikai vienai pusei, proti, VID.

No otras puses, tas ir satraucoši, ka piedāvātie likuma grozījumi esošajā redakcijā tiktu atbalstīti un pieņemti nu jau jaunajā Saeimā, jo būtiski palielinātu VID iespēju sodīt uzņēmumus, kā arī nopietni apdraudētu daudzu uzņēmumu konkurētspēju.

Piedāvātie grozījumi ir visnotaļ specifiski un iezīmē būtiskas sekas.

Pirmkārt, par iniciatīvu pielīdzināt vidējo samaksu nozarē. Skaidrs, ka šādi J.Reira vadītā Finanšu ministrija un VID vēlas mazināt ēnu ekonomiku, īpaši aplokšņu algu īpatsvaru ekonomikā. Un skaidrs arī ir tas, ka, ieviešot tik drastiskus paņēmienus, J.Reira vadītā FM un VID faktiski kapitulē un uzskatāmi demonstrē, ka visas līdzšinējās politikas, kas bija vērstas uz darba samaksas legalizāciju un iznākšanu no “ēnas”, ir bijušas nesekmīgas.

Pēc būtības iniciatīva pielīdzināt vidējo samaksu nozarē tieši to arī nozīmē, ka visi, piemēram, būvniecības uzņēmumi būs spiesti maksāt vismaz vidējo nozares algu – te nekādu zemūdens akmeņu nav. Taču tie parādās tad, kad runājam par mazo, vidējo un lielo uzņēmumu konkurenci.

Visticamāk, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūti šādos apstākļos konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Turklāt lielie uzņēmumi, izmantojot savus resursus, varēs dempingot un diktēt noteikumus darba tirgū. Tas savukārt varētu novest pie daudzu mazo uzņēmumu konkurētspējas mazināšanās, vai arī mazie un vidējie uzņēmumi būs spiesti celt pakalpojumu cenas, no kā cietīs patērētāji.

Vai arī alternatīva varētu būt bankrotu/emigrācijas vilnis, bet vai tas mazinātu aplokšņu algas – sākotnēji varbūt, bet, paliekot mazāk spēlētājiem nozarē, tās varētu atgriezties ar uzviju. Protams, ka likumprojektā ir atruna par uzņēmēja tiesībām sniegt pamatojumu algas apmēram, kuru VID vērtēšot…, bet mēs visi zinām, kā sokas uzņēmējiem attiecībās ar VID. Varbūt tomēr ir laiks izvērtēt citas alternatīvas, kas būtu saprotamas un “panesamas” tieši mazajiem uzņēmējiem.

Turklāt sagatavoto grozījumu sakarā mazliet komiska situācija ir, cik kvalitatīvi tie tiek sagatavoti FM. Proti, likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka grozījumiem nav ekonomiskas ietekmes. Savukārt no likumprojektam pievienotās Ministru kabineta protokola sēdes izriet, ka šādām izmaiņām būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tad kā ir?

Ņemot vērā, ka potenciāli jaunās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanu un konkurētspējas palielināšanu vismaz Baltijas reģionā ir norādījis kā prioritāti, tad jautājums ir par to, kā lai vērtē šādu paviršību pat likumprojektu līmenī.

Otrkārt, būtiskas izmaiņas paredzētas kārtībai, kādā VID veiktu nodokļu nomaksas pārbaudes uzņēmumos. Ja līdz šim tās tika veiktas viena mēneša laikā un uzņēmumiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus visā pārbaudes laikā, tad grozījumi paredz šādu kārtību – pārbaudi no viena mēneša pagarināt līdz diviem mēnešiem. Savukārt uzņēmumu pārstāvji pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus varētu iesniegt tikai pirmā mēneša laikā.

Kāpēc šāda kārtība? Kāpēc jebkādi pierādījumi tam, ka uzņēmums strādā godīgi, pēkšņi vairs nav būtiski visa procesa gaitā? Un atkal gribas piesaukt K.Kariņa apņēmību uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Kāda korelācija ir tieši šīm iniciatīvām ar minētajiem grozījumiem.

Turklāt no likuma grozījumiem izriet, ka plānots ieviest jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu – Nodokļu kontroli ar visai neparastu pamatojumu: lai nemulsinātu ar pārbaužu skaitu, kas ietver divus iepriekš jau zināmos – Tematisko pārbaudi un Datu atbilstības pārbaudi. Un atkal jau jāsecina, ka VID acīmredzot ir spiests atzīt, ka līdzšinējās pārbaudes bijušas neefektīvas.

Ne mazāk interesanta ir iniciatīva likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumos – plānotais nodokļu maksātājiem noteiktais ziņošanas pienākums VID par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajās platformās, kas tiek pamatots – lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju, jo nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, kas rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus.

Šādi plānots uzlikt papildu administratīvo slogu digitālās platformas pārvaldītājiem. Savukārt attiecībā uz ziņošanas pienākuma neizpildi paredzēts nesamērīgs sods – līdz 14 000 eiro. Te gan jautājums, kādēļ šāds izņēmums, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikta atbildība pašiem pārdevējiem un ar krietni samērīgāku sodu.

Vai šajā sakarā atbildība par nodokļu administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem netiek pārnesta uz digitālajām platformām? Vai no atskaitēm (deklarācijām) u.c. informācijas, kuras tiek sniegtas VID, nav iespējams veikt atbilstošus kontroles pasākumus vai realizēt iniciatīvu „Konsultē vispirms”? Vai VID plāno koncentrēties uz darbu, lai sodītu platformas, kuras reģistrētas citās valstīs? Ļoti daudz neatbildētu jautājumu par iepriekšminēto grozījumu patieso mērķi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...