Jaunā vadītāja prasmīgajās rokās „Latvijas dzelzceļš” krīt bezdibenī vēl ātrāk, nekā tika prognozēts
Aivars Strakšas03.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadīts vēl viens skumjš gads "Latvijas dzelzceļā” (LDZ). Ir publicēti 2024. gada neauditētie gada pārskati gan par VAS LDZ, gan koncerna un meitas sabiedrību rezultātiem.
VAS LDZ zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem - 27,7 miljoni eiro. VAS LDZ zaudējumi ieskaitot ieņēmumos plānotos finanšu līdzsvara maksājumus (no valsts budžeta) - 1,6 miljoni eiro. Koncerna LDZ zaudējumi ir 7,8 miljoni eiro, pieņemot, ka valsts pildīs savas saistības un, kā tas paredzēts Dzelzceļa likumā, piecu gadu laikā segs zaudējumus.
Šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums, jo kravu pārvadājumu apjoms ir būtiski samazinājies, turklāt straujāk, nekā tas tika paredzēts, sastādot 2024. gada budžetu. Ja bija plānots pārvadāt 16,5 miljonus tonnu kravu, tad rezultātā tika pārvesti tikai 11,5 milj. tonnu. Tas ir samazinājums pret plānoto par apmēram 30%.
Taču ir arī vismaz viena laba ziņa. Būtiski ir pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits, kas ir sasniedzis 19,445 miljonus, un tas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš. "Latvijas Dzelzceļš" ir kļuvis par tipisku Eiropas dzelzceļu uzņēmumu, kur pasažieru pārvadājumi ir galvenais ienākumu avots.
Tātad tāpat kā citur Eiropā par dzelzceļa galveno ieņēmumu avotu ir kļuvis valsts budžets. Tā tas ir jāsaprot un arī jāpieņem. Pārmest kaut ko dzelzceļniekiem ir nekorekti, jo lēmums atteikties no kravu pārvadājumiem Austrumu - Rietumu virzienā tika pieņemts politiskajā līmenī, tātad arī apmaksājams no kopējās kases. Uz brīnumiem cerēt nevajadzētu.
Neliels salīdzinājums par to, kā ir mainījusies pārvadājumu struktūra starp pasažieru un kravu pārvadājumiem laika gaitā.
Ja 2018. gadā pa dzelzceļa infrastruktūru tika veikti 16,1 miljons v/km (vilcienkilometri) un no tiem 9,9 miljoni v/km kravu pārvadājumos un 6,1 miljons v/km pasažieru pārvadājumos, tad 2024. gadā kopējais v/km daudzums bija jau vairs tikai 10,1 miljons, kur kravu pārvadājumi bija 2,5 miljoni un pasažieru pārvadājumi 7,6 miljoni v/km.
Tātad pasažieru v/km apjoms ir audzis par gandrīz 25%, bet kravu sadaļā samazinājies par gandrīz četrām reizēm. Līdz ar to arī pasažieru v/km daļas īpatsvars ir pieaudzis no 38% uz 75%. Tātad apmēram 75% infrastruktūras izmaksu caur "ViVi" tiek samaksāts no valsts budžeta.
Jāpiezīmē, ka 2018. gadā VAS LDZ strādāja ar 4,2 miljonu eiro peļņu un bez jebkādiem finanšu līdzsvara maksājumiem no valsts budžeta.
Pāris lietas kas dara uzmanīgu.
Pirmā: koncerna meitas uzņēmumi SIA "LDZ Cargo" un SIA "RSS" zaudē konkurences cīņā un vairs nespēj turēties uz ūdens. "LDZ Cargo" peļņa bija tikai 29 tūkstoši eiro, turklāt, ja gadam noteiktais KPI kravu pārvadājumu daļa Baltijā bija 34,4%, tad rezultātā tika sasniegti tikai 20,7%. Savukārt "LDZ RSS" zaudējumi sasniedza 2,5 miljonus eiro. Abi uzņēmumi ir tehnoloģiski cieši saistīti, un abi šobrīd knapi velk dzīvību.
Otrā: faktiskais pasažieru vilcienu iecirkņa vidējais ātrums bija 54 km/h, taču plānots bija nodrošināt ātrumu 55,3 km/h. Tas var liecināt par problēmām ar infrastruktūras kvalitāti un to, ka infrastruktūras uzturēšana netiek atbilstoši finansēta, vai arī par inženiertehnisko kompetenču pasliktināšanos.
Trešā: politiķu vēlme nodot vai, līdzšinējā satiksmes ministra Briškena vārdiem sakot, integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncerna sastāvā "Rail Baltica" projekta realizāciju ar visu SIA "EDZL". Manuprāt, tas kaitēs gan "Latvijas dzelzceļam", gan pašam projektam. Šobrīd "Latvijas dzelzceļš" šeit neko nevar palīdzēt. Naudas nav, un arī atbilstošu inženiertehnisko kompetenču nav. Politiķu vēlme ir saprotama. Jādabū no sevis pēc iespējas tālāk atbildība par projekta izgāšanos. Ja tas tiktu izdarīts 2015. gadā, kad vēl bija atbilstošas kompetences un kapacitāte, tad šobrīd visdrīzāk nebūtu tik lielas problēmas, taču tagad tas ir bezjēdzīgi. Pat kaitīgi.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2024.pdf
https://www.ldz.lv/.../LDz_koncerna_neauditets...
Attēlā – LDZ valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
