Jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk!"
Gatis Lazda*07.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.
Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30%**. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!
Attiecībā uz taupītājiem valsts ar vienu roku ir sniegusi atbalstu, bet ar otru roku ņem to atpakaļ jauno tarifu fiksētās maksas ietekmē. Tādejādi šobrīd neapskaužamā situācijā ir saules paneļu īpašnieki, kas, ņemot kredītu saules paneļu, elektroauto un siltumsūkņu iegādei, veica atbilstošās pieslēguma jaudas aprēķinus. Viņi rēķinājās ar būtiski zemākām izmaksām, kas tagad ir nozīmīgi palielinātas un nofiksētas. Līdz ar to jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk".
Tomēr, neskatoties uz būtiskajām tarifa izmaiņām, saules paneļu īpašnieku pozīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām bez paneļiem vēl joprojām ir izdevīgākas. Ražot savu elektroenerģiju vēl joprojām atmaksājas, tomēr jārēķinās ar to, ka plānotais investīciju atmaksāšanās laiks būtiski pieaugs jauno tarifu dēļ.
Turpmāk kopumā elektrības cenas izmaiņas salīdzinoši maz ietekmēs iedzīvotāju kopējos maksājumus par elektrību, jo daudz lielāku īpatsvaru rēķinā veidos "Sadales tīkla" mainīgā un nemainīgā maksājuma daļa. Ja elektrības cena turpinās samazināties, tad rēķina kopējās izmaksas procentuāli var būt arī nedaudz mazākas, savukārt "Sadales tīkla" daļa rēķinā privātpersonām ievērojami pieaugs.
Publiski stāstot par tarifu izmaiņām, visai bieži tiek piemirsts, ka rēķinā papildus nāk klāt pievienotās vērtības nodoklis, kas visai nozīmīgi iedzīvotājiem sadārdzina elektroenerģijas kopējā rēķina summu.
Tomēr arī uzņēmumiem vēl ir pāragri priecāties, jo pie mums tiesiskās paļāvības princips darbojas visai vāji, kā tas ir redzams pēdējā gada laikā. Likumdošanas un tarifu izmaiņas ļoti bieži mēdz parādīties strauji un nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Lai arī projektu realizācija notiek ilgtermiņā, tomēr reāli plānot varam vien īstermiņā, jo nezinām, kādas nodokļu vai tarifu izmaiņas var tikt pieņemtas līdz ar jaunu valsts budžetu.
Līdz ar to arī uzņēmējdarbības riski Latvijā ir visai augsti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zaļās enerģijas projektu attīstības ziņā visai būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Arī iepriekšējās tarifu izmaiņu neskaidrības un neprognozējamās likumdošanas izmaiņas lika vairākiem investoriem nosliekties par labu kaimiņvalstīm, un viņi savus projektu izvēlējās attīstīt Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā.
Tāpēc arī šobrīd ir pamatotas bažas par to, cik patiesībā pārdomāta ir valsts tālākā stratēģija zaļās enerģijas jomā un vai arī uz priekšu nozarei būtiski jautājumi tiks pieņemti tikpat haotiski. Latvija nav unikālā situācijā – mikroģenerācijas un saules parku attīstību valstī kopumā var plānot, ņemot vērā tuvāko kaimiņu pieredzi, no kuriem mēs šobrīd būtiski atpaliekam. Gribētos redzēt to, lai regulējums un likumi zaļās enerģētikas jomā tomēr tiktu pieņemti ar ilgtermiņa perspektīvu, nevis vienmēr ar pārsteiguma efektu.
* SIA Evecon valdes loceklis
** Šī „Sadales tīkla” informācija ir bijusi melīga, palielinājums ir līdz pat desmit reizēm
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
