Jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk!"
Gatis Lazda*07.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.
Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30%**. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!
Attiecībā uz taupītājiem valsts ar vienu roku ir sniegusi atbalstu, bet ar otru roku ņem to atpakaļ jauno tarifu fiksētās maksas ietekmē. Tādejādi šobrīd neapskaužamā situācijā ir saules paneļu īpašnieki, kas, ņemot kredītu saules paneļu, elektroauto un siltumsūkņu iegādei, veica atbilstošās pieslēguma jaudas aprēķinus. Viņi rēķinājās ar būtiski zemākām izmaksām, kas tagad ir nozīmīgi palielinātas un nofiksētas. Līdz ar to jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk".
Tomēr, neskatoties uz būtiskajām tarifa izmaiņām, saules paneļu īpašnieku pozīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām bez paneļiem vēl joprojām ir izdevīgākas. Ražot savu elektroenerģiju vēl joprojām atmaksājas, tomēr jārēķinās ar to, ka plānotais investīciju atmaksāšanās laiks būtiski pieaugs jauno tarifu dēļ.
Turpmāk kopumā elektrības cenas izmaiņas salīdzinoši maz ietekmēs iedzīvotāju kopējos maksājumus par elektrību, jo daudz lielāku īpatsvaru rēķinā veidos "Sadales tīkla" mainīgā un nemainīgā maksājuma daļa. Ja elektrības cena turpinās samazināties, tad rēķina kopējās izmaksas procentuāli var būt arī nedaudz mazākas, savukārt "Sadales tīkla" daļa rēķinā privātpersonām ievērojami pieaugs.
Publiski stāstot par tarifu izmaiņām, visai bieži tiek piemirsts, ka rēķinā papildus nāk klāt pievienotās vērtības nodoklis, kas visai nozīmīgi iedzīvotājiem sadārdzina elektroenerģijas kopējā rēķina summu.
Tomēr arī uzņēmumiem vēl ir pāragri priecāties, jo pie mums tiesiskās paļāvības princips darbojas visai vāji, kā tas ir redzams pēdējā gada laikā. Likumdošanas un tarifu izmaiņas ļoti bieži mēdz parādīties strauji un nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Lai arī projektu realizācija notiek ilgtermiņā, tomēr reāli plānot varam vien īstermiņā, jo nezinām, kādas nodokļu vai tarifu izmaiņas var tikt pieņemtas līdz ar jaunu valsts budžetu.
Līdz ar to arī uzņēmējdarbības riski Latvijā ir visai augsti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zaļās enerģijas projektu attīstības ziņā visai būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Arī iepriekšējās tarifu izmaiņu neskaidrības un neprognozējamās likumdošanas izmaiņas lika vairākiem investoriem nosliekties par labu kaimiņvalstīm, un viņi savus projektu izvēlējās attīstīt Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā.
Tāpēc arī šobrīd ir pamatotas bažas par to, cik patiesībā pārdomāta ir valsts tālākā stratēģija zaļās enerģijas jomā un vai arī uz priekšu nozarei būtiski jautājumi tiks pieņemti tikpat haotiski. Latvija nav unikālā situācijā – mikroģenerācijas un saules parku attīstību valstī kopumā var plānot, ņemot vērā tuvāko kaimiņu pieredzi, no kuriem mēs šobrīd būtiski atpaliekam. Gribētos redzēt to, lai regulējums un likumi zaļās enerģētikas jomā tomēr tiktu pieņemti ar ilgtermiņa perspektīvu, nevis vienmēr ar pārsteiguma efektu.
* SIA Evecon valdes loceklis
** Šī „Sadales tīkla” informācija ir bijusi melīga, palielinājums ir līdz pat desmit reizēm
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
