Jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk!"
Gatis Lazda*07.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.
Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30%**. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!
Attiecībā uz taupītājiem valsts ar vienu roku ir sniegusi atbalstu, bet ar otru roku ņem to atpakaļ jauno tarifu fiksētās maksas ietekmē. Tādejādi šobrīd neapskaužamā situācijā ir saules paneļu īpašnieki, kas, ņemot kredītu saules paneļu, elektroauto un siltumsūkņu iegādei, veica atbilstošās pieslēguma jaudas aprēķinus. Viņi rēķinājās ar būtiski zemākām izmaksām, kas tagad ir nozīmīgi palielinātas un nofiksētas. Līdz ar to jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk".
Tomēr, neskatoties uz būtiskajām tarifa izmaiņām, saules paneļu īpašnieku pozīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām bez paneļiem vēl joprojām ir izdevīgākas. Ražot savu elektroenerģiju vēl joprojām atmaksājas, tomēr jārēķinās ar to, ka plānotais investīciju atmaksāšanās laiks būtiski pieaugs jauno tarifu dēļ.
Turpmāk kopumā elektrības cenas izmaiņas salīdzinoši maz ietekmēs iedzīvotāju kopējos maksājumus par elektrību, jo daudz lielāku īpatsvaru rēķinā veidos "Sadales tīkla" mainīgā un nemainīgā maksājuma daļa. Ja elektrības cena turpinās samazināties, tad rēķina kopējās izmaksas procentuāli var būt arī nedaudz mazākas, savukārt "Sadales tīkla" daļa rēķinā privātpersonām ievērojami pieaugs.
Publiski stāstot par tarifu izmaiņām, visai bieži tiek piemirsts, ka rēķinā papildus nāk klāt pievienotās vērtības nodoklis, kas visai nozīmīgi iedzīvotājiem sadārdzina elektroenerģijas kopējā rēķina summu.
Tomēr arī uzņēmumiem vēl ir pāragri priecāties, jo pie mums tiesiskās paļāvības princips darbojas visai vāji, kā tas ir redzams pēdējā gada laikā. Likumdošanas un tarifu izmaiņas ļoti bieži mēdz parādīties strauji un nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Lai arī projektu realizācija notiek ilgtermiņā, tomēr reāli plānot varam vien īstermiņā, jo nezinām, kādas nodokļu vai tarifu izmaiņas var tikt pieņemtas līdz ar jaunu valsts budžetu.
Līdz ar to arī uzņēmējdarbības riski Latvijā ir visai augsti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zaļās enerģijas projektu attīstības ziņā visai būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Arī iepriekšējās tarifu izmaiņu neskaidrības un neprognozējamās likumdošanas izmaiņas lika vairākiem investoriem nosliekties par labu kaimiņvalstīm, un viņi savus projektu izvēlējās attīstīt Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā.
Tāpēc arī šobrīd ir pamatotas bažas par to, cik patiesībā pārdomāta ir valsts tālākā stratēģija zaļās enerģijas jomā un vai arī uz priekšu nozarei būtiski jautājumi tiks pieņemti tikpat haotiski. Latvija nav unikālā situācijā – mikroģenerācijas un saules parku attīstību valstī kopumā var plānot, ņemot vērā tuvāko kaimiņu pieredzi, no kuriem mēs šobrīd būtiski atpaliekam. Gribētos redzēt to, lai regulējums un likumi zaļās enerģētikas jomā tomēr tiktu pieņemti ar ilgtermiņa perspektīvu, nevis vienmēr ar pārsteiguma efektu.
* SIA Evecon valdes loceklis
** Šī „Sadales tīkla” informācija ir bijusi melīga, palielinājums ir līdz pat desmit reizēm
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
