Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu
Andrejs Judins, kustība „Par”22.12.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan atbalstu VDK dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam un pieejamības nodrošināšanu tiem, iesniegto likumprojektu atbalstīt nevarēju, jo tā pieņemšana ne tikai nesekmēs nosprausto mērķu sasniegšanu, bet tieši kavēs VDK arhīva satura izpēti un publiskošanu.
2014. gadā tika izveidota VDK zinātniskās izpētes komisija, kurai līdz 2018. gada 31. maijam ir jāpabeidz izpēte un pēc tās VDK dokumenti ir jāpublisko. Jautājums par čekas maisu publiskošanu ir jau sen izlemts, bet jaunais likumprojekts rada vairākus draudus šī mērķa sasniegšanai.
Likumprojekts paredz, ka dokumenti būs jāpārvieto uz Nacionālo arhīvu līdz 1. jūnijam, tas nozīmē, ka šajā laikā VDK izpētes komisija nevarēs ar tiem strādāt. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā, komisijas darba pēdējos mēnešos notiks nevis VDK dokumentu izpēte, bet to droša nodošana no vienas institūcijas otrai, kas apdraud komisijas gala ziņojuma izstrādi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka publicējami ir visi Nacionālajā arhīvā esošie dokumenti, kas vēsta par PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK mijiedarbību, PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK vietu un lomu totalitārās varas sistēmā. Pēc arhīva sniegtās informācijas, tās ir 152 842 lietas ar vairāk nekā 15 miljoniem lapu. Šāda apjoma materiālu digitalizācija un to publiskošana prasa laiku un līdzekļus, un tas likumprojektā noteiktajā laikā nav izdarāms.
Atbilstoši likumprojektam, būs jāpublicē ne vien informācija par VDK darbiniekiem un aģentiem, bet arī par cietušajiem – personām par kuriem VDK aģenti ir rakstījuši ziņojumus, tostarp par viņu reliģisko, politisko, seksuālo dzīvi, slimību vēsturi un citu privātās dzīves informāciju. Šāda pieeja ir klajā pretrunā ar visiem cietušo aizsardzības principiem un tā ir pāridarījums VDK informatoru upuriem.
Tātad ar šāda likuma pieņemšanu tiks pagarināts VDK izpētes komisijas darbs līdz nākamā gada beigām, bet, ņemot vērā nospraustos nereālos darba uzdevumus – iespējams arī vēl ilgāk. Līdz šim šīs komisijas darbs katru gadu ir izmaksājis nodokļu maksātājiem 250 000 eiro, tātad nekvalitatīva likumprojekta dēļ maksāsim par to vēl vairāk.
Esmu par VDK arhīvu dokumentu publiskošanu. Nākamā gada 31. maijā ir jābūt VDK zinātniskās izpētes komisijas gala ziņojumam. Pēc tā pieņemšanas komisijas darbs ir jānoslēdz, un dokumenti ir jānodod arhīvam, kur tiem ir jābūt publiski pieejamiem, nodrošinot VDK upuru personas datu aizsardzību dokumentu publicēšanas gadījumā. Latvijas vēsturniekiem ir jāturpina VDK dokumentu izpēte un sabiedrības izglītošana par totalitārās varas pastrādātajiem noziegumiem.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.