Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas desmit visbagātāko cilvēku sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Arnis Riekstiņš – 123,71 miljons eiro

Dz. 1962.gada 29.septembrī

Pēc gada pārtraukuma miljonāru saraksta galvgalī atgriežas sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks. Pagājušā gada pauze gan bija saistīta nevis ar turības zaudēšanu, bet gan finanšu datu iesniegšanu jau pēc miljonāru saraksta veidošanas beigām. Mikrotīkla pašu kapitāls sasniedzis jau 250,67 miljonus eiro, apgrozījums pērn bija 353,62 miljoni eiro, bet peļņa – 82,40 miljoni eiro. Uzņēmējam vienpersoniski piederošās SIA Classic Air pašu kapitāls ir 73 tūkstoši eiro, bet SIA Starjt, kur viņam pieder puse kapitāldaļu, ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

2. Džons Martins Tallijs – 123,55 miljoni eiro

Dz. 1967.gada 16.janvārī

SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks miljonāru sarakstā tiek iekļauts pirmo reizi, jo iepriekš oficiālajos reģistros nebija norādīts viņa Latvijas personas kods, līdz ar to viņu nevarēja uzskatīt par Latvijai īsti piederīgu. Tomēr pēc būtības Dž. Tallijam būtu bijis jābūt blakus savam partnerim jau daudzus gadus iepriekš. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna strādā ar negatīvu pašu kapitālu 91 tūkstoša eiro apmērā, arī viņam pieder 50% SIA Starjt, kurai arī ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

3. Ernests Bernis (3.) – 97,33 miljoni eiro

Dz. 1973.gada 27.aprīlī

Kādreizējās ABLV bankas līdzīpašnieks arī pēc bankas aizvēršanas ir viens no bagātākajiem mūsu valstī. Viņš joprojām savus aktīvus pārvalda caur 96,37% akciju paketi holdingkompānijā AS Syzygy Capital, kuras pašu kapitāls ir 101 miljons eiro (pēc aktuālākajiem datiem, patiesās labuma guvējas kompānijā nu jau ir citas Berņu ģimenes pārstāves). Saistībā ar ABLV likvidācijas izmaksām gada laikā šis pašu kapitāls gan varētu sarukt līdz 30-40 miljoniem. Kompānijas zaudējumi pērn sasniedza 20 miljonus eiro.  

4. Arkādijs Suharenko – 82,64 miljoni eiro

Dz. 1959. gada 30. maijā

Šis miljonāru saraksta veterāns ir viens no Rietumu bankas lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas oficiāli pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments, un šoreiz pat kāpinājis savu turīgumu (cik lielā mērā akcijas patiešām pieder viņam vai tomēr ir viņa sievastēva Leonīda Esterkina īpašums, - to nu droši zina tikai pati ģimene). Viņam piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 82,64 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka šis kungs ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektā paredzēto 40 miljonu eiro iegūšanu.

5. Nadežda Fiļa (-) – 80,09 miljoni eiro

Dz. 1950.gada 7.septembrī

ABLV Bank pārtraucot darbu, kādreizējā līdzīpašnieka Oļega Fiļa holdingkompānija SIA OF Holding labi saprotamu iemeslu dēļ oficiāli simtprocentīgi pieder viņa mātei. Šī uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 80,09 miljonus eiro. Administratīvo lietu ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka viņa ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā ABLV Asset Management, pirms FKTK iesniegts paziņojums par nodomu iegūt būtisku līdzdalību un pirms saņemta FKTK atļauja.

6. Jānis Zuzāns – 78,10 miljoni eiro

Dz. 1957. gada 16. septembrī

Azartspēļu biznesa veterāns turpina kāpt pa miljonāru saraksta kāpnēm arvien augstāk, gada laikā par četriem miljoniem eiro audzējot savu turīgumu par spīti tam, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņa pamatbizness tika nopietni un, kā atzina Satversmes tiesa, nepamatoti ierobežots. SIA FVR Invest, caur kuru viņš realizē savu līdzdalību laimētavu Fēnikss īpašniekos - SIA Admirāļu klubs un SIA Alfor, pašu kapitāls sasniedzis 77,83 miljonus eiro, kamēr peļņa – 3,85 miljoni eiro. Mākslas centra SIA Zuzeum pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 27,60 tūkstoši eiro. Kopumā J. Zuzāns ir sešu uzņēmumu dalībnieks.

7. Ivo Zonne – 60,89 miljoni eiro

Dz. 1968. gada 19. maijā

Iepriekšējā krīzē smagi cietušās nekustamo īpašumu nozares pārstāvji turpina audzēt savu kapitālu. Uzņēmējs tāpat kā jau pirms gada visus savus aktīvus koncentrējis viņam simtprocentīgi piederošajā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls ir 60,89 miljoni eiro. Šis uzņēmējs savu dāsnumu vērsis sporta virzienā, atbalstot basketbolu.

8. Jurijs Adamovičs – 49,82 miljoni eiro

Dz. 1981. gada 6. septembrī

AS Industra Bank padomes priekšsēdētājs nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir starp bagātākajiem Latvijā. Vērtīgākais viņa aktīvs ir 51% naftas pārstrādes produktu ražotājā SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls ir 89,06 miljoni eiro. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA J.A. Investment Holdings un 51% līdzīpašnieks SIA APF Holdings, kam pieder olu ražošanas uzņēmums SIA Alūksnes putnu ferma.

9. Nataļja Milova – 49,31 miljons eiro

Dz. 1948. gada 14. februārī

Šai uzņēmējai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas daudznozaru uzņēmumā SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss), kas pazīstams kā celtniecības, nekustamo īpašumu attīstīšanas un ražošanas kompānija. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 36,96 miljonus eiro, bet apgrozījums pērn bija 1,51 miljons eiro, savukārt peļņa – 6,39 miljoni eiro. Kopumā viņa ir dalībniece astoņās kompānijās.

10. Vitālijs Čmihovs – 45,72 miljoni eiro

Dz. 1964. gada 9. februārī

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks neiztrūkstoši ir starp bagātākajiem, turklāt šogad ievērojami audzis viņa turīgums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 45,72 miljonus, bet peļņa pērn bija 6,63 miljoni eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...