Iesaki rakstu: 
Klajā nācis jaunais Dienas Biznesa sadarbībā ar Lato Lapsu, Kristīni Bormani un Lursoft tapušais speciālizdevums Miljonārs, kurā publicēts arī jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē šī saraksta pirmo desmitnieku.
1. Arnis Riekstiņš (1. – vieta sarakstā pirms gada) 227,03 miljoni eiro
Latvijā bagātākais cilvēks otro gadu pēc kārtas saskaņā ar oficiāliem datiem ir sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls dibinātājs un līdzīpašnieks, kuram tāpat kā partnerim pieder tieši puse no uzņēmuma, kura pašu kapitāls gada laikā pieaudzis par simts miljoniem eiro, kā arī peļņa pārsniegusi simt miljonus eiro. Bērnu slimnīcas fondam pērn vienu miljonu eiro ziedojušais uzņēmums pusmiljonu eiro šogad ziedojis arī Latvijas Universitātei. Peļņu pagājušajā gadā sākusi ģenerēt arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānija SIA STARJT, kura miljonāram tāpat pieder uz pusēm ar kompanjonu un kurai pieder biroju ēka Pērnavas ielā 83. Tāpat kā iepriekš Latvijas bagātākajam cilvēkam joprojām pieder arī 89,98% SIA Adaži Airpark un 100% SIA Classic Air.
2. Džons Martins Tallijs (2.) 226,25 miljoni eiro
Amerikas tirdzniecības palātas valdes priekšsēdētājs kopā ar savu darījumu partneri arī jau otro gadu pēc kārtas ir otrais bagātākais cilvēks Latvijā. Pirms gandrīz 30 gadiem no ASV uz Latviju emigrējušais uzņēmējs, kurš pirms trim gadiem ieguva Latvijas pilsonību, turpina vairot savu kapitālu. Bez līdzdalības SIA Mikrotīkls un SIA StarJT, kas viņiem abiem ar Arni Riekstiņu pieder uz pusēm, viņš ir arī 25% līdzīpašnieks SIA Bio-Advice, kas darbojas veselības aizsardzības jomā.
3. Leonids Esterkins (3.) 173,66 miljoni eiro
Arī baņķieris un piektās lielākās Latvijas bankas AS Rietumu banka patiesais labuma guvējs un padomes priekšsēdētājs turpina vairot savu kapitālu, kas gada laikā pieaudzis par vairāk nekā trīs miljoniem eiro. Rietumu bankas Grupa izvirzījusi ambiciozu mērķi aktīvu vērtību līdz 2028.gadam palielināt līdz 2,4 miljardiem eiro, darbojoties ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs un ASV. Pērn Rietumu banka kļuva par Dailes teātra sadarbības partneri, noslēdzot līgumu par 100 tūkstošu eiro ikgadēju ieguldījumu teātra jauniestudējumos. Baņķierim joprojām caur simtprocentīgi piederošo SIA Esterkin Family Investments pieder 33,12% bankas akciju. Tāpat viņam pieder 75% kapitāldaļu holdingkompānijā SIA IC Industries Holdings.
4. Vitālijs Čmihovs (-) 108,85 miljoni eiro
Kokrūpniecības pārstāvis arī ir viens no miljonāru saraksta veterāniem, kurš pērn no tā bija izkritis tādēļ, ka saraksta tapšanas laikā vēl nebija publiskots viņam gandrīz vienpersoniski piederošā zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmuma SIA Gaujas koks gada pārskats. 2023.gadā šī uzņēmuma apgrozījums gan samazinājies par 49,8%
5. Uldis Mierkalns (4.) 92,28 miljoni eiro
Mežsaimniecības un kokmateriālu vairumtirdzniecības firmas SIA Pata vienīgais īpašnieks, neskatoties uz to, ka viņam piederošo aktīvu vērtība kritusies par 14 miljoniem eiro, joprojām atrodams miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā. Pirms 25 gadiem dibinātais bizness viņam jau 2006.gadā nodrošināja vietu bagātāko jauno uzņēmēju topā, kā arī stabilu ikgadēju iekļūšanu miljonāru sarakstā nākamajos gados. Uzņēmējs joprojām ir vienīgais īpašnieks četriem uzņēmumiem – jau pieminētajai SIA Pata, kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirgotājam SIA Pata Timber, nekustamo īpašumu kompānijai SIA FF Assets un holdingkompānijai SIA Kubit, kā arī 80,03% akciju īpašnieks AS Latvijas meži.
6. Aigars Kesenfelds (8.) 90,38 miljoni eiro
Par vairāk nekā 20 miljoniem eiro audzis par ātro kredītu miljonāru dēvētā liepājnieka turīgums. Nebanku kreditētājs AS Eleving Group, kuram viņš ir patiesais labuma guvējs, paziņojusi par plāniem nākamgad sasniegt 44 miljonu eiro peļņu, strādājot Baltijā, Eiropā, Kaukāzā, Centrālāzijas reģionos un Austrumāfrikā. Pirms 12 gadiem dibinātās kompānijas kopējais kopā ar grupas uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs sasniedzis jau pusotru miljardu eiro. Ar vērienu strādājošā uzņēmēja vērtīgākais aktīvs ir holdingkompānija SIA Alppes Capital, kurai viņš ir vienīgais īpašnieks un kuras pašu kapitāls gada laikā gandrīz dubultojies līdz 90,37 miljoniem eiro. Šī sabiedrība ir investējusi līdzekļus kopumā 101 uzņēmumā.
7. Andris Ramoliņš (10.) 83,44 miljoni eiro
Lai arī kokrūpniecības nozares pārstāvis pērnā gada nogalē nodibinājis holdingkompāniju SIA Stiga RM pārvaldība, kura šogad viņa vietā kļuvusi par īpašnieci gan pašā bērza saplākšņa ražotājā Stiga RM, gan SIA Stiga RM Distribution un SIA Stiga RM Metāls, tomēr noslēpt savu bagātību nav izdevies. Pagājušajā gadā uzņēmuma tiešais īpašnieks bija pats Andris Ramoliņš. Jāatzīmē, ka SIA Stiga RM pašu kapitāls pagājušajā gadā sasniedzis 79,52 miljonus eiro. Holdingkompānijā viņam pieder 99,98%, bet pa 0,00267% pieder Annai Ramoliņai, Mārtiņam Ramoliņam, Raivim Cakulam un Viesturam Krēvicam. Tāpat arī holdingam bez jau minētajām Andra Ramoliņa firmām pieder arī SIA Stiga RM transports, kas iepriekš piederējis Mārtiņam Ramoliņam.
8. Arkādijs Suharenko (7.) 80,29 miljoni eiro
Par gandrīz diviem miljoniem eiro pieaugusi īpašumu vērtība lielākās bankas ar Latvijas kapitālu - AS Rietumu banka padomes priekšsēdētāja vietniekam, kuram caur simtprocentīgi piederošo SIA Suharenko Family Investments pieder 17,34% bankas akciju. Šīs kompānijas pašu kapitāls ir sasniedzis 80,29 miljonus eiro. Viņš joprojām ir gan Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs, gan Rietumu bankas labdarības fonda padomes priekšsēdētājs.
9. Ivo Zonne (9.) 70,82 miljoni eiro
Arī par diviem miljoniem eiro turīgāks kļuvis nekustamo īpašumu nozares veterāns. Turklāt pieaugums vērojams jau trešo gadu pēc kārtas. Joprojām viņš visu savu biznesu sakoncentrējis vienā kompānijā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls pieaudzis līdz 70,82 miljoniem eiro.
10. Josifs Apts (-) 64,93 miljoni eiro
Zāļu lieltirgotāja AS Repharm patiesais labuma guvējs trīs gadus netika pieminēts starp bagātākajiem, jo viņam nepastarpināti piederošās kompānijas neuzrādīja tādu vērtību, lai iekļūtu pirmajā simtniekā. Taču līdz ar bijušās medikamentu ražotāja AS Olainfarm, tagad AS Olpha nonākšanu AS Repharm grupas uzņēmuma AS AB City īpašumā situācija ir mainījusies. Vērtīgākais viņa īpašums saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ir simtprocentīgi piederošā SIA J&A, kurai kā darbības virzieni norādīta sava un nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana un kuras pašu kapitāls sasniedzis 64,60 miljonus eiro. Viņš ir arī vienīgais SIA Soneil Studio un SIA Hiperion īpašnieks.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
