Jaunais „Miljonārs”: kuri ir Latvijas vislielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji
PIETIEK03.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klajā nācis jaunais Dienas Biznesa sadarbībā ar Lato Lapsu, Kristīni Bormani un Lursoft tapušais speciālizdevums Miljonārs, kurā publicēts arī jaunais Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksts. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē šī saraksta pirmo desmitnieku.
1. Armands Broks (-) -10 140 386 eiro
Ātro kredītu kompānijas SIA Finno vienīgais īpašnieks pirms diviem gadiem bija starp lielāko peļņu guvušajiem, bet pērn tieši šis uzņēmums slīdzis 7,99 miljonu eiro zaudējumos. Viņš ir vienīgais īpašnieks vēl sešos uzņēmumos, no kuriem pieci aizvadīto gadu noslēguši ar mīnusiem, bet ar peļņu strādājusi tikai viena no divām firmām, kurās viņš ir līdzīpašnieks. Tāpat jāatzīst, ka vienam no uzņēmumiem joprojām nav publicēts 2023. gada pārskats.
2. Josifs Apts (-) -9 817 615 eiro
Arī ar farmācijas koncernu AS Repharm saistītais uzņēmējs vairākkārt bijis lielāko pelnītāju sarakstā, bet tik ievērojamos zaudējumos iedzīvojies pirmo reizi, jo viņam kā vienīgajam īpašniekam piederošā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kompānija SIA J&A gadu noslēgusi ar 10,40 miljonu eiro mīnusu. Viņš ir vienīgais īpašnieks vēl divos uzņēmumos, no kuriem tikai SIA Soneil Studio strādājusi ar peļņu 89 271 eiro apmērā, kā arī 80% līdzīpašnieks SIA Senior Service, kas gadu noslēdza ar 614 153 eiro peļņu, savukārt 50% apmērā piederošais SIA “AZ GROUP” gadu noslēdzis ar 114 eiro zaudējumiem.
3. Staņislavs Ivanovs (-) -7 636 658 eiro
No Krievijas arī pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā importējošā graudu tirgotāja SIA Avrora Baltic vienīgais īpašnieks divus gadus pēc kārtas varēja lepoties ar prāvu peļņu, bet tagad ieslīdējis ievērojamos zaudējumos, jo šis uzņēmums gadu noslēdzis ar 7,64 miljonu eiro mīnusu. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
4. Raivo Oskars Dzilna (-) -2 588 613 eiro
Rapšu audzētāja SIA Agrofirma Lobe vienīgais īpašnieks lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder trīs pērn ar zaudējumiem strādājoši uzņēmumi, no kuriem lielākos 1,59 miljonu eiro apmērā cieta tieši SIA Agrofirma Lobe, lai gan arī SIA Lāčplēša grauds zaudējumi bija tuvu miljonam eiro.
5. Atis Punkstiņš (-) -2 560 300 eiro
Koksnes produktu ražotāja SIA Erte grupa vienīgais īpašnieks divus iepriekšējos gadus bija lielāko pelnītāju sarakstā, bet pērn šī kompānija strādājusi ar 2,59 miljonu eiro mīnusu. SIA Atexs zaudējumi bija 28 237 eiro, bet SIA Erte Trading Company – 36 392 eiro. Uzņēmējs ir vienīgais vēl trīs kapitālsabiedrību īpašnieks, bet tikai viena no tām – SIA Restate – aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu 92 879 eiro apmērā.
6. Justs Nikolajs Karlsons (-) -1 870 499 eiro
Nekustamo īpašumu biznesa pārstāvis un ilggadējais miljonāru saraksta dalībnieks, kura pazīstamākais rūpals ir viesnīca Hotel Bergs, laiku pa laikam iekļūst starp lielākajiem zaudētājiem. Šoreiz lielākos zaudējumus 2,15 miljonu apmērā cietusi holdingkompānija SIA Omnium Invest, kurā viņam pieder 50,91% kapitāldaļu. Arī simtprocentīgi piederošā SIA Omnium Plus darbojusies ar mīnusiem 778 261 eiro apmērā, savukārt 2,5% apmērā piederošais AS "Cits medijs" nesis peļņu 11 174 eiro apmērā.
7. Vasilijs Pravdivecs (-) -1 678 925 eiro
Piena lopkopības uzņēmuma SIA Agro-Kaķenieki lielākais īpašnieks, kuram pieder 98,11% kapitāldaļu, tik iespaidīgus – 1,74 miljonu eiro - zaudējumus piedzīvo pirmo reizi. Turpretī viņam vienpersoniski piederošā zemnieku saimniecība Lejiņas pērn strādājusi ar 32 787 eiro peļņu.
8. Karina Sirotkina (vieta sarakstā pirms gada - 14.) -1 488 960 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina atvase lielāko zaudētāju sarakstā nu jau ir trešo gadu pēc kārtas. Royal Casino un Kazino 777 pārvaldītājkompānijas SIA Niks vienīgā īpašniece, kurai pieder arī Royal Casino SPA&Hotel Resort, ir vienīgā īpašniece pērn līdz 730 516 eiro zaudējumus samazinājušās SIA Niks īpašniece, gan arī nu jau vienīgā ar 709 875 eiro zaudējumiem gadu noslēgušās SIA Tērbatas sēta īpašniece. Arī pārējās divas kompānijas – SIA AMI B&S un SIA KIDEAS, kur viņai pieder visas kapitāldaļas – , strādāja ar mīnusiem. Ar zaudējumiem darbojās arī SIA TrustAd, kur viņai pieder trešā daļa kapitāla.
9. Māris Ivanovs (-) -1 416 838 eiro
Grobiņas zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas kompānijas SIA Driāda Prim vienīgais īpašnieks šogad debitē lielāko zaudētāju topā, jo vienīgais viņam piederošais uzņēmums 2023. gadā darbojies ar 1,42 miljonu eiro zaudējumiem.
10. Deniss Mironcevs (-) -1 411 924 eiro
Zolitūdes daudzstāvu nama dzīvoklī 2022. gada nogalē reģistrētās holdingkompānijas SIA DM Holding ar vienīgais īpašnieks arī pie tik iespaidīgiem mīnusiem ticis pirmo reizi. Jāatzīmē, ka kompānijai ir 2,69 miljonu eiro apmaksātais pamatkapitāls, tai pieder kapitāldaļas vēl divos citos uzņēmumos. Pašam uzņēmējam citi uzņēmumi nepieder, un līdz šim viņa vārds plašāk sabiedrībā nav izskanējis.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
