Iesaki rakstu: 
Klajā nācis jaunais Dienas Biznesa sadarbībā ar Lato Lapsu, Kristīni Bormani un Lursoft tapušais speciālizdevums Miljonārs, kurā publicēts arī jaunais Latvijas 100 vispelnošāko uzņēmēju saraksts. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē šī saraksta pirmo desmitnieku.
Jāatgādina, ka simt lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat simt lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
1. Arnis Riekstiņš (vieta sarakstā pirms gada – 3.) - 51 959 132 eiro
Programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks ar 50% kapitāla daļu portfeli jau pirms astoņiem gadiem debitēja lielāko pelnītāju saraksta galvgalī, un tagad jau ceturto gadu pēc kārtas ir stabils šī saraksta dalībnieks vismaz pirmajā desmitniekā, jo minētais uzņēmums iepriekšējo gadu noslēdza ar 100,05 miljoniem lielu peļņu. Tāpat viņam pieder puse kapitāla daļu SIA Starjt, kuras peļņa sasniedza 3,23 miljonus eiro. Kopumā viņš ir veicis investīcijas četros uzņēmumos, un starp tiem tikai viens – SIA Adaži Airpark – iepriekšējā gadā strādāja ar zaudējumiem. SIA CLASSIC AIR viņam sagādāja 346,46 tūkstošu eiro peļņu, kas nodrošināja viņam iespēju ierindoties šī saraksta pirmajā vietā, pavisam nedaudz apsteidzot savu sadarbības partneri Džonu Martinu Talliju.
2. Džons Martins Tallijs (2.) - 51 646 932 eiro
Otrs SIA Mikrotīkls 50% līdzīpašnieks un ilggadējs valdes priekšsēdētājs sarakstā arī šogad saglabā savu pozīciju, būdams otrajā vietā. Kopā ar Arni Riekstiņu viņš ir līdzīpašnieks divos uzņēmumos, tostarp SIA Starjt, kas arī strādāja ar 3,23 miljonu eiro peļņu. Tādējādi ieguldījums abos šajos veiksmīgi pelnošajos uzņēmumos viņam kopā sagādāja iespaidīgu peļņu, kura pārsniedz 51,64 miljonus eiro.
3. Aigars Kesenfelds (8.) - 16 507 207 eiro
Lielāko pelnītāju sarakstā gada laikā no astotās uz trešo vietu pakāpies miljonārs no Liepājas puses, kurš aktīvi attīsta savus biznesus, izmantojot akciju kotēšanu biržā. Viņam nepastarpināti pieder visas holdingkompānijas AS ALPPES Capital akcijas, kas ir dalībniece 25 citos uzņēmumos. Šis uzņēmums iepriekšējo gadu noslēdza ar 16,77 miljonu peļņu. Pārējie divi viņam nepastarpināti piederošie uzņēmumi SIA Merito Management AIFP un SIA Merito Partners gan strādāja ar 109,17 un 338,28 tūkstošu eiro zaudējumiem
4. Vladimirs Šinkevičs (18.) - 16 056 047 eiro
Šis uzņēmējs lielāko pelnītāju sarakstā ir iekļuvis jau otro gadu pēc kārtas. Līdzīgi kā pērn, arī šogad lielāko peļņu ir nesis viņam piederošais ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Enamine ar 15,60 miljoniem eiro. Vēl viņam pieder uzņēmums SIA Chemspace, kas 2023. gadā strādāja ar peļņu 44,51 tūkstošu eiro apmērā, savukārt viņa ieguldījums SIA A-PLATE 49,98% kapitāldaļās nesa 27,46 tūkstošu eiro peļņu.
5. Ēriks Baibekovs (-) - 9 328 112 eiro
Ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Chemispec lielākais īpašnieks, kuram pieder 51% kapitāldaļu, pie tik iespaidīgas peļņas ticis pirmo reizi. Uzņēmums, kas pagājušo gadu noslēdza ar 18,29 miljonu eiro peļņu, šogad augustā ar Konkurences padomes atļauju kopā ar SIA Booking Group iegādājās SEB bankas biroja ēku Valdlaučos.
6. Armands Strods (-) - 8 461 159 eiro
Pērn šis ar atkritumu apsaimniekošanu saistītais uzņēmējs bija lielākos zaudējumus guvušo saraksta priekšgalā ar gandrīz desmit miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Viņa daļa holdingkompānijā SIA Ieguldījumu projekti, kas ir vienīgā atkritumu apsaimniekošanas firmas Lautus īpašniece, gan sarukusi līdz 78,06%, taču uzņēmums spējis gūt 10,83 miljonu eiro peļņu. Tāpat viņam pieder visas kapitāldaļas SIA Mītnes, kas pērn strādāja ar 6487 eiro peļņu, un 40% SIA Jesperi Timber, kas gadu noslēdza ar skaitli 0 peļņas un zaudējumu aprēķinā.
7. Uldis Asars (-) - 7 840 946 eiro
Pēc neliela pārtraukuma lielāko pelnītāju topā atgriežas kokzāģētavas SIA AKZ vienīgais īpašnieks, kuram tā pieder caur simtprocentīgi kontrolēto un pērn 7,85 miljonu eiro peļņu guvušo holdingkompāniju SIA Mercador. Viņam pieder arī 40% SIA Čuguna Projekts, kas aizvadīto gadu noslēdza ar 15 963 eiro zaudējumiem.
8. Pēteris Senkāns (-) - 7 522 898 eiro
Nekustamā īpašuma attīstīšanas un industriālo parku izveides kompānijas SIA Piche lielākais īpašnieks, kuram tagad pieder tikai 95,31% kapitāldaļu, lielāko pelnītāju sarakstā ir bijis vairākkārt. Uzņēmums, kurš pērn paziņoja par pievēršanos arī dzīvojamo ēku projektiem, pagājušo gadu noslēdza ar 7,89 miljonu eiro peļņu.
9. Jānis Siliņš (28.) - 7 364 599 eiro
Mežsaimniecības uzņēmuma SIA Baltu koks īpašnieks lielāko pelnītāju sarakstā ir otro gadu pēc kārtas. Tāpat kā pērn lielākā peļņa bijusi viņam simtprocentīgi piederošajai nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas kompānijai SIA Baltu Investments, kas gadu noslēdza ar 7,44 miljonu eiro peļņu. SIA Baltu koks, kur viņam tagad pieder 99,97%, peļņa bija 68 192 eiro. Kopumā viņam pieder kapitāldaļas septiņās kapitālsabiedrībās, no kurām četras 2023.gadā strādāja ar zaudējumiem.
10. Aleksejs Vladiševs (13.) - 7 243 322 eiro
Tehnoloģiju kompānijas SIA Zabbix īpašnieks prasmīgāko pelnītāju topā ir jau piekto gadu pēc kārtas. Šī uzņēmuma kopējās peļņas apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz krities, bet īpašnieka pozīcija pelnītāju sarakstā gan ir paaugstinājusies par trim vietām. Pērn viņam piederošais uzņēmums finanšu gadu noslēdza ar 7,24 miljonu eiro peļņu. Tas ir vienīgais viņam piederošais uzņēmums.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
