Jaunais „Miljonārs”: kuri ir vislielākās dividendes saņēmušie Latvijas uzņēmēji
PIETIEK05.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klajā nācis jaunais Dienas Biznesa sadarbībā ar Lato Lapsu, Kristīni Bormani un Lursoft tapušais speciālizdevums Miljonārs, kurā publicēts arī jaunais Latvijas 100 vislielākās dividendes saņēmušo uzņēmēju saraksts.
Simt lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē šī saraksta pirmo divdesmitnieku.
|
Vieta |
Vārds, Uzvārds |
Uzņēmums |
Summa EUR |
|
1 |
Aigars Kesenfelds |
SIA Alppes Capital |
16 351 300 |
|
2 |
Nikolajs Varušečkins |
SIA Baltreids |
9 043 768 |
|
3 |
Armands Broks |
SIA Finno |
7 914 244 |
|
4 |
Raimonds Simanovskis |
SIA EazyBI |
4 952 400 |
|
5 |
Sergejs Meļohins |
SIA Juglas jauda |
2 634 570 |
|
6 |
Andris Liepiņš |
SIA Altehs |
2 250 000 |
|
7 |
Didzis Gavars |
SIA E.Gulbja laboratorija |
2 201 501 |
|
8 |
Egils Gulbis |
SIA E.Gulbja laboratorija |
2 201 501 |
|
9 |
Harijs Gals |
SIA Baltijas informācijas tehnoloģijas |
2 167 071 |
|
10 |
Larisa Idelsone |
SIA BBH Investments |
2 085 416 |
|
11 |
Sergejs Govorovs |
SIA LSZE Liepaja Bulk Terminal LTD |
2 079 525 |
|
12 |
Vjačeslavs Karjukovs |
SIA Jahonts |
2 078 663 |
|
13 |
Didzis Pētersons |
SIA Kvadrum |
2 000 000 |
|
14 |
Dmitrijs Zaznovs |
AS Discover Car Hire |
1 745 628 |
|
15 |
Artjoms Boļšakovs |
AS Discover Car Hire |
1 745 628 |
|
16 |
Eduards Zolotuhins |
AS Discover Car Hire |
1 701 323 |
|
17 |
Māris Ziema |
SIA ZZ Dats |
1 638 670 |
|
18 |
Jevgeņijs Orlovs |
SIA Hansael |
1 602 751 |
|
19 |
Andrejs Fokins |
SIA Rotoweb |
1 597 990 |
|
20 |
Aleksejs Oļeškovs |
SIA Rotoweb |
1 597 990 |
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
