Jaunais „politiskais” Ceļu pārvaldes vadītājs – nevis veiksmīgs, bet paputējis uzņēmējs
L. Lapsa20.01.2011.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Saskaņas centra pārstāvis Mārtiņš Lauva Rīgas pašvaldības uzņēmuma Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētāja amatā nule tika iecelts, šo lēmumu pamatojot ar viņa izcilajām sekmēm uzņēmējdarbībā, reālā aina ir pilnīgi cita – Lauvas kompānijas knapi velk dzīvību, savukārt gandrīz visi viņa īpašumi par iespaidīgām summām ieķīlāti bankās, un darbs pašvaldības uzņēmumā viņam dos pašlaik faktiski vienīgo iespēju pelnīt.
Nekustamo īpašumu buma laikā Lauva pamatoti ieņēma vietu Latvijas miljonāru sarakstā, taču, kā rāda oficiālās datu bāzes, ekonomiskā krīze viņa kompānijas un īpašumus ir skārusi īpaši smagi.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Lauvam pieder kapitāldaļas iespaidīgā skaitā kompāniju – kopā septiņās. Taču, spriežot pēc šo uzņēmumu darbības datiem, faktiski visi tie knapi velk dzīvību un reālu saimniecisko darbību vienkārši neveic.
Tā SIA BAA Rīga, kurā Lauvam pieder 25% kapitāldaļu, 2009. gadu beigusi ar 4132 latu apgrozījumu un 4503 latu zaudējumiem, bet SIA REOS, kurā uzņēmējam tāpat pieder piektā daļa kapitāldaļu, apgrozījuma nav bijis vispār (pārdošanas izmaksas – 2541 lats), bet zaudējumi – 5217 lati
SIA Solo projekts Lauvam pieder 50% kapitāldaļu, un šajā uzņēmumā administrācijas izmaksas bijušas 5239 lati, bet zaudējumi – 27 127 lati. SIA Liepu gatve, kurā Lauvam pieder 15% kapitāldaļu, administrācijas izmaksas bijušas 1335 lati, bet zaudējumi – 1339 lati.
SIA Atid, kurā Lauvam pieder 33,33% kapitāldaļu, gadu beigusi ar 2221 lata apgrozījumu un vienīgā devusi peļņu – veselus 892 latus. Savukārt SIA Celtex, kurā Lauvam pieder 20% kapitāldaļu, gada pārskatu par 2009. gadu vispār nav iesniegusi, - tāpat kā SIA Plaga, kurā Lauvam pieder 2% kapitāldaļu.
Ainu vēl drūmāku uzņēmējam, kuram neviens no viņa uzņēmumiem nedod kaut cik vērā ņemamus ienākumus, padara viņa personiskie apjomīgie parādi kredītiestādēm – pirmām kārtām jau Citadele bankai. Kopējais iespaids ir – virkni nekustamo īpašumu Lauva ar kompanjoniem iegādājies tieši cenu kulminācijas laikā.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un nekustamo īpašumu kompāniju dati, neieķīlāta no Lauvas īpašumiem ir tikai ceturtā daļa no 1,8 hektāriem zemes Baldones pagastā un daļa no īpašuma Jūrmalā, Vidus prospektā 30 (pēc zemesgrāmatu datiem spriežot, - dzīvoklis).
Savukārt zemesgabals Jūrmalā, Jaunajā ielā 72, no kura Lauvam tāpat pieder ceturtā daļa, kā rāda zemesgrāmatas, par 1,26 miljoniem latu ieķīlāts Citadele bankā, kas šo ķīlu pārņēmusi no Parex bankas. Šo īpašumu uzņēmējs kopā ar kompanjoniem, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, par vairāk nekā 843 tūkstošiem latu iegādājies gandrīz īpašumu buma kulminācijas laikā – 2006. gada beigās.
2006. gada vasarā Lauva kopā ar trim kompanjoniem par kopā 600 tūkstošiem latu iegādājies arī 6595 kvadrātmetru zemes un ēku īpašumu Rīgā, Vagonu ielā 35, - un, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, arī šis īpašums par kopumā 1,12 miljoniem latu ieķīlāts Citadele bankā.
Lauvam vienam pašam pieder vēl viens īpašums Jūrmalā – zemesgabals ar māju Rotas ielā 9, kas tāpat cenu kulminācijas laikā iegādāts par vairāk nekā miljonu eiro – 766 tūkstošiem latu. Lielākā daļa šīs summas bijusi Swedbank nauda, un īpašums bankā ieķīlāts par 885 tūkstošiem latu.
Visbeidzot, Komercķīlu reģistrā Lauva reģistrēts kā kopumā triju komercķīlu devējs, - to apjoms, kā rāda Lursoft dati, ir 2,6 miljoni latu, 1,89 miljoni latu un 1,82 miljoni latu.
Pēdējā no šīm ķīlām ir saistīta ar Lauvas līdzīpašumā esošo uzņēmumu Plaga, kurš ņēmis apjomīgu aizdevumu Parex bankā, ieķīlājot zemesgabalu Rīgā, Kalēju ielā 64/66. Spriežot pēc tā, ka ķīla nav pārcelta uz Citadele banku, šis tiek uzskatīts par diezgan bezcerīgu kredītu.
Savukārt par 1,89 miljoniem latu Parex bankā tikusi ieķīlāta citas Lauvas kompānijas – SIA REOS kapitāldaļas: šī kompānija bankā ieķīlājusi īpašumu Jūrmalā, Slokas ielā 73a, un, spriežot pēc tā, ka šis kredīts ir pārcelts uz Citadele banku, tas vēl netiek uzskatīts par bezcerīgu.
Foto no www1.basket.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
