Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - lai gan Pārresoru koordinācijas centrs bija centies saīsināt sagatavotā jaunā lielāko valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa sabiedrisku apspriešanu, virkne iestāžu un organizāciju tomēr to ir paspējušas izanalizēt un sniegušas iznīcinošus slēdzienus par šī dokumenta saturu.

Ierosinātā pārvaldības modeļa būtība

Pētera Vilka (attēlā) vadītais pārresoru koordinācijas centrs – divdesmit darbinieku liela iestāde Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ar plašām, bet izplūdušām funkcijām un neizvērtētu atdevi – 23. aprīlī savā mājaslapā paklusām ievietoja konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”.

34 lappuses garā dokumenta kopsavilkums – premjera Krišjāņa Kariņa pakļautībā esošā iestāde, atsaucoties uz valdības deklarācijā minēto, ieteic visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iedalīt divās grupās un nozīmīgāko deviņu kapitālsabiedrību pārvaldīšanai un kontrolei izveidot pavisam jaunu valsts kapitālsabiedrību, kuru savukārt kontrolētu pats Pārresoru koordinācijas centrs.

Šīs deviņas īpaši svarīgās kapitālsabiedrības būtu AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Savukārt pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru vismaz pagaidām tik ļoti neinteresējot.

Turklāt konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt šo pārvērtēšanu.

Aizdomīga steiga un noteiktās kārtības ignorēšana

Neraugoties uz tieši garo maija brīvdienu laikā noteikto sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, kopumā gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan valsts iestādēm saņemti divarpus desmiti atsauksmju un priekšlikumu, kuru vidū atrodama arī asa kritika par centra – kurš sevi pozicionē kā labas pārvaldības principu ieviesēju – rīcību sabiedrības iesaistē.

„Neizpratni raisa pieeja Konceptuālā ziņojumā vairākkārt atsaukties uz OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, bet pašu Konceptuālo ziņojumu publiskot aprīļa beigās, prasot par to sabiedrības locekļiem sniegt atzinumus līdz 8. maijam, zinot, ka pa vidu ir četras brīvdienas un valstī ir Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija. Tik īsā laika periodā nav iespējams veikt detalizētu analīzi un izstrādāt priekšlikumus dokumenta uzlabošanai,” savā atsauksmē norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija.

Uz aizdomīgo steigu norāda Latvijas Darba devēju konfederācija: „LDDK iebilst arī pret apstākli, ka valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. aprīlī tika uzsaukts un nodots saskaņošanai minētā konceptuālā ziņojuma projekts pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Uzskatām, ka vīrusa Covid-19 radītās krīzes laikā sabiedriskās apspriešanas un arī valsts sekretāru sanāksmē uzsauktā projekta saskaņošanas termiņš nedrīkst pārklāties.”

Arī Finanšu ministrijas atzinumā skaidri norādīts uz neikdienišķo steigu, ar kādu ir mēģināts „dzīt uz priekšu” šo dokumentu. „Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā izklāstītā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības procesa nozīmīgumu, kvalitatīvas un padziļinātas analīzes veikšanai ierosinām precizētajam projektam dot ilgāku izvērtēšanas termiņu,” iesaka ministrija.

Kā izriet no atzinumiem, drudžainā steiga ir novedusi pie šādu dokumentu sagatavošanas un apspriešanas kārtības neievērošanas. „Lūdzam informēt, vai konceptuālais ziņojums ir izskatīts Koordinācijas institūcijas padomē, kas izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā,” diplomātiski norāda Finanšu ministrija.

Taču ir skaidrs, ka šāda izskatīšana nemaz nav notikusi. LDDK savā atzinumā „izsaka neizpratni par to, kāpēc konceptuālajā ziņojumā paustie priekšlikumi pārvaldības politikas reformai un kapitāla turētāja funkciju centralizāciju nav apspriesti valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē”, un aicina nekavējoties sasaukt šīs padomes sēdi.

Uz Dienas jautājumu, kāpēc šis nosacījums tika ignorēts, Pārresoru koordinācijas centra vadība skaidro: padome saskaņojot vadlīnijas, bet sagatavots esot kaut kas pilnīgi cits – konceptuālais ziņojums, ko likums neparedz izskatīt padomē. Tomēr tagad padomē 12. jūnijā tikšot izskatīts arī tas.

Savukārt Zemkopības ministrija norādījusi, ka atbildīgās ministrijas kā kapitāla dalu turētājas vispār ir ignorētas, sagatavojot priekšlikumus kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla dalu turētājam, turklāt vienlaikus „ignorēta arī prasība, ka priekšlikumi jāsagatavo ņemot vērā kapitālsabiedrību darbības specifiku un kapitāla struktūru”.

Kļūdas, paviršības, nekompetence

Vairākās atsauksmēs norādīts uz juceklīgiem apzīmējumiem, rupjām kļūdām un paviršībām, ko dokumenta sagatavošanā pieļāvis Pārresoru koordinācijas centrs. „Attiecībā uz SIA Tet lūdzam veikt precizējumu, norādot, ka SIA Tet otrs dalībnieks ir Telia Company AB netieši piederošā kapitālsabiedrība Tilts Communications AS,” – tā, piemēram, uz kādu primitīvu kļūdu diplomātiski aizrāda Ekonomikas ministrija.

Turklāt, kā izriet no saņemtajiem iesniegumiem un atzinumiem, Pārresoru koordinācijas centrs, sagatavojot savu konceptuālo ziņojumu un izvēloties „vispārvaldāmākos” uzņēmumus, nav ņēmis vērā pat Eiropas Savienības normas un regulējumus.

Ekonomikas ministrija savā atzinumā norāda, ka pārvaldības reformētāju ieteikums nodot vienam un tam pašam pārvaldītājam uzņēmumus Latvenergo un Augstsprieguma tīkls ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu un arī Latvijas Elektroenerģijas tirgus likumu, kas skaidri nosaka, ka pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs.

Uz šo pašu ES regulējuma ignorēšanu ziņojumā norāda arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. P. Vilks neatbildēja uz Dienas jautājumu – ar ko skaidrojams, ka viņa vadītā „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā”, ir spējusi palaist garām to, ka pirms dažiem gadiem tieši ES regulējuma dēļ Latvijai nācās AS Augstsprieguma tīkls nodalīt no AS Latvenergo koncerna.

Trūkst aprēķinu un analīzes

Vairākās atsauksmēs par iecerēto pārvaldības modeli dažādās formās ir izteikts viens un tas pats secinājums, - Pārresoru koordinācijas centrs, neraugoties uz tam likumos noteiktajiem pienākumiem, nav pat mēģinājis izvērtēt tā piedāvātā modeļa ieviešanas iespējamās sekas.

Sagatavotajā dokumentā „nav veikta analīze par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padome minējusi – Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā „saskatāmas vienīgi ekonomiskas intereses”, taču noteikti valsts un sabiedrības interešu vārdā nebūtu pieļaujama komerciālo mērķu prioritāte pār vides un sociālo interešu ievērošanu.

„Ziņojumā iztrūkst pilnvērtīga izvērtējuma, kādā veidā tiks veicināta komerciālo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana, kādi ir šajā jomā izvirzītie mērķi un kādi pasākumi tiks veikti šo mērķu sasniegšanai,” atzīst Tieslietu ministrija.

Arī Ekonomikas ministrijas atzinumā norādīts – no Pārresoru koordinācijas centra sagatavota dokumenta nav saprotams, kādi ekonomiskā izdevīguma aprēķini un lietderības apsvērumi vispār ir bijuši pamatā secinājumam, ka nepieciešams izveidot jaunu centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītāju, kura kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošinātu centrs.

Līdzīgās domās bijusi arī Satiksmes ministrija, diplomātiski norādot, ka „labās pārvaldības ieviesēji” nav ņēmuši vērā arī OECD valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās norādīto attiecībā uz institūcijas efektīvu pienākumu izpildi, balstoties uz nepieciešamajām spējām un prasmēm.

Savukārt Finanšu ministrija ziņojumā nav atradusi nekādu pamatojumu tam, kā un kādā veidā jaunizveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību trīs darbinieku sastāvā varētu spēt nodrošināt valstij stratēģiski nozīmīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību labāk, nekā tā tiek īstenota esošā pārvaldības modeļa ietvaros, piedaloties tiešā pārvaldībā kompetentiem nozares speciālistiem.

Pasākumi nonāk pretrunā ar mērķiem

Lai gan Pārresoru koordinācijas centrs savā dokumentā ir izteicis apgalvojumus par tā iecerētā pārvaldības modeļa efektivitāti arī izmaksu ziņā, vairākos atzinumos tie ir būtībā izsmieti.

„Lūdzam visos modeļos, lai tos varētu savstarpēji salīdzināt no izmaksu aspekta, norādīt katra modeļa īstenošanas kopējās izmaksas un to finansēšanas avotu,” diplomātiski aicina Finanšu ministrija. Savukārt Ekonomikas ministrija norāda, ka ziņojuma autori izvērtējumu veikuši, piemērojot “tikai trīs kritērijus - nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, īstenošanas izmaksas un ieviešanas laiks”, tai pašā laikā „piemirstot” kapitāldaļu pārvaldītāja neatkarību, profesionalitāti, prasmi un spēju uzstādīt stratēģiskos mērķus un kontrolēt to izpildi.

Ļoti asu kritiku ziņojumam veltījusi Tieslietu ministrija, ar daudziem piemēriem ilustrējot acīmredzamo – ka daļa no pasākumiem, kas ietverti Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā, nonāk pretrunā ar mērķiem, kas minēti kā ieguvums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācijai.

„Ziņojumā minēts, ka centralizācija mazinātu kapitāla daļu turētāju skaitu, bet ziņojumā piedāvātais risinājums faktiski nozīmē radīt vēl vienu kapitāla daļu turētāju un vienlaikus saglabāt visus esošos kapitāla daļu turētājus; ziņojumā minēts, ka centralizācija palīdzēs uzlabot valdes un padomes locekļu kandidātu atlases procesu, vienlaikus tiek piedāvāts, ka jaunā kapitāla daļu turētāja darbinieki varētu tikt ievēlēti pārraugāmo kapitālsabiedrību padomēs; ziņojumā minēts, ka centralizācija samazinātu vadības izmaksas, vienlaikus norādīts, ka ir nepieciešami papildus līdzekļi atalgojumam,” uzskaita ministrija.

Lielā daļā atzinumu arī izteikta neizpratne par to, kādu iemeslu dēļ Pārresoru koordinācijas centru ir interesējušas tikai deviņas vislielākās un vislabāk pārvaldītās valsts kapitālsabiedrības.

„Lūdzam konceptuālajā ziņojumā sniegt pamatojumu, kāpēc tieši A kategorijā ietvertās valsts kapitālsabiedrības, kuras ar likumu noteiktas kā neatsavināmas kapitālsabiedrības, t.sk. visvairāk pelnošās un stabilu valsts ienākumu nodrošinošās valsts kapitālsabiedrības, būtu jānodod centralizētai pārvaldībai primāri,” norāda Finanšu ministrija.

Savukārt Satiksmes ministrijas secinājums ir: „Nav lietderīgi veidot jaunu kapitālsabiedrību 9 no 56 kapitālsabiedrību pārvaldībai, šādā veidā kapitālsabiedrību pārvaldība vēl vairāk tiks sadrumstalota. Ziņojumā nav turpmākā redzējuma, kad un kā notiks pārējo B grupā ietverto kapitālsabiedrību nodošana centralizētajam valsts kapitāla daļu pārvaldītājam, līdz ar to rodas pamatotas šaubas, ka šāda pāreja vispār notiks un vai centralizētais modelis tiks līdz galam īstenots.

Brīdina par „lienošo privatizāciju”

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais ziņojums radījis arī aizdomas par slēptu gatavošanos neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai.

Finanšu ministrija izteikusi skaidru un nepārprotamu iebildumu pret ziņojumā ietverto ierosinājumu reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka to kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

„Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu neatsavināmās kapitālsabiedrības saglabāt valsts īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij,” – tā „labās pārvaldības ieviesējiem” norāda ministrija.

Vēl tiešāka savā atzinumā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, - ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”.

Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Savukārt Zemkopības ministrija atklāti atzīst, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”: „Šāda rakstura dokumentā kā šāds konceptuālais ziņojums, uz kura pamata ir plānots veikt būtiskus normatīvo aktu grozījumus un tādas būtiskas jomas kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldība reorganizāciju, vairāk nekā jebkura cita rakstura dokumentā ir svarīgi, lai pastāvošās situācijas atreferējums un skaidrojums būtu cik vien iespējams detalizēts un faktisko situāciju objektīvi atspoguļojošs. Norādām, ka ņemot vērā visu minēto, Konceptuālais ziņojums nav uzskatāms par pilnvērtīgu esošās situācijas skaidrojumu un neatbilstoši norādītās pašreizējās situācijas nepilnības var radīt neatbilstošu viedokli par nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām un nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....