Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - lai gan Pārresoru koordinācijas centrs bija centies saīsināt sagatavotā jaunā lielāko valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa sabiedrisku apspriešanu, virkne iestāžu un organizāciju tomēr to ir paspējušas izanalizēt un sniegušas iznīcinošus slēdzienus par šī dokumenta saturu.

Ierosinātā pārvaldības modeļa būtība

Pētera Vilka (attēlā) vadītais pārresoru koordinācijas centrs – divdesmit darbinieku liela iestāde Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ar plašām, bet izplūdušām funkcijām un neizvērtētu atdevi – 23. aprīlī savā mājaslapā paklusām ievietoja konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”.

34 lappuses garā dokumenta kopsavilkums – premjera Krišjāņa Kariņa pakļautībā esošā iestāde, atsaucoties uz valdības deklarācijā minēto, ieteic visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iedalīt divās grupās un nozīmīgāko deviņu kapitālsabiedrību pārvaldīšanai un kontrolei izveidot pavisam jaunu valsts kapitālsabiedrību, kuru savukārt kontrolētu pats Pārresoru koordinācijas centrs.

Šīs deviņas īpaši svarīgās kapitālsabiedrības būtu AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Savukārt pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru vismaz pagaidām tik ļoti neinteresējot.

Turklāt konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt šo pārvērtēšanu.

Aizdomīga steiga un noteiktās kārtības ignorēšana

Neraugoties uz tieši garo maija brīvdienu laikā noteikto sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, kopumā gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan valsts iestādēm saņemti divarpus desmiti atsauksmju un priekšlikumu, kuru vidū atrodama arī asa kritika par centra – kurš sevi pozicionē kā labas pārvaldības principu ieviesēju – rīcību sabiedrības iesaistē.

„Neizpratni raisa pieeja Konceptuālā ziņojumā vairākkārt atsaukties uz OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, bet pašu Konceptuālo ziņojumu publiskot aprīļa beigās, prasot par to sabiedrības locekļiem sniegt atzinumus līdz 8. maijam, zinot, ka pa vidu ir četras brīvdienas un valstī ir Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija. Tik īsā laika periodā nav iespējams veikt detalizētu analīzi un izstrādāt priekšlikumus dokumenta uzlabošanai,” savā atsauksmē norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija.

Uz aizdomīgo steigu norāda Latvijas Darba devēju konfederācija: „LDDK iebilst arī pret apstākli, ka valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. aprīlī tika uzsaukts un nodots saskaņošanai minētā konceptuālā ziņojuma projekts pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Uzskatām, ka vīrusa Covid-19 radītās krīzes laikā sabiedriskās apspriešanas un arī valsts sekretāru sanāksmē uzsauktā projekta saskaņošanas termiņš nedrīkst pārklāties.”

Arī Finanšu ministrijas atzinumā skaidri norādīts uz neikdienišķo steigu, ar kādu ir mēģināts „dzīt uz priekšu” šo dokumentu. „Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā izklāstītā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības procesa nozīmīgumu, kvalitatīvas un padziļinātas analīzes veikšanai ierosinām precizētajam projektam dot ilgāku izvērtēšanas termiņu,” iesaka ministrija.

Kā izriet no atzinumiem, drudžainā steiga ir novedusi pie šādu dokumentu sagatavošanas un apspriešanas kārtības neievērošanas. „Lūdzam informēt, vai konceptuālais ziņojums ir izskatīts Koordinācijas institūcijas padomē, kas izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā,” diplomātiski norāda Finanšu ministrija.

Taču ir skaidrs, ka šāda izskatīšana nemaz nav notikusi. LDDK savā atzinumā „izsaka neizpratni par to, kāpēc konceptuālajā ziņojumā paustie priekšlikumi pārvaldības politikas reformai un kapitāla turētāja funkciju centralizāciju nav apspriesti valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē”, un aicina nekavējoties sasaukt šīs padomes sēdi.

Uz Dienas jautājumu, kāpēc šis nosacījums tika ignorēts, Pārresoru koordinācijas centra vadība skaidro: padome saskaņojot vadlīnijas, bet sagatavots esot kaut kas pilnīgi cits – konceptuālais ziņojums, ko likums neparedz izskatīt padomē. Tomēr tagad padomē 12. jūnijā tikšot izskatīts arī tas.

Savukārt Zemkopības ministrija norādījusi, ka atbildīgās ministrijas kā kapitāla dalu turētājas vispār ir ignorētas, sagatavojot priekšlikumus kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla dalu turētājam, turklāt vienlaikus „ignorēta arī prasība, ka priekšlikumi jāsagatavo ņemot vērā kapitālsabiedrību darbības specifiku un kapitāla struktūru”.

Kļūdas, paviršības, nekompetence

Vairākās atsauksmēs norādīts uz juceklīgiem apzīmējumiem, rupjām kļūdām un paviršībām, ko dokumenta sagatavošanā pieļāvis Pārresoru koordinācijas centrs. „Attiecībā uz SIA Tet lūdzam veikt precizējumu, norādot, ka SIA Tet otrs dalībnieks ir Telia Company AB netieši piederošā kapitālsabiedrība Tilts Communications AS,” – tā, piemēram, uz kādu primitīvu kļūdu diplomātiski aizrāda Ekonomikas ministrija.

Turklāt, kā izriet no saņemtajiem iesniegumiem un atzinumiem, Pārresoru koordinācijas centrs, sagatavojot savu konceptuālo ziņojumu un izvēloties „vispārvaldāmākos” uzņēmumus, nav ņēmis vērā pat Eiropas Savienības normas un regulējumus.

Ekonomikas ministrija savā atzinumā norāda, ka pārvaldības reformētāju ieteikums nodot vienam un tam pašam pārvaldītājam uzņēmumus Latvenergo un Augstsprieguma tīkls ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu un arī Latvijas Elektroenerģijas tirgus likumu, kas skaidri nosaka, ka pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs.

Uz šo pašu ES regulējuma ignorēšanu ziņojumā norāda arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. P. Vilks neatbildēja uz Dienas jautājumu – ar ko skaidrojams, ka viņa vadītā „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā”, ir spējusi palaist garām to, ka pirms dažiem gadiem tieši ES regulējuma dēļ Latvijai nācās AS Augstsprieguma tīkls nodalīt no AS Latvenergo koncerna.

Trūkst aprēķinu un analīzes

Vairākās atsauksmēs par iecerēto pārvaldības modeli dažādās formās ir izteikts viens un tas pats secinājums, - Pārresoru koordinācijas centrs, neraugoties uz tam likumos noteiktajiem pienākumiem, nav pat mēģinājis izvērtēt tā piedāvātā modeļa ieviešanas iespējamās sekas.

Sagatavotajā dokumentā „nav veikta analīze par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padome minējusi – Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā „saskatāmas vienīgi ekonomiskas intereses”, taču noteikti valsts un sabiedrības interešu vārdā nebūtu pieļaujama komerciālo mērķu prioritāte pār vides un sociālo interešu ievērošanu.

„Ziņojumā iztrūkst pilnvērtīga izvērtējuma, kādā veidā tiks veicināta komerciālo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana, kādi ir šajā jomā izvirzītie mērķi un kādi pasākumi tiks veikti šo mērķu sasniegšanai,” atzīst Tieslietu ministrija.

Arī Ekonomikas ministrijas atzinumā norādīts – no Pārresoru koordinācijas centra sagatavota dokumenta nav saprotams, kādi ekonomiskā izdevīguma aprēķini un lietderības apsvērumi vispār ir bijuši pamatā secinājumam, ka nepieciešams izveidot jaunu centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītāju, kura kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošinātu centrs.

Līdzīgās domās bijusi arī Satiksmes ministrija, diplomātiski norādot, ka „labās pārvaldības ieviesēji” nav ņēmuši vērā arī OECD valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās norādīto attiecībā uz institūcijas efektīvu pienākumu izpildi, balstoties uz nepieciešamajām spējām un prasmēm.

Savukārt Finanšu ministrija ziņojumā nav atradusi nekādu pamatojumu tam, kā un kādā veidā jaunizveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību trīs darbinieku sastāvā varētu spēt nodrošināt valstij stratēģiski nozīmīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību labāk, nekā tā tiek īstenota esošā pārvaldības modeļa ietvaros, piedaloties tiešā pārvaldībā kompetentiem nozares speciālistiem.

Pasākumi nonāk pretrunā ar mērķiem

Lai gan Pārresoru koordinācijas centrs savā dokumentā ir izteicis apgalvojumus par tā iecerētā pārvaldības modeļa efektivitāti arī izmaksu ziņā, vairākos atzinumos tie ir būtībā izsmieti.

„Lūdzam visos modeļos, lai tos varētu savstarpēji salīdzināt no izmaksu aspekta, norādīt katra modeļa īstenošanas kopējās izmaksas un to finansēšanas avotu,” diplomātiski aicina Finanšu ministrija. Savukārt Ekonomikas ministrija norāda, ka ziņojuma autori izvērtējumu veikuši, piemērojot “tikai trīs kritērijus - nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, īstenošanas izmaksas un ieviešanas laiks”, tai pašā laikā „piemirstot” kapitāldaļu pārvaldītāja neatkarību, profesionalitāti, prasmi un spēju uzstādīt stratēģiskos mērķus un kontrolēt to izpildi.

Ļoti asu kritiku ziņojumam veltījusi Tieslietu ministrija, ar daudziem piemēriem ilustrējot acīmredzamo – ka daļa no pasākumiem, kas ietverti Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā, nonāk pretrunā ar mērķiem, kas minēti kā ieguvums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācijai.

„Ziņojumā minēts, ka centralizācija mazinātu kapitāla daļu turētāju skaitu, bet ziņojumā piedāvātais risinājums faktiski nozīmē radīt vēl vienu kapitāla daļu turētāju un vienlaikus saglabāt visus esošos kapitāla daļu turētājus; ziņojumā minēts, ka centralizācija palīdzēs uzlabot valdes un padomes locekļu kandidātu atlases procesu, vienlaikus tiek piedāvāts, ka jaunā kapitāla daļu turētāja darbinieki varētu tikt ievēlēti pārraugāmo kapitālsabiedrību padomēs; ziņojumā minēts, ka centralizācija samazinātu vadības izmaksas, vienlaikus norādīts, ka ir nepieciešami papildus līdzekļi atalgojumam,” uzskaita ministrija.

Lielā daļā atzinumu arī izteikta neizpratne par to, kādu iemeslu dēļ Pārresoru koordinācijas centru ir interesējušas tikai deviņas vislielākās un vislabāk pārvaldītās valsts kapitālsabiedrības.

„Lūdzam konceptuālajā ziņojumā sniegt pamatojumu, kāpēc tieši A kategorijā ietvertās valsts kapitālsabiedrības, kuras ar likumu noteiktas kā neatsavināmas kapitālsabiedrības, t.sk. visvairāk pelnošās un stabilu valsts ienākumu nodrošinošās valsts kapitālsabiedrības, būtu jānodod centralizētai pārvaldībai primāri,” norāda Finanšu ministrija.

Savukārt Satiksmes ministrijas secinājums ir: „Nav lietderīgi veidot jaunu kapitālsabiedrību 9 no 56 kapitālsabiedrību pārvaldībai, šādā veidā kapitālsabiedrību pārvaldība vēl vairāk tiks sadrumstalota. Ziņojumā nav turpmākā redzējuma, kad un kā notiks pārējo B grupā ietverto kapitālsabiedrību nodošana centralizētajam valsts kapitāla daļu pārvaldītājam, līdz ar to rodas pamatotas šaubas, ka šāda pāreja vispār notiks un vai centralizētais modelis tiks līdz galam īstenots.

Brīdina par „lienošo privatizāciju”

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais ziņojums radījis arī aizdomas par slēptu gatavošanos neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai.

Finanšu ministrija izteikusi skaidru un nepārprotamu iebildumu pret ziņojumā ietverto ierosinājumu reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka to kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

„Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu neatsavināmās kapitālsabiedrības saglabāt valsts īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij,” – tā „labās pārvaldības ieviesējiem” norāda ministrija.

Vēl tiešāka savā atzinumā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, - ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”.

Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Savukārt Zemkopības ministrija atklāti atzīst, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”: „Šāda rakstura dokumentā kā šāds konceptuālais ziņojums, uz kura pamata ir plānots veikt būtiskus normatīvo aktu grozījumus un tādas būtiskas jomas kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldība reorganizāciju, vairāk nekā jebkura cita rakstura dokumentā ir svarīgi, lai pastāvošās situācijas atreferējums un skaidrojums būtu cik vien iespējams detalizēts un faktisko situāciju objektīvi atspoguļojošs. Norādām, ka ņemot vērā visu minēto, Konceptuālais ziņojums nav uzskatāms par pilnvērtīgu esošās situācijas skaidrojumu un neatbilstoši norādītās pašreizējās situācijas nepilnības var radīt neatbilstošu viedokli par nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām un nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...