Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez lentītes griešanas, kas nav iespējama koronavīrusa apstākļos, ticis pabeigts un nodots ekspluatācijā jaunais sporta objekts — Rēzeknes Olimpiskais centrs ar atklāto peldbaseinu, ko pirms tam bija paredzēts uzcelt Ventspilī.

Vēl iepriekšējās Saeimas un valdības laikā valsts piešķīra naudu jauna sporta objekta — 50 metru garuma peldbaseina izbūvei Ventspilī. Kā ikviens sporta objekts Kurzemē tas bija plānots kā pieejams jebkuram apmeklētājam — sākot no peldēšanas apmācību apmeklējošiem bērniem, turpinot ar pieaugušajiem (tajā skaitā grūtniecēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) un beidzot ar profesionālo peldēšanas sacensību dalībniekiem. Plānu atbalstīja Peldēšanas federācija un Olimpiskā komiteja: tas būtu pirmais 50 metru baseins ārpus Rīgas, kurā varētu uzņemt starptautiska līmeņa sacensības, tajā varētu trenēties sportisti no visas Latvijas un kaimiņvalstīm.

Publiskos avotos ir atrodami dažādi skaitļi, cik baseina būve izmaksātu, ja to uzsāktu projektēt, ja tam izbūvētu nulles ciklu, ja tam uzbūvētu pirmo kārtu un ja to pabeigtu. Skaidrs ir tas, ka projektēšanas fāze un pirmie darbi izmaksātu ap pusotru miljonu eiro: diezgan reālistiska summa. Ministrija noslēdza līgumu ar Ventspils domi, nosakot: pilsētai pašai jāveic izpēte, projektēšana un citi priekšdarbi, lai pēc tam uzsāktu darbus par valsts naudu.

"Likums? Negribam un nepildām!"

Darbi jau bija ieplānoti un noorganizēti, izsludināts projektēšanas konkurss, kad pie varas izglītības, zinātnes un sporta nozarē nāca Jaunā konservatīvā partija. Līdzšinējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska bija pirmā, kas ierosināja apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm.

Analizējot notikumus ar vismaz divu gadu distanci, JKP pārstāves Ilgas Šuplinskas darbībās saskatāmas divu pakāpju darbības.

Uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām parlaments nobalsoja, ka beidzot jāpalielina skolotāju algas. Kad šis solījums bija jāpilda, tad Ilga Šuplinska paziņoja, ka nauda šim nolūkam neesot, un lai pedagogi uz algas paaugstinājumu necerot.

Izrādījās, ka pedagogu algas noteiktas likumā, tāpēc skolotāju algu samazināšana nav iespējama. Tad Saeima pieķērās pie 2019. gada valsts budžeta pārdales, un JKP pārstāvošā ministre pievērsa uzmanību 8,5 miljoniem eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.

Pirmajā politisko gājienu etapā tika pieprasīts atņemt sporta bāzēm un sporta infrastruktūrai plānotos astoņarpus miljonus: šī nauda esot jāatdod skolotājiem!

Protams, jau pāris nedēļas vēlāk izrādījās: plānotajai skolotāju algu paaugstināšanai visā Latvijā ar 8,5 miljoniem ir būtiski par maz. Taču ar tādu māņu gājienu bija pietiekoši: nauda no sporta objektiem bija aizvirzīta prom. Protams, faktiski līdz skolotājiem tā nenonāca, jo ar astoņarpus miljoniem visas Latvijas mērogā nekas nav līdzams, taču galvenais JKP mērķis bija īstenots: naudu Ventspilij jāatņem!

Kur tad nauda palika? Ventspils jau iepriekš izcīnītā nauda tika atdota Rēzeknei! Sagadīšanās pēc — JKP ministres Šuplinskas dzimtajai pilsētai, kuras vietējā augstskolā viņa pirms ievēlēšanas Saeimā bija docente, profesore, prorektore un kur joprojām dzīvo, strādā viņas ģimene. Kur viņa atgriezīsies pēc izkrišanas no politikas.

Deputāti: "Mārrutkus jums, ne baseinu!"

Nav tā, ka ideja atņemt līdzekļus peldbaseina būvei Ventspilī paslīdētu garām Ventspils domes deputātiem. Vienlaikus ar ministri I. Šuplinsku pie lietas ķērās Ventspils domes deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis un Ivars Landmaņi, kā arī, iespējams, Dace Korna — šie četri deputāti steidzīgi nosūtīja vēstuli saviem koalīcijas partiju biedriem Saeimā.

Vai tiešām entuziastiem no domes opozīcijas izdosies novērst finansējuma atņemšanu un panākt to, ka baseinam Ventspilī tomēr jātop?

Šie Ventspils domes deputāti vērsās ar iesniegumu pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī pie Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa (JKP biedrs, kura firmu nesen visas instances atzina par līdzdalībnieci meliorācijas firmu kartelī). Deputāti iesniegumā apšaubīja jau noslēgto līgumu, atņemot iepriekš izcīnīto pusotru miljonu eiro un stingri panākot, ka baseins Ventspilī NETIEK būvēts!

Uzsvērsim šo "panākumu" vēlreiz, jo tas varētu būt unikāls ne tikai Latvijas mērogos: ja visā pasaulē jebkurš tautas ievēlēts deputāts lepojas, ka viņam izdevies "izsist" finansējumu savu vēlētāju labā, tad tajā Aizspogulijā, ko veido R. Meroni grupējums un tā finansētās valsts amatpersonas, deputāti un partijas pieliek ievērojamas pūles un cīnās, lai viņu pašu tiešajiem vēlētājiem peldbaseins NETIKTU UZCELTS! Un uzskata par sasniegumu to, ka viņiem peldbaseina būvniecību izdevies IZGĀZT!

Mediji toreiz ziņoja: "Savā vēstulē minētie deputāti apšauba arī sportam atvēlēto līdzekļu lietderīgu izmantošanu [Ventspilī] un atbalstu dažādiem sporta veidiem, tādējādi vēršoties pret līdzšinējo atbalstu sportam un iespēju nodarboties pilsētas sporta bāzēs ar jebkuram cilvēkam interesējošo sporta veidu." Nav skaidrs, kāda loma šajās aizkulišu spēlēs bija Bruno Jurševicam, kurš strādā par Saeimas deputāta palīgu JKP frakcijā.

Naudu atdod nevis skolotājiem, bet Rēzeknes "saskaņiešiem"

Ventspils Olimpiskais centrs ziņoja: tas jau bija paspējis veikt organizatoriskos un tehniskos darbus, kā arī noslēdzis līgumus, no kuriem vienai daļai maksājuma termiņi jau iestājušies. Galu galā tika nospriests pabeigt vismaz baseina projektēšanu, par to samaksājot no pašvaldības kases, lai vismaz arhitekti un inženieri Saeimas balsojuma dēļ nepaliktu bez darba algas par jau padarīto.

Bet kur tad Ventspilij domātā un atņemtā nauda palikusi? Vai skolotāji un mediķi tiešām tiks pie algu pielikuma? Protams, ka nē.

Skolotāju un mediķu algu paaugstināšanas vietā Saeima nobalsoja par 1,3 miljonu eiro piešķiršanu olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē.

Sporta objekti Rēzeknē tiek būvēti gadu desmitiem ilgi un parasti saistīti ar finansiāliem skandāliem. Rēzeknes Olimpiskais sporta centrs ticis būvēts pa kārtām un ir bēdīgi slavens visā Latgalē: to regulāri nav varējuši pabeigt, jo izmaksas visu laiku aug un aug. 2013. gadā tika veikta pirmās kārtas būvniecība — futbola laukums ar mākslīgo segumu un betona pamatnes tribīnēm 1000 skatītāju vietām, izmaksas 776 tūkstoši eiro. Otrajā kārtā tika uzbūvēta daudzfunkcionāla ēka 2,65 miljonu vērtībā.

Taču apetīte vietējam būvniecības sektoram, kura priekšgalā ir Rēzeknes mēra Aleksandra Bartašēviča ("Saskaņa") sievai Olgai pavisam atklāti piederošā būvfirma "Latgalija", auga ne procentuāli, bet eksponenciāli: jaunā daudzfunkcionālā sporta centra būve pie Rēzeknes II stacijas izmaksā vismaz 17 miljonus eiro, un tieši šī trešās kārtas būvniecība ir tas objekts, kuram atdots Ventspils peldbaseinam atņemtais pusotrs miljons!

Valdības, Saeimas deputātu vairākuma, JKP un "Jaunās Vienotības" loģika skaidra: atdot naudu pašu politiskajiem oponentiem — pēdīgajiem "saskaņiešiem", kas slaveni ar nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanas skandāliem, lai tikai to atņemtu Ventspilij! Un viņu vietējie sabiedrotie Ventspilī ir izdarījuši vajadzīgo, lai mūsu izcīnītā nauda mums tiktu atņemta un lai pie mums baseins NETIKTU UZBŪVĒTS

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...