Jaunākās ziņas par Parex apliecina pirms trim mēnešiem izteiktās bažas
PIETIEK18.04.2011.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien ziņu aģentūras LETA izplatītā informācija par konstatētajām problēmām ar Parex bankas sindicētā kredīta atdošanu liek atcerēties pirms trim mēnešiem – 13. janvārī – Pietiek publicētu rakstu „Parex, visticamākais, no valsts prasīs vēl vairākus miljonus”. Toreiz šo publikāciju valdības pārstāvji nosauca par nepatiesu un tendenciozu, Parex saistībā ar šajā publikācijā pieminētajiem faktiem pat vērsusies tiesā. Šodien pārpublicējam šo rakstu ar nenozīmīgiem īsinājumiem, ļaujot katram pašam pārliecināties, cik lielā mērā iespējams uzticēties valdības apgalvojumiem par Parex tēmu un arī pašas Parex bankas vadības publiskajiem apgalvojumiem.
Rezervē naudu sindicētajam kredītam
Lai arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) paudis cerību, ka līdz aprīļa beigām valsts glābtā Parex banka pati spēs savākt aptuveni 100 miljonus latu, lai segtu pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, realitātē tā var nenotikt. Tāpēc valdība pagaidām rēķinoties ar faktu, ka daļu no sindicētā kredīta maksājuma nāksies segt no valsts līdzekļiem. Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka valdība pilnībā uzticoties Parex bankas vadības plāniem un solījumiem.
Kā šonedēļ oficiāli informēja Parex banka, piecu mēnešu laikā tā sindicētā kredīta atdošanai atguvusi 60 miljonus latu. Līdz ar to trīs mēnešu laikā tai jāpārdod aktīvi vēl par 103 miljoniem latu vai, iespējams, mazāku summu, ja bankai jau ir bijuši kādi brīvie līdzekļi. Pati banka precīzu atgūstamo summu nenosauc, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka „akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu”.
Naudu, kas varētu būt nepieciešama Parex bijušo īpašnieku ņemtā sindicētā kredīta pēdējās, trešās daļas - 163 miljonu latu atmaksai, valdība rezervējusi, jo sindicētā kredīta aizdevējiem dots valsts galvojums, ka kredīts tiks atmaksāts. Finansējumu, ja tas būs nepieciešams, šo saistību nokārtošanai varētu ņemt no starptautisko aizdevēju izsniegtā aizdevuma, kas atvēlēts Latvijas finanšu tirgus stabilizācijai. Naudu sindicētā kredīta atdošanai tāpat kā pērn bankai piešķirtu Valsts kase.
Tiesa, tas vēl nav līdz galam izlemts. Kā zināms Pietiek, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šīsnedēļas valdības sēdē atgādinājis tieši par to, ka Latvijai ir pieejama būtiska neizmantotā starptautiskā finanšu stabilizācijas aizdevuma daļa, kuru varētu izmantot Parex bankas sindicētā kredīta pārfinansēšanai. Tas valstij būtu daudz izdevīgāk, nekā nākamajos trīs mēnešos drudžainā ātrumā un par zemām cenām pārdot lielu daļu Parex bankas aktīvu. Taču šis ieteikums nezināmu apsvērumu dēļ nav ņemts vērā.
Neoficiāli Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā valdība rēķinās: lai Parex nokārtotu saistības ar sindicētā kredīta aizdevējiem, valstij var nākties palīdzēt ar aptuveni trešdaļu (ap 50 miljoniem latu) no atlikušās kredīta summas. Savukārt optimistiskākajā scenārijā valstij varot nākties šķirties „tikai no dažiem miljoniem.”
Tiesa, lielas cerības tiekot liktas uz šā gada pirmajiem mēnešiem, kad Parex pārdošanai plānojot izlikt vērtīgākos aktīvus ar augstāko likviditāti. Kā atzīst valdībai tuvi avoti, tas arī esot iemesls, kāpēc Kampars paudis cerību, ka Parex bez valsts atbalsta spēs nokārtot atlikušās sindicētā kredīta saistības.
Skaidra plāna nemaz nav?
Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai pašlaik nemaz neesot plāna, kā rīkoties, ja Parex banka līdz maija sākumam nesavāks visus vajadzīgos 163 miljonus latu.
Banka neatklāj, kā tikai trīs mēnešu laikā gatavojas savākt atlikušo nepieciešamo summu, taču, kā izriet no Dombrovska preses pārstāves atspoguļotā premjera viedokļa, valdība un Ministru prezidents pilnībā uzticoties bankas vadības plāniem un solījumiem.
Šis viedoklis gan ceturtdien tika pausts ļoti negribīgi. „Parex bankai ir apstiprināts darbības plāns, kur valsts kā akcionārs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk un vairāk atgūt savus ieguldījumus. Par to, kā banka pilda akcionāru uzdevumus, rūpējas Latvijas Privatizācijas aģentūra un bankas padome, kas ir akcionāru iecelti pārstāvji uzņēmumā. Valdība nedublē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju darbu,” – tāda bija premjera preses pārstāves sākotnējā atbilde uz jautājumu, vai premjers tic, ka trīs mēnešos bankai ir reāli iespējams pārdot aktīvus par 100 miljoniem latu, un vai pašlaik jau ir plāns, kā valdība rīkosies, ja šie 100 miljoni latu netiks savākti.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Ministru prezidents uz uzdoto jautājumu atbildi pēc būtības nesniedz, Dombrovska preses pārstāve sniedza skaidrojumu – tas nozīmējot, ka „Ministru prezidents nekomentē katru aktīvu pārdošanas darījumu”. Tikai pēc aizrādījuma, ka premjeram tiek jautāts nevis par „katru aktīvu pārdošanas gadījumu”, bet gan par to, vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja trīs mēnešu laikā Parex nesavāks vēl nepieciešamos 100 miljonus latu, Dombrovska pārstāve sniedza skaidru valdības vadītāja atbildi.
„Valdības rīcībā nav informācija, ka Parex banka nespētu izpildīt tai uzdotos uzdevumus, tai skaitā arī otrdien, 11. janvārī, kad tika skatīts Parex bankas jautājums, bankas vadība apliecināja bankas spēju sasniegt akcionāru noteiktos mērķus,” – šāda bija galīgā preses pārstāves sniegtā Dombrovska atbilde.
Kā Pietiek jau informējis, Parex bankas vadība bankas aktīvus, tostarp vērtspapīrus pārdod nevis atklāti, noskaidrojot labāko tirgus cenu, bet gan, speciāli atlasot potenciālos pircējus. Cilvēki „no ielas” netiek gaidīti, „tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus”, - tā atzinis bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
Savukārt „svešajiem” potenciālajiem investoriem un pircējiem, kā atzīst Gviljams, tiek pieprasīta vesela virkne specifisku datu – viņiem tiek lūgts norādīt „konkrētu interesējošu aktīvu veidu”, kā arī investīciju apjomu, ar kādu viņi plāno piedalīties iespējamā darījuma veikšanā, un apliecinājumu, ka viņu rīcībā ir norādītie līdzekļi.
Tāpat potenciālajiem pircējiem tiek pieprasīts uzrādīt plānotā ieguldījuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu legālo izcelsmi, un pēc visas šīs informācijas saņemšanas Parex banka esot gatava veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu Jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.
Saskaņā ar 2009. gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj.latu), bija jāatdod trīs maksājumos.
Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.
Par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
