Jaunas dīvainības saistībā ar Vecrīgas viesnīcas reiderismu: Valsts policija slēpj pat lietu uzraugošā prokurora vārdu
PIETIEK01.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklājas aizvien jaunas dīvainības saistībā ar marta beigās notikušo mēģinājumu „ieņemt” viesnīcu Vecrīgā, ko veica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša sieva, advokāte Alla Juraša (attēlā), - Valsts policija, kuras paspārnē ar viesnīcu saistītais kriminālprocess paslepus tika pārcelts no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) uz bēdīgi slavenā Andreja Sozinova vadīto policijas Rīgas reģiona pārvaldi, slēpj pat lietu uzraugošā prokurora vārdu.
Kā jau ziņots, 30. martā Vecrīgā bija iespējams noraudzīties aizraujošā ainā –kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Rīgas brīvostas darbiniece, tagadējā advokāte Alla Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāja lēmumu jau vairākus bija ir uzlikts arests. Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai īpašums tā arī paliktu arestēts un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu.
Jau iepriekš bija mēģināts no aresta atbrīvoties: Pietiek rīcībā ir ar 2018. gada jūliju datēts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokuments saistībā ar mēģinājumu nevēlamo arestu atcelt, izmantojot kontaktus prokuratūrā, taču – neveiksmīgi. Tad bija saņemts Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurores Ilutas Papsujevičas lēmums par šī jautājuma pārskatīšanu, taču arī pēc tās ar Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes aresta lēmums atstāts spēkā.
Taču tagad vispirms bija izdevies kriminālprocesu no Ekonomikas policijas nodot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, savukārt pēc tam, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Jurašu ģimenei vai ar to saistītām personām izdevās panākt, ka, nesagaidot tiesu, paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti norāda, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs. Savukārt Juraša sieva nule kļuvusi par ilggadējā Juraša „kompanjona”, pašlaik saistītā ar kukuļošanas lietu aizturētā bijušās Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna advokāti.
Tieslietu ministrija netieši var ietekmēt zemesgrāmatu lēmumus, savukārt par tās varu „pareizu” Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanā liecina notikumi ap Olainfarm īpašnieku maiņām. Savukārt citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu.
Rezultātā pēc īpašuma atbrīvošanas no aresta un komercķīlas liegumiem 30. martā Juraša mēģinājusi iekļūt viesnīcas telpās vairāku vīriešu pavadībā, taču vismaz šoreiz tas nav izdevies.
Zīmīga šajā situācijā ir Valsts policijas vēlēšanās maksimāli noklusēt pieņemto lēmumu pamatojumu. Viss, ko tā atklāj, ir – „arests mantai tiek atcelts pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 366. pantu. Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo personai, hipotekārajam kreditoram, komercķīlas ņēmējam, publiskajam reģistram, kapitālsabiedrībai, kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nodrošināja mantas aresta izpildi”.
Taču policijas minētais pants paredz veselu virkni iemeslu, kuru dēļ mantai var noņemt arestu, bet Valsts policija kategoriski nevēlas atklāt – kurš ir bijis iemesls šajā skandalozajā gadījumā: „Ņemot vērā, ka krimināllietā esošie materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, kura aizsargājama, lai nodrošinātu valsts intereses, kas saistītas ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, nekāda papildus informācija izmeklēšanas interesēs izpausta netiks.”
Zīmīgi, ka šādu pašu atbildi Valsts policija sniedz uz jautājumu par to, kas ir šīs lietas izmeklēšanu uzraugošais prokurors, - arī šī esot ierobežotas pieejamības informācija, kas esot aizsargājama, lai nodrošinātu valsts intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.