Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas un tās biedru publikācijām, publiskajām vēstulēm un iesniegumiem Valsts zemes dienestam (VZD), Tieslietu ministrijai un Ministru prezidentam 30.07.2020. pēc VZD uzaicinājuma notika divu stundu gara diskusija starp VZD, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvjiem, pieaicinot arī Finanšu nozares asociācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kur visi nekustamā īpašuma nozares pārstāvji no LĪVA un LANĪDA puses pauda savu sašutumu un argumentēja savu negatīvo viedokli par projektētajām kadastrālajām vērtībām 2022. gadam.

Diskusijas laikā no nozares speciālistu puses tika paustas nopietnas bažas par iespējamām negatīvām sekām šībrīža un iecerētajai nekustamā īpašuma nodokļu politikai pie VZD aprēķinātajām projektētājām kadastrālajām vērtībām 2022. gadā, bet ņemot vērā diskusijas sākumā izskanējušo Tieslietu ministrijas uzaicinājumu LĪVA un LANĪDA pārstāvjiem uz kopīgu diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļu politiku, vairāk uzmanības tika veltīts kadastrālās vērtēšanas problemātikai un iespējamiem risinājumiem.

Būtiskākie diskusijas rezultāti ir šādi:

1. Valsts zemes dienests apstiprina, ka pretēji publiski izskanējušajam Valsts zemes dienests nenosaka īpašumu tirgus vērtību un noteiktā kadastrālā vērtība nav tas pats, kas konkrētā īpašuma tirgus vērtība, jo ar masveida vērtēšanas paņēmieniem nevar sasniegt tādu rezultātu (precizitāti – aut.piezīme), kādu var sasniegt ar individuālu īpašumu sertificētu novērtēšanu. VZD atzīst, ka ir jāmaina retorika un sabiedrības uzmanība jāvērš uz to, ka masveidā noteiktā vērtība nav tirgus vērtība, tā ir ar pilnīgi citu precizitāti, citu atbilstību (VZD nevar noteikt precīzu vērtību katram objektam);

2. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, zemei zem infrastruktūras objektiem) kadastrālās vērtības nav balstītas uz tirgus darījumiem, bet gan uz pieņēmumiem par to kadastrālās vērtības bāzi;

3. Valsts zemes dienests atzīst, ka atsevišķām objektu kategorijām (piemēram, komercobjektiem (birojiem, tirdzniecības un noliktavas ēkām – aut.piezīme), lieliem dzīvokļiem jaunajos projektos, privātmājām virs 250 kv.m., ražošanas objektiem, tukšām ēkām, celtniecības procesā esošiem objektiem un citiem objektiem Rīgā) projektētā kadastrālā aprēķināta pārāk augsta.

4. Valsts zemes dienests atzīst, ka šībrīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā ir vairākas būtiskas problēmas:

4.1. analīzē izmantotās un pieejamās informācijas apjoms (informācijas trūkums);

4.2. atteikšanās no 85% „drošības spilvena” jeb prasības, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas ir bijis iepriekšējos kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Problēma radusies, jo normatīvajos aktos pēkšņi tika noteikts, ka pieļaujama kadastrālās vērtības atbilstība robežās no 90-110%.

Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija atkārtoti norādīja, ka šībrīža kadastrālās vērtības aprēķina metodikas pamatā nav ņemta vērā Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes (kuras sastāvā ietilpst arī LĪVA) izstrādātā un ar 03.10.2012. MK rīkojumu Nr. 462 apstiprinātā Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija[1] (turpmāk – Koncepcija), kas paredzēja:

pāreju uz vienotu nekustamā īpašuma novērtēšanu (pretstatā šībrīža situācijai, kad kadastrālā vērtēšana apbūves nekustamajiem īpašumiem tiek veikta atsevišķi zemei un atsevišķi būvei);

nodrošināt pilnvērtīgu nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju (t.sk. noma) un izmantot katrai īpašumu grupai piemērotāko vērtēšanas metodi;

noteikt kadastrālo vērtību atbilstību zemākajam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības jānosaka 85 % apmērā no vidējā tirgus līmeņa. nav ievēroti koncepcijas pamatprincipi.

LĪVA pārstāvji norādīja arī uz to, ka, virzot tālāk neatbilstošas kadastrālās vērtības (Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" – aut.piezīme) un tādējādi veicinot pārāk strauju nekustamā īpašuma nodokļu nastas pieaugumu:

nav izslēgtas tiesvedības pret Latvijas valsti, balstoties uz nepamatotu kadastrālo vērtību un uz tās pamata aprēķinātiem nodokļiem un nodevām;

būtu jāpārskata komercobjektu kredītu ķīlu vērtības, kas ir noteiktas ar ieņēmumu pieeju (prognozējot nākotnes naudas plūsmu, kas ietver arī nekustamā īpašuma nodokļa izdevumus – aut.piezīme), un bankas būtu spiestas pārskatīt attiecīgo kredītu nosacījumus, vai arī sliktākajā gadījumā - vērtētāji būtu spiesti atsaukt vēsturiski sagatavotos vērtējumus.

LĪVA diskusijas laikā piedāvāja sekojošu rīcības plānu:

„iesaldēt” šībrīža kadastrālās vērtības;

veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atjaunotu 85% „drošības spilvenu” jeb prasību, ka kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa;

ievērojot augstākminētās Koncepcijas pamatprincipus sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tika saņemts VZD pilnīgs atbalsts 85% „drošības spilvena” atkārtotai ieviešanai un panākta vienošanās par kopīgu vēršanos pie Tieslietu ministrijas, lai atjaunotu un stiprinātu Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes darbību, tādējādi nodrošinot efektīvāku sadarbību nepieciešamo izmaiņu kadastrālās novērtēšanas metodikas izstrādē saskaņā ar augstākminēto Koncepciju un aprēķinu rezultātu aprobācijā no nozares speciālistiem.

LĪVA ir apņēmusies sniegt arī konkrētus priekšlikumus konstatēto nepilnību un kļūdu novēršanai šībrīža kadastrālajā novērtēšanā. Vairāki priekšlikumi jau ir izskanējuši un tika apspriesti diskusijas gaitā. Kā svarīgāko būtu jāmin ienākumu pieejas pielietošana komercobjektu kadastrālās vērtības aprēķinā, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par tirgus nomas maksām, kā arī saņemot papildu informāciju gan no tirgus dalībniekiem, gan īpašniekiem.

LĪVA vārdā es gribētu pateikties par sen iekavētu diskusiju starp VZD un nozares speciālistiem un paust piesardzīgu optimismu un cerību par to, ka Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" netiks virzīts tālāk, un kadastrālās vērtēšanas sistēmā tiks veikts sen nepieciešamais kapitālais remonts.


[1] https://likumi.lv/doc.php?id=251895

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...