Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij naudas tik daudz kā nekad iepriekš, - lai to lieku reizi apliecinātu, jaunizveidotās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs, kādreizējais neveiksmīgais valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis nav ne vēlējies, ne spējis pats uzrakstīt un izplatīt savu viedokļrakstu vai izmantot tam pašas padomes darbinieku spējas. Tā vietā ir noalgota pēdējā laikā bēdīgi slavenā PR firma Deep White, kuras īpašnieces Egles Klekeres - Krekeles Gits Knoks ir nozīmīgs Kustības Par aktīvists, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa politiskais padomnieks. Šodien publicējam saņemto sūtījumu pilnā apmērā.

No: Alona Zandere <[email protected]>

Date: otrd., 2021. g. 23. nov., plkst. 16:13

Subject: SEPLP vadītāja Jāņa Sikšņa viedokļraksts

To: Alona Zandere <[email protected]>

Sveiki!

Nosūtu Jums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)  priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa viedokļrakstu. Nupat pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās padomes locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, sperti  nozīmīgi soļi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā. Viedokļrakstā J. Siksnis ieskicē sabiedrisko mediju nozīmīgumu laikā, kad informatīvā telpa ir piesātināta ar dezinformāciju, kā arī  tuvākos plānus attiecībā uz sabiedrisko mediju attīstību.

Pielikumā ir arī foto. Lūgums tai norādīt atsauci: no Baltijas Mediju izcilības centra arhīva. 

Sirsnībā,

Aļona Zandere

Deep White komunikācijas konsultante

mob. +37129367772

Sabiedriskie mediji pelnījuši stabilus un prognozējamus pamatus

Jānis Siksnis

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs

Nesen pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, esam spēruši nozīmīgus soļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā.

Pēdējo gadu laikā informatīvā telpa ir jo īpaši trausla. Cilvēki apjūk kardināli pretēju notikumu traktējumu un dezinformācijas priekšā, un tieši šādas situācijas skaidri parāda, cik profesionāli ir gan žurnālisti, gan redaktori un  mediju vadītāji. Vai tie spēj atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus ar dažādām pārliecībām, vai māk izkāpt no burbuļiem, kuros ērti dzīvo virkne viedokļu līderu, vai prot saredzēt tālāku nākotni, prognozējot to, kurp mēs kā Latvijas sabiedrība savā attīstībā atradīsimies kaut vai tuvākajās desmitgadēs? Šie jautājumi ir arī SEPLP galvenais vadmotīvs, kas definē mūsu prioritātes, pieņemot lēmumus un izvirzot mērķus.

Satura kvalitāte – mediju vadības un ombuda prioritāte

Sabiedrisko mediju loma cilvēku informēšanā un izglītošanā ir neaizstājama. To pierāda arī pētījumi. Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik mēnesi veic pētījumu aģentūra “Kantar”, atklāj, ka Latvijas Televīzija jau kopš vasaras sākuma stabili spēj noturēt līderpozīcijas kā Latvijas skatītākais kanāls, un Latvijas Radio programmu klausīšanās ilgums arvien pieaug – tas nozīmē, ka cilvēki novērtē sabiedrisko mediju radīto saturu.

Drīz gatavojamies izsludināt konkursu uz trīs vakantajām Latvijas Televīzijas valdes locekļu amata vietām. Pirms to darīt, sapratām, ka ir jāpārskata prasības, lai tās atbilstu aktuālajām LTV vajadzībām  un ietu kopsolī ar to, kā attīstās mediju vide Latvijā un pasaulē, kā mainās sabiedrība un tās paradumi. Izvirzot to kā prioritāti, izveidojām konkursa nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir gan pieredzējušākie mediju eksperti, gan korporatīvās pārvaldības un valsts pārvaldes speciālisti.

Jau izsludināts konkurss uz sabiedrisko mediju ombuda amatu – principiāli jaunu pozīciju, kas faktiski būs kā vidutājs starp medijiem, sabiedrību un valsti. Šogad veiktais “Eirobarometra” pētījums par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs liecināja, ka Latvijā šī gada sākumā ir pieaudzis uzticības līmenis drukātajai presei, savukārt palielinājusies neuzticēšanās radio un televīzijai. Lai gan absolūtos skaitļos uzticības ziņā abi – gan radio, gan televīzija – joprojām ieņem līderpozīcijas, jaunākie dati brīdina, cik svarīgi medijiem ir saglabāt ciešu saikni ar sabiedrību, ne tikai objektīvi atspoguļojot informāciju, bet arī izprotot tās vajadzības. Viens no ombuda galvenajiem uzdevumiem būs proaktīvi veicināt diskusiju par kvalitatīvu žurnālistiku un sabiedrisko mediju lomu iedzīvotāju informēšanā.

Tas, ko mēs jau šobrīd redzam, – sabiedriskajos medijos nepieciešams arvien vairāk un vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, lai skaidrotu apkārt notiekošo. Pārāk maz uzmanības pēdējos gados ir pievērsts mazākumtautību auditorijai. Tāpat skaidrs, ka ir nepieciešamas arvien jaunas radošas metodes jaunu cilvēku noturēšanai pie sabiedriskajiem medijiem. Jauni cilvēki izjūt kārdinājumu aizplūst interneta plašumos, kur satura kvalitāte netiek vērtēta. Šī ir bīstama tendence, jo pavisam drīzā nākotnē viņi būs tie, no kuriem būs atkarīga mūsu valsts. Ja tā turpināsies, pastāv risks, ka piedzīvosim sabiedrību, tajā skaitā arī lēmumu pieņēmēju paaudzi, kam kvalitātes latiņa ir zema un kritiskā domāšana – atrauta no realitātes. Šāds iespējamais scenārijs ļauj skaidri prognozēt potenciālās sekas un jau tagad apzināties mūsu kopējo atbildību.

Medijiem apvienojoties, jārada lielāka kopīgā jauda

Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan mums kā padomei, gan arī sabiedrisko mediju kolēģiem, bez šaubām, būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana. Vairāki gadu desmiti pagājuši, diskutējot par veidiem un iespējām, kā īstenot spēcīga vienota sabiedriskā medija ieceri. Iespējams, daudzi tur strādājošie jau ir noguruši no šīs tēmas. Bet līdz ar jauno sabiedrisko mediju pārvaldības likumu, kurā padomei uzdots pusgada laikā izstrādāt apvienošanas koncepciju, beidzot ir izskanējis nepārprotams starta šāviens. Arī Valsts prezidents mediju apvienošanas koncepciju izcēlis kā SEPLP galveno prioritāti, akcentējot viedokļu daudzveidības un augstas žurnālistikas kvalitātes saglabāšanu. Ļoti īsā laikā jāpaveic monumentāls darbs. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem SEPLP vadītās darba grupas intensīvi strādā, lai jau līdz februārim iesniegtu vienotā medija koncepciju Saeimā. Zinām, ka, praktiski realizējot šo apvienošanu, sastapsimies ar lieliem izaicinājumiem. Bet mums tepat blakus – Lietuvā un Igaunijā – ir veiksmīga pieredze, no kā varam smelties atsevišķus veiksmīgus risinājumus, kā arī izvairīties no mīnām, uz kurām uzkāpa mūsu kaimiņi. Kā norāda Igaunijas mediju analītiķi, mediju apvienošana nesa pozitīvus rezultātus. To arī vienā no Latvijas Radio intervijām atzina Tallinas Universitātes asociētais profesors Andress Jēsārs, atklājot, ka reportieriem nu ir vairāk laika un resursu, lai strādātu pie pētniecības. Ja agrāk radio un televīzijas žurnālisti strādājuši katrs atsevišķi, nedaloties ar informāciju, tad tagad, strādājot kopā, stāsti ir daudz jaudīgāki.

Mēs jau šobrīd redzam, cik veiksmīgi sevi ir attaisnojis Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas  vienotais ziņu portāls LSM.LV, kas dažu gadu laikā nostiprinājies starp Latvijas vadošajiem interneta medijiem. Pagājušajā nedēļā “Gemius” publicētajā Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu TOP 20 LSM.LV ieņēma trešo vietu, piedzīvojot skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu starp TOP interneta vietnēm. Mēneša laikā tas sasniedza 738 000 lietotāju. Mums kā mediju uzraugiem tas rada lepnumu par profesionāliem un spēcīgiem kolēģiem un sniedz pārliecību, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams sasniegt arvien augstāku līmeni, paceļot ne tikai žurnālistikas kvalitātes kopējo latiņu, bet arī piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstvērtīgu saturu, kam īpaši šajā laikā ir izšķiroša nozīme.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...