„Jaunās Vienotības” politiskā platforma - drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Rihards Kols*11.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laiks šogad nes visādus brīnumus, taču patiešām nebiju gaidījis, ka viena no koalīcijas partijām - Jaunā Vienotība, kas tik ļoti savās reklāmās uzsver patiesas komunikācijas nozīmi, nodarbosies ar klaju melu izplatīšanu, lai tikai vinnētu kādu plusiņu vēlēšanās.
Kā diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs un Saeimas Ārlietu komisijas darba grupas diasporas likumprojekta izstrādei vadītājs biju visnotaļ pārsteigts, uzzinot, ka Diasporas likumu, izrādās, izstrādājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ciešā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzraudzībā. Jauna Vienotība, bet tie paši vecie triki un paradumi…
Īss atskats nesenā pagātnē - pērnā gada nogalē ārlietu ministrs aicināja deputātus iesūtīt savus priekšlikumus ikgadējā ārlietu ziņojuma sākotnējās redakcijas papildināšanai, kas tobrīd šķita patiesi koleģiāls un uz sadarbību vērsts solis no ministra puses. Tā kā biju jau izstrādājis sākotnējo redakciju diasporas likumprojektam, kopā ar virkni citu priekšlikumu, aicināju ziņojumā iekļaut apņemšanos pieņemt diasporas likumu jau 2018. gadā. Pēc mana ierosinājuma, šī sadaļa tika iekļauta.
Un laikam tieši tad, kad ar vislabākajiem nodomiem vērsos pie Ārlietu ministrijas ar sākotnējo diasporas likumprojekta versiju, aicinot šī likumprojekta tapšanā sadarboties, Jaunā Vienotība izlēma, ka ir vērts piesavināties svešas idejas un paziņot, ka tajā jau top diasporas likums.
Kad nesaprašanās bija nogludinātas un darbs pie diasporas likuma norisinājās Saeimas Ārlietu komisijā, atkal šķita, ka varam sadarboties. Četru mēnešu laikā, kad darba grupa intensīvi strādāja pie tā likumprojekta, kuru Saeima pavasarī pieņēma pirmajā lasījumā, Rinkēviča kungu neredzējām ne reizi. Nebija ne zvanu, ne vēstuļu. Bet piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, kas, kopā ar citām ministrijām un organizācijām, sniedza milzīgu pienesumu mūsu kopīgajam darbam. Tiešām šķita, ka esam beiguši “vilkt deķīti katrs uz savu pusi”.
Bet šoreiz esat pāršāvuši pār strīpu.
Vēršos pie Jums, Kariņa kungs. Vai tiešām šī ir Jaunās Vienotības politiskā platforma? Edgars Rinkēvičs savos ierakstos aicina "demokrātiskā centra un nacionāli konservatīvajām partijām" vienai otru atbalstīt, bet patiesībā vienkārši darām visu, kas ienāk prātā? Izdomājam, ka drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Cienīga rīcība būtu atvainoties. Ne man, bet tiem vēlētājiem, kuriem esat samelojuši.
Un nevajadzētu visu atbildību uzgrūst nabaga preses sekretāram, kas sagatavoja atbildi. Ticu, ka jūs neesat tik zemiski un vāji.
* 12. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
