Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīmes liecina, ka, iespējams, ar pēc pasūtījuma ierosinātiem, nepamatotiem kriminālprocesiem organizēts 20 – 50 kārtīgs sadārdzinājums pakalpojumiem vēlēšanās un valsts līdzekļu apgūšana aptuveni 12.7 – 30.0 miljonu € apmērā, bet informācija par to noslepenota kā neizpaužamas ziņas. Tas rada jautājumu: vai šobrīd notiek kārtējā valsts līdzekļu izlaupīšana lielos apmēros, kas, iespējams, organizēta ar pasūtījuma kriminālprocesiem?

Pirms minētajiem kriminālprocesiem pakalpojumi vēlēšanās izmaksāja aptuveni 150 000 – 430 000 € uz vienām vēlēšanām. Par šādām izmaksām programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” nodrošināja 13 vēlēšanas 2011.-2022.g. periodā. Taču līdz ar kriminālprocesiem šie pakalpojumi pēkšņi kļuvuši desmitiem reizes dārgāki, ko amatpersonas nespēj izskaidrot, un redzams, ka tie izmaksās aptuveni 5.0 – 6.0 milj. € uz vienām vēlēšanām.

Šobrīd 12.7 miljonu € izmaksas programmēšanas pakalpojumiem Jaunās vienotības (JV) valdība atbalstījusi 2025.-2026.g. vēlēšanām, bet līdzekļu izlietojumu un iepirkumus noslepenojusi kā neizpaužamas ziņas valsts aizsardzībai, lai gan šī informācija iepriekš vienmēr ir bijusi publiska un nav slēpta no sabiedrības. Pie tam šie lielie izdevumi paredzēti tikai ~40% darbiem, bet pārējiem ~60% darbu izmaksas vēl nav aprēķinātas. Sagaidāms, ka 100% šo darbu izmaksās līdz pat 30.0 miljoniem €.

Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB), Iekšējās drošības birojs (IDB) un Prokuratūra, iespējams, pēc pasūtījuma ierosinājušas nepamatotus kriminālprocesus pret mani saistībā ar mana programmēšanas uzņēmuma SIA “SOAAR” darbību vēlēšanās, kas par zemākajām izmaksām aptuveni 11 gadus nodrošināja vēlēšanas, veica to kvalitatīvi, pilnvērtīgi, atbilstoši standartiem.

Sākumā kriminālprocesi tika ierosināti par korupciju, kas izmeklēšanā neapstiprinājās. Tāpēc šobrīd tie pārveidoti par krāpšanu, kas esot izpaudusies tādejādi, ka SIA “SOAAR” nemaz nav sniedzis programmēšanas pakalpojumus 2021.-2022.g. vēlēšanās, bet izkrāpis no valsts līdzekļus. Minētais pats par sevi jau pirmšķietami liecina, ka šīs tiesībaizsardzības iestādes nav izmeklējušas reālus noziegumus, bet, iespējams, pēc pasūtījuma piemeklējušas pantus kriminālprocesu uzturēšanai.

Kriminālprocess Nr. 11860004322 par krāpšanu, kurā apgalvots, ka SIA “SOAAR” nav izstrādājis Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR sistēmu), ar kuru tika nodrošinātas 2021.-2022.g. vēlēšanas, ka šāda sistēma neeksistē un par to no valsts izkrāpti līdzekļi. Vienlaicīgi virkni rakstveida pierādījumu, kas minēto atspēko, Prokuratūra ir noslēpusi arhīva materiālos ar norādi, ka šie pierādījumi nav attiecināmi uz kriminālprocesu, nav jāņem vērā tiesai un lietas izskatīšanā nav jāizmanto.

Patiesībā pēc PMLP pasūtījumiem SIA “SOAAR” izstrādāja ETVR sistēmu un ar to organizēja balsošanas procesus 2021.g. pašvaldību vēlēšanās un 2022.g Saeimas vēlēšanās, ko izmantoja visas vēlēšanu komisijas, vēlētāji un sabiedrība. Bez šīs ETVR sistēmas un SIA “SOAAR” pakalpojumiem minētās vēlēšanas nebūtu notikušas, tās fiziski nebija iespējamas.

Uzņēmuma izstrādātā ETVR sistēma nodrošina personas dokumentu (pases, ID kartes) momentānu nolasīšanu ar jebkuru viedtālruni, balsošanas tiesību zibenīgu noteikšanu, balsošanas notikumu automātisku reģistrēšanu un ļauj vēlētājiem ērti nobalsot jebkurā brīvi izvēlētā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Minēto SIA “SOAAR” nodrošināja par kopējo līgumcenu 161 044 € un tā ietvaros veica sekojošo:

izstrādāja jaunu ETVR informācijas sistēmu (Elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru);

nodrošināja 2022.g. Saeimas vēlēšanas un balsošanas procesus visos vēlēšanu iecirkņos.

Ministru kabinets 26.02.2020. rīkojumā Nr. 76 bija paredzējis ~4.05 miljonu € izmaksas ETVR sistēmas izstrādei un balsošanas procesu organizēšanai 2022.g. Saeimas vēlēšanās. Taču SIA “SOAAR” šo ETVR sistēmu izstrādāja kā internetbanku un maksājumu operāciju sistēmu, ar atbilstošu drošību un veiktspēju, ko veica par viszemāko, iespējamo līgumcenu – 161 044 €, pie tam šajā cenā vēl nodrošināja balsošanas procesus 2022.g. Saeimas vēlēšanās, kas valstij ietaupīja ievērojamus līdzekļus. Taču minētā līgumcena jau ~2 gadus uzņēmumam nav samaksāta. Savukārt šo nesamaksāto līgumcenu, ko uzņēmums līdz pat šim brīdim nav saņēmis, konkrētās tiesībaizsardzības iestādes nosaukušas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, aplikušas ar nodokļiem un arestējušas uzņēmuma kontos.

Par ~300 000 € izmaksām valsts nolīga starptautisku auditoru SIA “Ernst & Young Baltic” (EY) izvērtēt SIA “SOAAR” sniegtos pakalpojumus un izstrādāto ETVR sistēmu, ko uzņēmums veica par zemo līgumcenu. Auditors EY 03.11.2023. pabeidza pārbaudi un sagatavoja noslēguma ziņojumu, kurā norādīts, ka SIA “SOAAR” kvalitatīvi izpildījis visus darbus atbilstoši prasībām. Šo ziņojumu, kas pilnībā atspēko izvirzīto apsūdzību krāpšanā, konkrētās iestādes noslepenojušas kā neizpaužamas ziņas un noslēpušas arhīva materiālos ar norādi, ka ziņojums nav attiecināms uz kriminālprocesu un nav jāņem vērā tiesai lietas izskatīšanā.

Tajā pat laikā kriminālprocesa materiālos tiesai nodots eksperta atzinums ar pilnīgi pretējiem secinājumiem, kuru vienpersoniski sagatavojis Edgars Savčenko no uzņēmuma SIA “ZZ Dats”, kas ir tiešais konkurents SIA “SOAAR” un kas šobrīd pretendē uz pakalpojumiem vēlēšanās par daudzkārt lielākām izmaksām. Turklāt minētais eksperts vienlaicīgi strādā arī Latvijas Ģenerālprokuratūrā. SIA “ZZ Dats”, kas pazīstama kā e-veselība.lv sistēmas izstrādātājs, kopš 2014.g. tieši veidā konkurē ar SIA “SOAAR” programmēšanas pakalpojumos vēlēšanās. Konkrētais eksperts par samaksu uzrakstījis tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo atzinumu, ka ETVR sistēma neeksistē un ka SIA “SOAAR” nav veicis darbus 2021.-2022.g. vēlēšanās, ar ko pamatota apsūdzība krāpšanā.

Ministru kabinets 16.06.2023. akta 23-TA-1417 anotācijā par SIA “SOAAR” izstrādāto ETVR sistēmu norādījis:

ETVR sistēma valstij ir kritiski svarīga un nozīmīga.

ETVR sistēmas izmantošana 2022.g. Saeimas vēlēšanās ir sekmīga.

Turpmāk vēlēšanas organizējamas ar ETVR sistēmu, nav pieļaujama to organizēšana bez ETVR sistēmas.

Nupat par ~2 299 789 € izmaksām, ar SIA “SOAAR” izstrādāto ETVR sistēmu un materiāliem, par ko joprojām nav veikta samaksa, PMLP ar citu uzņēmumu organizējis 2024.g. Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tātad ETVR sistēmas atkārtota izmantošana izmaksājusi par vismaz 14 reizes dārgāk nekā tās izstrāde un 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšana, viss kopā, kas ir ievērojami komplicētāks uzdevums, nekā esošas sistēmas atkārtota izmantošana. Par šādām izmaksām SIA “SOAAR” būtu izstrādājis 14 šādas sistēmas un nodrošinājis 14 vēlēšanas.

Tiesībaizsardzības iestāžu un PMLP rīcība novedusi pie vēlēšanu sadārdzinājuma, kur viens un tas pats process pēkšņi organizēts par atšķirīgām izmaksām:

~ 0.17 €/balsojums 2022.g. Saeimas vēlēšanās, nodrošināja SIA “SOAAR”;

~ 4.41 €/balsojums 2024.g. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nodrošināja PMLP ar citu pretendentu.

Centrālās vēlēšanu komisija paziņojusi, ka pateicoties ETVR informācijas sistēmai Latvija ir kļuvusi unikāla visā Eiropas Savienībā, jo nevienā citā valstī nav tika modernas un efektīvas informācijas sistēmas vēlēšanu organizēšanai kā Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA) ETVR informācijas sistēmai piešķīrusi augstāko novērtējumu IT nozarē – Platīna peli.

Turpretī tiesībaizsardzības iestādes šo ETVR sistēmu uzskata par krāpšanu un noziegumu, bet vienlaicīgi turpinot to izmantot.

Kriminālprocess Nr. 16870003022 par krāpšanu, ka SIA “SOAAR” nav veicis darbus
2021.g. Pašvaldību vēlēšanās – nav nodrošinājis kandidātu sarakstu iesniegšanu vēlēšanu komisijām, nav nodrošinājis vēlēšanu biļetenu sagatavošanu, nav nodrošinājis kandidātu sarakstu publicēšanu (https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti, autoru skatīt apakšā), bet izkrāpis no valsts līdzekļus.

Patiesībā SIA “SOAAR” kvalitatīvi ir izpildījis visus minētos darbus, jo neviens cits tos nav veicis, un tam ir tūkstošiem rakstveida pierādījumu. Bez SIA “SOAAR” minētajiem darbiem konkrētās vēlēšanas nebūtu notikušas un fiziski nebija iespējamas. Taču jau atkal rakstveida pierādījumus, kas atspēko apsūdzību un pierāda, ka nekāda krāpšana nav notikusi, šīs tiesībaizsardzības iestādes noslēpušas arhīva materiālos ar norādēm, ka tie nav attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un nav izmantojami tiesai.

Kriminālprocess Nr. 68700001323 par uzkūdīšanu uz e-veselība.lv sistēmas neapstiprināta dokumenta sagataves izpaušanu, kas tiesībaizsardzības iestāžu ieskatā ir neizpaužamas ziņas.

Patiesībā Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvis konsultējās pie SIA “SOAAR”, kas sniedza ieteikumus, kā risināt e-veselība.lv sistēmā pastāvošās problēmas, ko pie tam veica bez maksas. Savukārt tiesībaizsardzības iestādes minētajā saskatījušas noziegumu kā uzņēmuma vadītāja atbildību.

Šī apsūdzība ir tiešā pretrunā gan ar kompetentās institūcijas – Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, gan ar likuma prasībām, gan NVD tiesību aktiem, kas atspēko apsūdzību. Taču tiesībaizsardzības iestādes šos dokumentus jau atkal noslēpušas arhīva materiālos ar norādēm, ka tie nav attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu un nav jāizmanto tiesai. 

Apsūdzību ierosinājusi AS “Rail Baltic” ilggadēja iepirkumu eksperte Rita Grigāne, kas šobrīd kļuvusi par prokurori un kurai kā iepirkumu ekspertei minētie aspekti ir labi zināmi. Taču vēl dīvaināk ir tas, ka apsūdzībā 2020.g. notikumu šī prokurore pamatojusi ar 2023.g. tiesību aktu, kas notikumu laikā nemaz nepastāvēja. Šāda rīcība ir juridisks absurds un tiesiska pretruna.

Nedz SIA “SOAAR”, nedz Renārs Kadžulis nekad nav piedalījies nevienā e-veselība.lv iepirkumā un neko nav izstrādājuši e-veselība.lv sistēmai, jo uzņēmums darbojas atšķirīgās programmēšanas tehnoloģijās – Microsoft .NET, bet e-veselība.lv sistēma izstrādāta Oracle, Java tehnoloģijās, tās nav savstarpēji savietojamas.

Nevienam nav noslēpums, ka e-veselība.lv sistēma ir brāķis. Taču nedz tās izstrādātājiem, nedz konsultantiem, nedz kvalitātes uzraugiem, kam samaksāti ~20.0 miljonu € valsts līdzekļu, nav kriminālprocesu. Turpretī man, kas nav pat pieskāries e-veselībai, ir šis dīvainais kriminālprocess saistībā ar e-veselība.lv sistēmu.

Kriminālprocess Nr. 29100000523 par uzkūdīšanu uz mobilā tālruņa numura izpaušanu, kas patiesībā ir brīvi pieejams ikvienam internetā, ko pats tālruņa īpašnieks jau daudzus gadus iepriekš ir publicējis internetā savai sasniedzamībai, bet tiesībaizsardzības iestādes to uzskata par neizpaužamām ziņām.

Divus pēdējos kriminālprocesus tiesībaizsardzības iestādes ierosinājušas, lai diskreditētu Renāru Kadžuli un radītu par viņu nepamatotu priekšstatu kā noziedzīgu personu, un tādā veidā traucētu darboties programmēšanas jomā kā arī izsmeltu viņa laiku un līdzekļus.

Daudz nopietnāks jautājums, vai šo kriminālprocesu aizsegā uz vēlēšanu rēķina patiesībā netiek izlaupīti valsts līdzekļi apt. 12.7 – 30.0 miljonu € apmērā? Jo, kad tiek atklāta krāpšana, tad attiecīgo pakalpojumu izmaksas samazinās, jo krāpšana saistīta ar līdzekļu iegūšanu par neveiktiem darbiem. Taču šajā gadījumā pēc tā dēvētās “krāpšanas” atklāšanas darbiem pēkšņi 20 – 50 kārtīgā apmērā pieaugušas izmaksas, kas ir fenomenāls sadārdzinājums, ko neviena amatpersona nav spējusi izskaidrot, bet tā vietā noslepenojusi minēto informāciju kā neizpaužamas ziņas valsts aizsardzības nolūkos.

14.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 13.03.2024. plkst.10:00 deputāts Oļegs Burovs lūdza skaidrot, kas izraisījis tādu sadārdzinājumu pakalpojumiem vēlēšanās, uz ko Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieks Edgars Cīrulis kā kompetentā amatpersona skaidroja, ka minēto izraisījis iepriekš pastāvējušais SIA “SOAAR” monopols vēlēšanās un nepieciešamība darbu izpildē iesaistīt vairākus, lielākus uzņēmumus. Taču minētais šķiet apzināta sabiedrības maldināšana, jo monopols panāk augstas izmaksas, bet to likvidējot izmaksas krīt. Savukārt šajā gadījuma situācija ir pilnīgi pretēja – pēc “monopola” likvidēšanas pakalpojumu izmaksas pieaugušas 20 – 50 kārtīgā apmērā. Kā arī darbus, ko iepriekš izpildīja viens neliels uzņēmums, pēkšņi to izpildē nepieciešams iesaistīt 3 lielākus uzņēmumus, kas liecina vai nu par manipulācijām ar lielu darba apjomu vai arī šo uzņēmumu neefektīvām darba metodēm.

KNAB, Prokuratūras mērķis ir apkarot noziedzību, nosargāt valsts līdzekļus, nepieļaut to izšķērdēšanu. Taču šo iestāžu rīcība vēlēšanās izraisījusi pilnīgi pretēju efektu – vieni un tie paši darbi, kas iepriekš izmaksāja apt. 150 000 – 430 000 €, šobrīd izmaksā aptuveni 12.7 – 30.0 miljonus €. Šo iestāžu rīcība ir izraisījusi 20 – 50 kārtīgu sadārdzinājumu, kas savukārt rada nopietnus jautājumus:

Vai aptuveni 12.5 – 29.5 miljonu € starpība, kas veidojas izmaksās par tiem pašiem darbiem, nav zaudējumi un nodarīts kaitējums valsts budžetam, ko izraisījušas minētās iestādes?

Vai, iespējams, ar pasūtījuma kriminālprocesiem nav organizēta valsts līdzekļu izlaupīšana lielos apmēros kādas pagaidām nenoskaidrotas personu grupas interesēs?

Ar kādu nolūku pēkšņi noslepenoti iepirkumi, izmaksas un pretendenti darbiem vēlēšanās par augstajām izmaksām? Vai tas nav mēģinājums slēpt ieinteresētās personas? Vai vēlēšanās nav visam jābūt maksimāli caurspīdīgam un pārbaudāmam?

Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma prasībām ikviena plašsaziņas līdzekļa un žurnālista kā “ceturtās varas” pārstāvja pienākums ir:

Informēt sabiedrību par svarīgiem notikumiem, sniegt precīzu, patiesu un kvalitatīvu informāciju par notikumiem un procesiem, kas skar sabiedrības intereses.

Uzraudzīt valdības un citu ietekmīgu institūciju darbību, lai nodrošinātu, ka tās darbojas sabiedrības interesēs un ievēro likumus.

Veicināt sabiedrisko diskusiju par svarīgiem jautājumiem un nodrošinot viedokļu dažādību.

Aizstāvēt sabiedrības intereses, izceļot netaisnības un problēmas, kas prasa risinājumu.

Izglītot sabiedrību, sniedzot situācijas kontekstu un analīzi, lai palīdzētu sabiedrībai labāk izprast sarežģītus jautājumus un notikumus.

Lūgums

Pamatojoties uz augstāk minēto lūdzu žurnālistus un plašsaziņas līdzekļus izmeklēt pēkšņo 20 – 50 kārtīgo sadārdzinājumu aptuveni 12.7 – 30.0 miljonu € apmērā programmēšanas pakalpojumiem vēlēšanās, ko amatpersonas noslepenojušas kā neizpaužamas ziņas, kas organizēts ar simulatīviem kriminālprocesiem, kuri, iespējams, organizēti nepamatoti pēc pasūtījuma, tādā veidā deformējot godīgu un atklātu konkurenci valsts iepirkumos, kā arī detalizēti un objektīvi informēt sabiedrību par minēto, jo vēlēšanas ir viens no sabiedrībai svarīgākajiem procesiem, kā arī valsts pastāvēšanas pamats, ar minēto šobrīd tiek gatavotas 2025.g. pašvaldību vēlēšanas un 2026.g. Saeimas vēlēšanas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

FotoKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Lasīt visu...

21

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

FotoEs te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Lasīt visu...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....