Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
PIETIEK18.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēkšņais 23 tūkstošu tonnu ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kas tika izsludināts 30. aprīlī un kurā uzvarēja iepriekš prognozētā “čaulas” kompānija, bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām un ticis gatavots “pareizajam” pretendentam jau vismaz 2 nedēļas pirms tam, rāda noliktavas nomas konkurss.
Valsts uzņēmums Latvijas Autoceļu uzturētājs (tas pats, kurš iepērk sāli ceļu kaisīšanai ziemās) 16. aprīlī izsludinājis konkursu, vēloties izīrēt sev piederošu sāls noliktavu Jelgavas novada Valgundes pagastā netālu no Kalnciema, kas oficiāli tā arī saucas — “Jelgavas ceļu rajona sāls noliktava”.
Rakstveida konkurss par
Tikmēr pats Latvijas Autoceļu uzturētājs tikai 30. aprīlī, divas stundas pirms lielajām 1. — 4. maija svētku brīvdienām, izsludināja nekad iepriekš pavasarī vēl neredzētu konkursu piegādāt ceļu kaisāmo sāli. Iepriekš tāds konkurss katru gadu ticis izsūtīts septembrī (vai pat vēlāk) ar piegādes datumiem oktobrī vai novembrī, kad varētu būt gaidāms pirmais sals un sniegs.
Kā jau pirms tam tika prognozēts, no konkursā formāli pielaistajiem astoņiem uzņēmumiem piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā ieguva Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators. Pārējiem nav ticis nekas.
Ziņas par Valgundes sāls noliktavas iznomāšanu 5. maijā par labu tam pašam uzņēmumam, kas tikai vēl pēc divām nedēļām uzvarēs attiecīgajā sāls iepirkuma konkursā un kuram vajadzēs importējamos sāls tonnu desmittūkstošus kaut kur glabāt, — tas vēlreiz ļauj izteikt slēdzienu, ka viss pēkšņais iepirkums ir bijis jau iepriekš sarunāts, pie kam tik lielā mērā, ka viens no astoņiem pretendentiem ir bijis pavisam drošs par savu uzvaru un jau laikus iznomājis specializētu noliktavu sāls glabāšanai.
Pietiek jau ziņoja: publiski nav ticis pausts nekāds pamatojums, kāpēc par valsts naudu pavasarī jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas.
Toties ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekam piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus.
Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Nonāca pat tiktāl, ka par šo aizdomīgo sāls iepirkumu ieinteresējās Saeimas deputāti un izprasīja no LAU dokumentus, taču Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti LAU sniegtās atbildes nevarēja nodot žurnālistiem publicēšanai, jo LAU atbildes deputātu pieprasījumiem bija noslepenojis… pats LAU.
Valgundes sāls noliktavas iznomāšanas konkurss:
Uzvarētājs:
https://www.vni.lv/lat/kapitalsabiedribu_publiceta_informacija/iznomatie_nekustamie_ipasumi/?id=6600
Iepriekšējās publikācijas par sāls shēmām:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.