Iesaki rakstu: 
Saeimas deputātu pieprasījumi par Ekonomikas ministrijas (EM) atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju, par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm, un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai noskaidrotu patieso Ekonomikas ministrijas lomu un tās rīcības atbilstību valsts un sabiedrības interesēm saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligātā iepirkuma regulēšanu un pārraudzību.
Lai nodrošinātu iespēju veikt objektīvu EM sniegtās informācijas izvērtēšanu, pieprasām EM sniegt visu pieprasīto informāciju (tajā skaitā visas atbildes uz pieprasījumā ietvertajiem jautājumiem) dokumentārā formā – rakstveidā, reģistrējot šīs atbildes saturošos dokumentus EM lietvedībā, un iesniegt šos dokumentus savlaicīgi Saeimai, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, lai nodrošinātu iespēju deputātiem savlaicīgi iepazīties ar EM sniegto informāciju un Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē veikt tās kvalitatīvu analīzi pēc būtības.
Atbildot uz deputātu jautājumu Nr.370/J12, Jūs esat izvairījies sniegt skaidru atbildi – cik un kad ir tikušas izveidotas Ministru kabineta noteikumos Nr.221 paredzētās kontroles grupas līdz 2017. gada septembrim - līdz brīdim, kad jau plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļotas iespējamās nelikumības saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) procedūras īstenošanu.
1. Pieprasām Jūs atkārtoti sniegt atbildi uz šo jautājumu!
Jūs izvairījāties iesniegt savu lēmumu nr.202 par kontroles grupas izveidi.
2. Kāds ir šai kontroles grupai dotais darba uzdevums? Pieprasām iesniegt šo savu lēmumu Nr.202.
Jūs izvairījāties sniegt atbildi par kontroles grupas sastāvu. Tas rada pamatotas bažas, ka šīs jūsu “kontroles grupas” sastāvs ir ticis veidots tā, lai nenodrošinātu atbilstošu “kontroles grupas” kompetenci, vai pat iekļaujot tajā personas, kuras atrodas interešu konfliktā un nav ieinteresētas, lai šis pārbaudes process tiktu īstenots kompetenti un atbildīgi atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm, bet gan lai piesegtu iespējamās nelikumības, kuras varētu atklāties šādas “pārbaudes” rezultātā.
Lai kliedētu šīs pamatotās bažas, pieprasām iesniegt šādu informāciju:
3. Pieprasām iesniegt kontroles grupas sastāvu – norādot pamatojumu, katram konkrētam “kontroles grupas” loceklim, kāpēc tas ir iekļauts šajā kontroles grupā, un kāda ir tā kompetence, un kādas konkrēti kontroles funkcijas (ko pārbauda?) tas veic un par ko ir atbildīgs šī “kontroles grupas” loceklis?
4. Vai neviens no “kontroles grupas” locekļiem neatrodas interešu konfliktā, veicot šos savus kontroles pienākumus? Vai un kādā veidā EM ir pārliecinājusies par šāda interešu konflikta neesamību?
5. Pieprasām norādīt - kurš konkrēti “kontroles grupas” dalībnieks(dalībnieki) ir atbildīgs par to, lai “kontroles grupa” sniegtu kompetentu atzinumu, ka attiecīgā elektrostacija ražo siltumu atbilstoši normatīvajos aktos un EM atļaujā noteiktajām prasībām?
6. Pieprasām norādīt - kurš konkrēti “kontroles grupas” dalībnieks (dalībnieki) ir atbildīgs par to, lai “kontroles grupa” sniegtu kompetentu atzinumu, ka attiecīgā elektrostacija izmanto OI atļaujā paredzēto tehnoloģiju?
7. Kurš un kādā veidā būs atbildīgs par “kontroles grupas” darba rezultātu, tā patiesuma atbilstību?
8. Kāda ir “kontroles grupas” atbildība par nepatiesu vai nekompetentu pārbaudes rezultātu sagatavošanu?
9. Pieprasām aprakstīt, ko kontroles grupa ir paveikusi, kā arī kādi kontroles grupas tālākie darba plāni – kas konkrēti un kā tiks pārbaudīts?
10. Kādā veidā kontroles grupa pārliecinās, ka stacijā tiek saražots siltums koģenerācijā ar atļaujā noteikto tehnoloģiju?
11. Kādā veidā kontroles grupa pārliecinās, ka stacijā saražotais siltums koģenerācijā tiek lietderīgi izmantots?
12. Cik stacijas ir tikušas pārbaudītas reāli klātienē?
13. Cik stacijas, saskaņā ar kontroles grupas veiktajām pārbaudēm, ražo lietderīgo siltumu koģenerācijā atbilstoši noteikumos un atļaujā noteiktajam?
14. Cik no šīm stacijām, kuras saskaņā ar kontroles grupas veikto pārbaudi ražo lietderīgo siltumu koģenerācijā atbilstoši noteikumos un atļaujā noteiktajam, ir tikušas pārbaudītas reāli klātienē?
15. Kādā laika periodā ir tikušas veiktas šīs pārbaudes?
Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.
Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai noskaidrotu patieso Ekonomikas ministrijas lomu un tās rīcības atbilstību valsts un sabiedrības interesēm saistībā ar subsidētās elektroenerģijas obligātā iepirkuma regulēšanu un pārraudzību.
Lai nodrošinātu iespēju veikt objektīvu EM sniegtās informācijas izvērtēšanu, pieprasām EM sniegt visu pieprasīto informāciju (tajā skaitā visas atbildes uz pieprasījumā ietvertajiem jautājumiem) dokumentārā formā – rakstveidā, reģistrējot šīs atbildes saturošos dokumentus EM lietvedībā, un iesniegt šos dokumentus savlaicīgi Saeimai, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, lai nodrošinātu iespēju deputātiem savlaicīgi iepazīties ar EM sniegto informāciju un Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē veikt tās kvalitatīvu analīzi pēc būtības.
2017. gada 20. decembrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika prezentēts Ekonomikas ministrijas OIK sistēmas izvērtēšanas process, kurā citu starpā tika analizēts Ekonomikas ministrijas izveidotās kontroles grupas darba rezultāts - apsekotas 39 koģenerācijas elektrostacijas (turpmāk – stacijas), veikts to izvērtējums un konstatēts, ka 3 gadījumos ir bijis jāpieņem lēmums par atļaujas par tiesībām veikt elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – atļaujas) atcelšanu, savukārt 7 gadījumos ir konstatēts, ka atļauja ir saglabājama. Savā intervijā LNT “900 sekundes”, šī gada 9.janvārī Jūs apgalvojāt, ka jau par 10 stacijām ir skaidrs, ka atļauja ir saglabājama.
Lai pārliecinātos, ka šīs pārbaudes tiek veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēs, nevis lai piesegtu nelikumīgas darbības, pieprasām sniegt sekojošu informāciju:
1. Kādēļ no vairāk nekā 400 stacijām tika izvēlētas tieši šīs 39 stacijas? Pēc kādām konkrēti pazīmēm un, vadoties no kādiem apsvērumiem, tika veikta šāda izvēle?
2. Pieprasām uzskaitīt šīs stacijas – norādot katrai tai izsniegtajā atļaujā paredzēto uzstādāmo jaudas lielumu, kā arī termiņu, kurā stacijai bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana, lai tā varētu pārdot savu saražoto elektroenerģiju “obligātā iepirkuma” ietvaros, un izmantojamo tehnoloģiju, lai kvalificētos “obligātajam iepirkumam”.
3. Kas izvēlējās un kas apstiprināja šādu staciju izvēli? Kāds tam bija pamatojums?
4. Cik liels elektroenerģijas daudzums obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) ietvaros ir ticis iepirkts no šīm 39 stacijām?
5. Cik liels OIK maksājumu slogs veidojas no šo staciju darbības, ja Ekonomikas ministrijas atļaujās paredzētais OI apjoms tiek izmantots pilnā apmērā?
6. Pēc kādām pazīmēm tika noteikts, ka 10 stacijām “atļaujas ir saglabājamas”? Cik šādu staciju, kam “atļaujas ir saglabājamas” šīs pārbaudes ietvaros ir jau atzītas uz doto brīdi? Pieprasām uzskaitīt visas šīs stacijas (ieskaitot 10 minētās) – pie katras šīs stacijas (turpmāk – Stacijas) norādot, kādi konkrēti dokumenti apliecina šo staciju “atbilstību”?
7. Vai un kad attiecīgā Stacija ir tikusi nodota ekspluatācijā? Kādā veidā un pēc kādām pazīmēm tas ir ticis noteikts? Pieprasām katrai Stacijai norādīt ekspluatācijā nodošanas datumu un dokumentus, kas to apliecina.
8. Vai un kad šīs Stacijas ir tikušas pieslēgtas sadales tīklu sistēmai? Pieprasām uzskaitīt katrai Stacijai atsevišķi sistēmai pieslēgto jaudu, pieslēgšanas datumu un dokumentus, kas to apliecina.
9. Vai visas šīs Stacijas ražo elektroenerģiju koģenerācijas režīmā ar atļaujā paredzēto tehnoloģiju? Ja nav visas – pieprasām uzskaitīt, kuras to nodrošina? Kādā veidā ministrija pārliecinājās, ka attiecīgais komersants ražo elektroenerģiju koģenerācijas stacijā ar atļaujā paredzēto tehnoloģiju, un kādi dokumenti to apliecina?
10. Vai visas šīs Stacijas ražo lietderīgo siltumu koģenerācijas režīmā? Ja nav visas – pieprasām uzskaitīt, kuras to ražo, pie katras Stacijas norādot - Kādā veidā ministrija pārliecinājās, ka attiecīgais komersants ražo lietderīgo siltumu, un kādi dokumenti to apliecina?
11. Vai visas šīs 10 stacijas ir reāli uzbūvētas un strādā atbilstoši Ekonomikas ministrijas atļaujā atrunātajiem nosacījumiem? Ja nav visas – pieprasām uzskatīt, kuras ir.
12. Vai kontroles grupa ir reāli klātienē pārbaudījusi visas šīs Stacijas? Vai par šīm pārbaudēm tika sastādīti atbilstoši pārbaudes akti, kas apliecina, ka šādas pārbaudes klātienē ir veiktas? Pieprasām iesniegt datumus, kad katrai konkrētai Stacijai ir tikusi veikta šī klātienes pārbaude.
13. Vai visas šīs Stacijas ir noslēgušas realizācijas līgumu ar Elektroenerģijas publisko tirgotāju? Pieprasām uzskaitīt, kura Stacija un kad ir noslēgusi šo līgumu, un kāda, līgumu slēdzot, ir stacijas norādītā jauda?
14. Cik no atlikušajām stacijām, kuras nav 6.jautājumā uzskaitītās Stacijas, ir reāli uzceltas un atrodas atļaujā norādītajā adresē? Pieprasām uzskaitīt šīs stacijas (turpmāk – Atlikušās stacijas) un pie katras no tām norādīt - Kādā veidā un, balstoties uz kādiem pierādījumiem, Ekonomikas ministrija par to ir pārliecinājusies?
15. Cik no Atlikušajām stacijām ir atļaujā paredzētajā termiņā nodotas ekspluatācijā? Pieprasām tās uzskatīt, pie katras stacijas norādot, kādā veidā EM ir par to pārliecinājusies un kādi dokumenti to apliecina?
16. Cik no Atlikušajām stacijām ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā ar atļaujā paredzēto tehnoloģiju? Pieprasām tās uzskatīt, pie katras stacijas norādot, kādā veidā EM ir par to pārliecinājusies un kādi dokumenti to apliecina?
17. Cik no Atlikušajām stacijām ražo lietderīgo siltumu koģenerācijas procesā? Pieprasām tās uzskatīt, pie katras stacijas norādot, kādā veidā EM ir par to pārliecinājusies un kādi dokumenti to apliecina?
18. Cik pavisam no šīm Jūsu minētajām 39 stacijām kontroles grupa ir apsekojusi reāli klātienē?
19. Cik no šīm Jūsu minētajām 39 stacijām EM ir anulējusi tām izsniegtās atļaujas pārdot elektroenerģiju OI ietvaros? Pieprasām tās uzskaitīt, un pie katras stacijas norādīt iemeslus, kas pamato šādu EM pieņemto lēmumu.
20. Kādēļ Ekonomikas ministrija neizvēlās veikt pārbaudes par stacijas darbības atbilstību tajās stacijās, kuras reāli strādā, nodod OI savu saražoto elektroenerģiju (un jau rada reālu OIK slogu), un kurām pēc atskaitēs sniegtās informācijas, ir nereāli mazs pašpatēriņš, kas tieši norāda uz iespējamo krāpniecību, un līdz ar to – nepamatotu atbalsta saņemšanu, kuru tās joprojām turpina saņemt?
Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
