Jaunie reitingi ir graujoši, balsu man nepietiks, tāpēc es nekandidēšu
Egils Levits10.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014. gadā rosināju.
I
Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī Progresīvos.
II
Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā.
Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt Apvienotais saraksts un opozīcijā esošā Latvija Pirmajā vietā atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidrs vairākums.
Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu.
Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena.
Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.
Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu.
Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai.
III
2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.
Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis.
Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties.
Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju valsts prezidenta amata kandidātu.
Es pateicos par atbalstu Nacionālajai Apvienībai, Jaunajai Vienotībai un visiem maniem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
