Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Jānorāda, ka Staversmes tiesa izvērtējot valsts iespējas un pieejamos resursus ir noteikusi adekvātu un pietiekamu laiku jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai, nodrošinot sodu izpildes nepārtrauktību (https://likumi.lv/ta/id/310595-par-latvijas-sodu-izpildes-kodeksa-50-sup4sup-panta-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-91-pantam 31. punkts) t.i. no 2019. gada 11. novembra līdz 2021. gada 1. maijam.

Tieslietu ministrija uz 1.11.2020. un 21.11.2020. iesniegumiem (TM reģ. Nr. 1-24/7337 un Nr. 1-24/7489) citastarp norāda: "Papildus informējam, ka arī Latvijā pirmās ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ samazinājās ieslodzīto skaits. 2020.gada 23.oktobrī Latvijas ieslodzījuma vietās bija 4822 vietas, savukārt reālais ieslodzīto skaits – 3241."

Līdz ar ko esošajā infrastruktūrā ir pietiekoši vietu notiesāto izmitināšanai atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam.

Turklāt būtiski atzīmēt, ka Satversmes tiesa nav norādījusi uz automātisku soda izciešanas režīma maiņu visiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, bet gan pienākumu, izvērtējot slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē esošo notiesāto individuālo situāciju, lemt vai konkrētā notiesātā atrašanās šajā režīma pakāpē ir objektīvi un saprātīgi pamatota.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos citastarp noteic  - daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

No tā izriet, ka ir iespējama (individuāli izvērtējot) notiesāto pārvietošana no slēgta cietuma režīma zemākās pakāpes uz daļēji slēgta cietuma režīma zemāko pakāpi. Jo šie notiesātie būtībā turpinātu izciest sodu kamerās, kurās atrodas pašreiz. Turklāt minētā notiesāto pārvietošana nenozīmē nekontrolētu notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un/vai turpmāku automātisku virzību pa režīma pakāpēm, jo par šādu virzību lemj speciāli izveidota komisija. Savukārt pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nosaka tiesa. Līdz ar ko, pēc individuālas apstākļu izvērtēšanas pārvietojot notiesāto daļu (kuri bez objektīva un saprātīga pamata tiek turēti atšķirīgos apstākļos) no slēgta cietuma režīma zemākās pakāpes uz daļēji slēgta režīma zemāko pakāpi, tiktu pildīts Satversmes spriedums daudz lielākā mērā, nekā to piedāvā Tieslietu ministrija.

Turklāt pastāv iespēja nepieciešamības gadījumā vismaz līdz jaunā Liepājas cietuma atvēršanai notiesātos izvietot Brasas cietumā! Uz šāda risinājuma iespējamību ir norādījis arī tieslietu ministrs: "Ņemot vērā, ka jauna cietuma būvniecība atlikta, mums būs jādomā par esošo un novecojošo cietumu remontiem nepieciešamo papildu līdzekļu piesaistīšanu. Ja reiz neuzskata par iespējamu investēt un būvēt cietumu, tad redzam iespēju atjaunot slēgto Brasas cietumu.” (https://nra.lv/latvija/295000-iespejams-naksies-atjaunot-brasas-cietumu.htm)

It sevišķi, ievērojot apstākli, ka neilgi pirms Brasas cietuma slēgšanas tajā tika veikts remonts (remontēts vismaz viens cietuma korpuss), šāds situācijas risinājums ir izvērtēšanas vērts. Līdz ar ko ir iespējams uz laiku atjaunot cietuma darbību, izvietojot tajā vismaz daļu notiesāto.

Attiecībā uz saziņu ar tuviniekiem slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi: "Tādējādi saskaņā ar Komitejas ziņojumā norādīto tādi tiesību uz saskarsmi ar citām personām ierobežojumi, kādi šobrīd noteikti slēgtajos cietumos, nav pieļaujami attiecībā ne uz vienu ieslodzīto kategoriju." (sprieduma 30. punkts).

Kā norādīts iepriekš, tad ieslodzīto skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies no 7000 līdz 3500. No minētā izriet, ka esošajā infrastruktūrā ir bijis iespējams nodrošināt satikšanās iespējas divreiz lielākam ieslodzīto skaitam ikvienā cietumā. Tādējādi satikšanās reižu palielināšana esošajā infrastruktūrā ir iespējama bez būtisku finansiālu un cita veida resursu ieguldīšanas.

Tieslietu ministrija bez ievērības ir atstājusi citu saziņas veidu - telefonsarunas. Uz doto brīdi tiesiskais regulējums noteic, ka notiesātajiem slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē ir tiesības izmantot vienu telefonsarunu mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta devītās daļas 1. un 4. punktu). Telefonsarunu ilgums ir 5 minūtes. Līdz ar ko minētie notiesātie var veikt telefonzvanu tuviniekiem reizi mēnesī ne ilgāk kā 5 minūtes. Bez šaubām šāds saziņas apjoms ir pazemojošs un personas cieņu aizskarošs.

Tieslietu ministrija nav vērtējusi telefonsarunu biežuma un ilguma palielināšanas iespējas. Tomēr ievērojot augstākminēto ieslodzīto skaita būtisko samazinājumu telefonsarunu biežumu/ilgumu ir iespējams būtiski palielināt. Jānorāda, ka vēl nenotiesātās personas (apcietinātie) var veikt telefonzvanus ne retāk kā reizi nedēļā un sarunu ilgums ir ne mazāks kā 5 minūtes (Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās dalas 5. punkts).

Uzskatāms, ka arī notiesātajiem esošajā infrastruktūrā ir iespējams nodrošināt analoģiskas iespējas. Saziņa ar tuviniekiem ir vienlīdz svarīga notiesātajiem un apcietinātajiem, tomēr pastāv būtiska atšķirība saziņas apjomā - biežumā un ilgumā. 

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes paustais, ka tikai un vienīgi jauna cietuma uzbūve būtu risinājums visām Satversmes tiesas uzskaitītajām nepilnībām (ilgstošiem, būtiskiem ieslodzīto tiesību pārkāpumiem), izklausās kā lētas atrunas un jauna cietuma uzbūvēšanas lobijs. Jauns cietums acīmredzot ir nepieciešams Bordāna kunga padotajiem vairāk nekā pašiem ieslodzītajiem. 

Vai tiešām 10 gadu laikā (ieslodzīto skaits samazinājies uz pusi) nav bijis iespējams rast iespēju palielināt telefonsarunu un satikšanās skaitu, ja reiz tos pašus taksofonus un tās pašas satikšanās telpas lieto krietni mazāks skaits ieslodzīto? Acīmredzot, tikai zaudējot lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Tieslietu ministrija sāks domāt un beigs atrunāties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...