Jaunzeme savai “glābšanai” VID darbā bez konkursa pieņēmusi bēdīgi slavenās Viņķeles padomnieci Krivadi
PIETIEK12.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējās dienās aizvien biežāk tiek pieļauts, ka partijas „Vienotība” vadība un Valsts prezidenta kanceleja, mēģinot noslāpēt skandālu ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietām, varētu izvēlēties par grēkāzi un „upurēt” VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, viņa pati vēl cenšas noturēties amatā, - savai „glābšanai” viņa darbā VID bez konkursa pieņēmusi bēdīgi slavenās Ilzes Viņķeles kādreizējo padomnieci un „tēla veidotāju” Martu Krivadi.
Savus talantus un apņēmību „glābt” gan Jaunzemi, gan VID reputāciju M. Krivade svētdien apliecināja, uz visiem Pietiek.com jautājumiem – kādā amatā viņa iecelta, kas viņu šim amatam izvēlējies, kāda alga viņai noteikta, kādi uzdevumi viņai jāpilda – atbildot ar vienu un to pašu: šodien esot brīvdiena, tāpēc ne uz vienu jautājumu viņa neatbildēšot, lai pamēģinot viņai zvanīt pirmdien. M. Krivade atklāja tikai to, ka VID darbojoties divas dienas.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.