Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paspārnē tapušu un viņas šā gada 29. jūlijā apstiprinātu aizraujošu dokumentu - „Valsts ieņēmumu dienesta Vērtību vēstnešu kustības vadlīnijas”, kurš uzskatāmi demonstrē, kādas ir pašreizējās VID vadības prioritātes.

Valsts ieņēmumu dienesta Vērtību vēstnešu kustības vadlīnijas

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Vērtību vēstneši (turpmāk - Vēstneši) ir brīvprātīga nodarbināto kustība ar mērķi veicināt vērtību iedzīvināšanu VID un radīt pozitīvu VID tēlu sabiedrībā. Vēstnešu kustība ir vērsta uz darbinieku iesaisti VID vīzijas un stratēģisko mērķu sasniegšanā, palīdzot izprast VID vērtības un sekmēt to izpausmes dažādās ar amata pienākumiem un ārpusdarba aktivitātēm saistītās situācijās.

Vēstneši ir VID patstāvīgo struktūrvienību izvirzīti nodarbinātie, kuru darbība Vēstnešu kustībā saskaņota ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem. Katra patstāvīgā struktūrvienība ir tiesīga vienoties par kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti Vēstneši. Vēstnešu izvirzīšanas procesam ir jābūt atklātam un caurskatāmam, ar iespēju ikvienam patstāvīgās struktūrvienības nodarbinātajam izvirzīt kandidatūru un tikt izvērtētam.

Vēstnešu uzdevumi ir:

iedzīvināt VID vērtības, veicinot, ka nodarbinātie zina, izprot un rīkojas atbilstoši VID vērtībām - profesionalitāte, godīgums, atbildība, lojalitāte un sadarbība;

veicināt efektīvu informācijas apriti iestādē:

informēt VID vadību par nodarbinātajiem būtiskiem jautājumiem un tēmām, sniedzot konkrētus priekšlikumus situācijas risināšanai;

iesaistīt VID atbildīgās patstāvīgās struktūrvienības nodarbinātajiem aktuālu jautājumu skaidrošanā;

pārstāvēt nodarbināto viedokli VID būtisku jautājumu izskatīšanā, sniedzot atgriezenisko saiti par pieņemtajiem lēmumiem.

sadarbojoties ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem, izstrādāt grupas rīcības plānu (tekošajam kalendārajam gadam);

radīt idejas un tās realizēt, patstāvīgi piesaistot nepieciešamos resursus;

godprātīgi pildīt savus pienākumus, kas noteikti Vēstnešu grupas rīcības plānā.

Vēstnešu kustībā var tikt iesaistīti ne vairāk kā 30 nodarbinātie:

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu līdz 150 ir tiesības deleģēt 1 Vēstnesi;

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu no 150 līdz 500 ir tiesības deleģēt 2 Vēstnešus;

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu virs 500 ir tiesības deleģēt 3 Vēstnešus.

Vēstneši darbojas grupās atbilstoši VĪD noteiktajām vērtībām - profesionalitāte, godīgums, atbildība, lojalitāte, sadarbība. Katra grupa ar balsu vairākumu izvirza Vēstnešu grupas vadītāju.

Grupu rīcības plāni tiek apkopoti un saskaņoti ar VID ģenerāldirektoru. Vēstnešu grupām ir pienākums pildīt VID ģenerāldirektora saskaņotos rīcības plānus, ievērojot noteiktos uzdevumu izpildes termiņus.

Vēstnešu tiesības:

VID ģenerāldirektora doto uzdevumu un rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildei izmantot darba laiku, par to informējot savu tiešo vadītāju;

sadarboties ar citām struktūrvienībām informācijas iegūšanai, lai nodrošinātu Vēstnešu uzdevumu izpildi.

Vēstneši atklātā balsojumā ar balsu vairākumu izvirza:

Virzītāju, kurš ir atbildīgs par Vēstnešu darba rezultātiem, procesu efektivitāti un produktivitāti, sadarbību ar Personālvadības pārvaldi un ir kontaktpersona VID darbinieku saziņai ar Vēstnešiem, kā arī vidutājs sadarbībai starp VID ģenerāldirektoru un Vēstnešu grupām;

komunikācijas ekspertu, kurš ir atbildīgs par komunikāciju ar VID nodarbinātajiem, sniedzot nepieciešamo atbalstu grupām, un saskaņo publicējamo informāciju gan VID iekštīklā, gan ārējos tīklos;

IT ekspertu, kurš ir atbildīgs par IT risinājumiem Vēstnešu grupu darba efektīvai veikšanai.

Patstāvīgo struktūrvienību izvirzītie Vēstneši pilda rīcības plānā noteiktos uzdevumus divus kalendāros gadus. Līdz otrā Vēstnešu darbības gada 1.decembrim patstāvīgajai struktūrvienībai ir tiesības izvirzīt jaunu Vēstnesi. Vēstnešu grupu izvirzītie Vēstneši otrā darbības gada decembrī mijiedarbojas ar nākošajiem Vēstnešiem, lai nodrošinātu veiksmīgu un nepārtrauktu Vēstnešu darbību.

Vērtību vēstneša darbības ilgums kustībā nav ierobežots.

Vēstnešu Virzītājs nodrošina Vēstnešu sanāksmes ne retāk kā reizi ceturksnī.

Vēstneši ne retāk kā reizi divos mēnešos tiekas ar VID ģenerāldirektoru, lai

pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar VID vērtību iedzīvināšanu.

Vēstnešu grupas (Profesionalitāte, Godīgums, Atbildība, Lojalitāte, Sadarbība) tiekas ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem, ar kuriem sadarbojas attiecīgā grupa, ne retāk kā reizi trīs mēnešos.

Vēstneši, uzsākot un noslēdzot divu kalendāro gadu darbības ciklu, organizē sanāksmi ar VID nodarbinātajiem, kurā informē par plānoto un atskaitās par paveikto.

Vēstnešu grupās var iesaistīties un darboties ikviens VID nodarbinātais, izsakot Vēstnešu Virzītājam vai Vēstnešu grupas vadītājam vēlmi piedalīties kādas Vēstnešu grupas darbā.

Ja Vēstnesis izstājas no Vēstnešu kustības, par jauna Vēstneša izvirzīšanu ir atbildīga attiecīgā patstāvīgā struktūrvienība. Ja struktūrvienība informē Vēstnešu Virzītāju, ka neizvirzīs jaunu Vēstnesi, Vēstnešiem ir tiesības aicināt pievienoties Vēstnešu kustībai nodarbināto, kurš ir aktīvi iesaistījies Vēstnešu grupu darbā:

gadījumos, kad struktūrvienība nav izvirzījusi Vēstnesi, Vēstneši ar balsu vairākumu ievēl jaunu Vēstnesi - nodarbināto, kurš ir izrādījis iniciatīvu, piedaloties Vēstnešu grupas darbā. Šis nodarbinātais var pārstāvēt citu patstāvīgo struktūrvienību;

izstājoties no Vēstnešu kustības, Vēstnesim ir pienākums informēt Virzītāju, grupas vadītāju un savas patstāvīgās struktūrvienības vadītāju par pieņemto lēmumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...