Jaunzemei derētu noskaidrot, kā tieši Kaimiņš pērn notrallinājis 122 tūkstošus eiro – interesantās izklaidēs, dārgās vielās vai nedeklarētos darījumos?
PIETIEK19.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Ievas Jaunzemes iepriekš un tagad jau atkal „vadītais” Valsts ieņēmumu dienests patiešām ir nolēmis uzlabot savu reputāciju, tam var ieteikt vienu ļoti konkrētu lietu – par 13. Saeimas āksta Artusa Kaimiņa oficiāli deklarētajiem ienākumiem un izdevumiem un.
Iepazīstoties ar VID publiskajā datubāzē pieejamajām bijušā 13. Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa amatpersonas deklarācijām, ir redzams, ka amatpersonas deklarācijā par 2021. gadu viņš deklarējis, ka viņam neesot vispār nekādu uzkrājumu, bet esot 8300 eiro lielas parādsaistības.
Deklarācijā, beidzot darbu, kas datēta ar 2022. gada 31. oktobri, ir vērojams straujas izmaiņas. Eksdeputāts ir deklarējis gan saņemtu kredītu 150 000 eiro apmērā, gan pārvedumu savai mātei 40 000 eiro apmērā. Savukārt Saeimā un Jaunajā Rīgas teātrī viņš kopā „nopelnījis” 58 644 eiro.
Tas nozīmē, ka 2022. gadā laikā līdz 31. oktobrim – desmit mēnešos – āksts ir saņēmis ienākumus un ieņēmumus kopā 208 644 eiro apmērā. Maigi izsakoties, diezgan iespaidīgu summu. Kurš tieši no Saeimas izkritušam personāžam aizdevis 150 000 eiro, ir vēl cits jautājums.
Par šiem desmit mēnešiem jaunais finansists ir deklarējis tikai vienu veiktu pārvedumu 40 000 eiro apmērā, nekādus citus lielākus darījumus kā izdevumus nedeklarējot. Papildus tam viņš ir deklarējis arī uzradušos bezskaidras naudas uzkrājumu 46 000 eiro apmērā.
Ar vārdu sakot, situācija ir tāda: Artuss Kaimiņš pērn atalgojumā saņēmis 58 644 eiro, papildus tam nez no kā aizņēmies 150 000 eiro, no tiem 40 000 pārskaitījis mātei, bet vēl 46 000 palikuši bankā, - izsakoties paša eksdeputāta īpatnajā rakstībā sniegtā paskaidrojuma vārdiem, „Norādītie beskaidras naudas finanšu līdzekļi, kas norādīti pie uzkrājumiem ir saņemtā kredīta naudas atlikums uz 31.10.2022.”.
Tas nozīmē, ka eksdeputāts 2022. gada desmit mēnešos kā nedeklarētus ir izdevis vismaz 122 644 eiro – tātad vidēji vairāk nekā 12 tūkstošus mēnesī. Ir ļoti apšaubāmi, vai šādu summu desmit mēnešu laikā ir iespējams izdot, neveicot darījumus, kas pēc to apjoma būtu deklarējami atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, - kaut, protams, ir pasaulē arī ļoti dārgas narkotikas.
Ja Valsts ieņēmumu dienests un Ieva Jaunzeme patiešām vēlas uzlabot iestādes reputāciju, šis būtu viens konkrēts gadījums, kuru izmeklēt un kurā viest skaidrību.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
