Iesaki rakstu: 
Kā jau ziņots, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājumam Ievai Jaunzemei pirms pāris nedēļām bija atkārtoti jāstājas Finanšu ministrijas izveidotās vērtēšanas komisijas priekšā un jāpierāda, ka viņa spēj vadīt vismaz kaut ko.
2019.gada novērtēšanā I.Jaunzeme saņēma nesekmīgu novērtējumu, ilgu laiku atteicās to parakstīt, bet pēc spiediena to izdarīt uzreiz pēc parakstīšanas sev nelabvēlīgo lēmumu pārsūdzēja. Tādēļ šogad atkal ir jāveic I.Jaunzemes darbības, profesionālo un personīgo īpašību izvērtēšana, lai noteiktu, vai viņa ir kvalificēta vadīt tik svarīgu valsts iestādi kā VID.
Atkārtotās vērtēšanas pirmajā kārtā I.Jaunzeme izgāzās tik pamatīgi, ka esot asaraina lūgusies, lai neizturas pret viņu tik stingri. Uz otro vērtēšanas kārtu I.Jaunzeme pat neieradās, lūdzot viņai piešķirt 2 nedēļas "papildu sagatavošanās" laiku.
Taču arī ar 2 papildu nedēļām I.Jaunzemei (precīzāk, viņas galvenajai aizstāvei I.Viņķelei no A/Par) nepietika, lai pārliecinātu finanšu ministru Jāni Reiru par svarīgo nepieciešamību atstāt VID vadītājas amatā tādu nekompetentu, bet partijai lojālu būtni. Tomēr ar burvju mājienu otrā I.Jaunzemes novērtēšanas kārta atkal ir pārcelta par vēl 2 nedēļām!
Interesanti, kāpēc I.Jaunzemei ir vajadzīgs šāds kārtējais papildu laiks? Tā kā pastāv tomēr robežas, ko var iemācīt cilvēkam ar tik zemu IQ, rodas jautājums, vai šāda bremzēšana nav saistīta ar cerību, ka politiskā tirgus rezultātā J.Reirs atkal pievērs acis uz viņas disleksiju, traģiskajām svešvalodu (ne)zināšanām, nespēju atbildēt uz elementāriem jautājumiem, rīkojumu nepildīšanu, patoloģiskiem meliem un kliedzošu nekompetenci?
Ja neizdosies šis viņas muļķību izmantojošo politiķu plāns, I.Jaunzemei vairs nebūs izejas. Viņa būs zaudējusi pēdējās uzticības atliekas un ar laiku arī amatu. Protams, I.Jaunzeme izmantos visus juridiskos argumentus turēties pie amata pēc iespējas ilgāk, bet, ja J.Reiram saglabāsies tikpat lielas olas, kā virzot nodokļu reformu, sabiedrībai atgriezīsies vismaz cerība, ka valsts spēj atlaist nekompetentus ierēdņus.
P.S. Jāpiebilst vēl kas - ticami avoti tiesībsargājošās iestādēs ziņo, ka I.Jaunzemei tik ļoti "kož" Pietiek publikācijas, kas ataino patieso situāciju VID, ka tuvākajā laikā notiks mēģinājumi ieriebt portāla saimniekam L.Lapsam. Tā kā pieķerties viņam var būt par grūtu, iespējams, centīsies ieriebt vismaz viņa brālim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
