Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad 2018.gada beigās noslēdzās Valsts kancelejas rīkotais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu, par uzvarētāju tika pasludināta Ieva Jaunzeme. Tobrīd notika sarunas par jaunas valdības izveidi, kurā visietekmīgākos - premjerministra un finanšu ministra amatus ieguva partija Jaunā Vienotība. Likteņa ironijas pēc jaunās valdības finanšu ministrs bija Jānis Reirs, kurš, iepriekš ieņemot labklājības ministra amatu, bija atbrīvojies no I.Jaunzemes, kura toreiz ieņēma Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu, jo viņas nekompetence un personīgās īpašības bija nepieņemamas pat tādam sausiņam kā viņš pats.

I.Jaunzeme ar sava dēla tēva - FKTK padomes locekļa Gvido Romeiko, advokāta-kolaboranta Romualda Vonsoviča un Viņķeļu klana pārstāves - tagadējās veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību tika iekārtota Ekonomikas ministrijā amatā ar svarīgu nosaukumu - administrācijas vadītāja. Ļaunas mēles gan melš, ka viņas galvenā atbildība un reālā ietekme šajā amatā bija ministrijas telpu dizaina jomā.

Kā tur nebūtu bijis, konkursā uz VID amatu 2018.gadā I.Jaunzeme pieteicās pati, lai gan pēc tam intervijās mēdz teikt, ka esot uzrunāta. Jāpiekrīt, ka arī uzrunāta viņa bija, bet patiesie uzrunātāji galīgi negribēja un nevarēja kļūt zināmi.

Konkursi uz ietekmīgu amatu vietām Latvijā notiek bieži, bet tikai naivais var ticēt, ka šie konkursi norit tā, kā tas notiek privātajā sektorā. Arī konkurss uz VID vadītāja vietu nebija izņēmums. Neviens nemeklē labāko un profesionālāko kandidātu. Tiek meklēts kandidāts, kurš ir pietiekami gudrs, lai nesarunā pārāk daudz muļķību, bet pietiekami dumjš, lai viņu varētu vadīt.

I.Jaunzeme lieliski atbilda šīm galvenajām prasībām. Vismaz noteikti labāk par otru galveno kandidāti Sandru Kārkliņu-Ādmini, kura toreiz ieņēma ietekmīgo VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītājas vietu, bet kopš tā laika ir aizrotēta uz Muitas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu.

J.Reirs piekrita izvirzīt apstiprināšanai valdībā I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā ar mazāku prieku, nekā veicot ikgadējo kolonoskopiju bez narkozes, bet tāda bija politiskā vienošanās starp Jauno Vienotību, Attīstībai/Par un JKP.

Ja par Jauno Vienotību ir skaidrs, ka viņi piekrita I.Jaunzemes kandidatūrai tikai tāpēc, ka tā bija daļa no maksas par finanšu ministra amatu, un par Attīstībai/Par ieinteresētību kļūst skaidrs, zinot Edgara Jaunupa sponsora Māra Martinsona intereses, interesantāks ir JKP lielais atbalsts I.Jaunzemei.

Tur gan vislielākās cerības uz ietekmes palielināšanu bija Jurim Jurašam, kurš būtu bijis daudz vieglāk kontrolēt savu darbību akcīzes preču alternatīvas plūsmas nodrošināšanā. Kad viņa galvenā kandidāte S.Kārkliņa-Ādmine tika atstāta otrajā vietā, viņš uzstāja uz personīgu sarunu ar I.Jaunzemi, un par šīs sarunas saturu un dotajiem solījumiem pagaidām pilnīgu taisnību zina. tikai viņi abi. Tomēr tas neliedz J.Jurašam saviem, teiksim tā, sadarbības partneriem klāstīt par savu ietekmi pār I.Jaunzemi un viņas pieņemtajiem lēmumiem.

Turpinājumā būs vairāk informācijas par I.Jaunzemes darbību un pieņemtajiem interesantajiem lēmumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...