Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa Liepājā noraidīja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora, ģenerāļa un par "viskija ģīmi" dēvētā Kaspara Podiņa sūdzību par viņam nelabvēlīga disciplinārlietas komisijas lēmuma atcelšanu.
Disciplinārlietu pret K.Podiņu ierosināja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pagājušā gada sākumā par lēmumu piešķirt 14,000 eiro prēmiju NMPP izmeklētājam Mārtiņam Saulem par degvielas tirgotāja Dinaz krimināllietas ietvaros konfiscēto 1,5 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka sākumā šo krimināllietu uzsāka un tās ietvaros ievērojamo summu arestēja daļai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pazīstamā Karīna Plaude, kura toreiz ieņēma VID Finanšu policijas (vēlāk iekļauta NMPP sastāvā) izmeklētājas amatu.
Tomēr K.Plaudes karjera Finanšu policijā aprāvās 2019.gadā, kad tika saņemta informācija par viņas, VID NMPP operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika un VID NMPP izmeklēšanas daļas vadītāja Mārtiņa Kalniņa iespējamo iesaisti Olainfarm mantinieču karos Signes Balderes pusē.
Klīda baumas par iespējamu 100 000 eiro lielu kukuli, no kuriem 50 000 eiro it kā tika samaksāti, bet otru daļu S.Baldere esot atteikusies maksāt, jo pasūtījuma darbs netika paveikts.
Toreiz klīda baumas arī par K.Podiņa centieniem pret šo trijotni uzsākt krimināllietu par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu, bet I.Jaunzeme nevēlējās tik augsta līmeņa skandālu, tādēļ ar viņas lēmumu trijotne vienkārši tika aizrotēta uz citiem amatiem VID iekšienē.
K.Plaude kādu laiku pastrādāja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, J.Boroviks tika pazemināts amatā par parastu VID NMPP operatīvo darbinieku, savukārt M.Kalniņš joprojām ieņem VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka amatu.
Pēc K.Plaudes karjeras kritiena Dinaz krimināllietu pārņēma iepriekšminētais izmeklētājs M.Saule. Pa šo laiku Dinaz brīnumainā kārtā bija izcīnījis iespēju atgūt arestētos līdzekļus, savukārt M.Saule nebija tik elastīgs kā iepriekšējie lietas izmeklētāji, tādēļ arestētie 1,5 miljoni eiro 2021.gadā ar tiesas lēmumu nonāca valsts budžetā.
Par to VID NMPP vadība nolēma piešķirt M.Saulem vienreizēju prēmiju 14 000 eiro apmērā. Tā kā šādas summas izmaksa nevar tikt veikta bez VID ģenerāldirektores akcepta, tika saņemta I.Jaunzemes piekrišana, un VID grāmatvedība izmaksāja šo prēmiju.
Teikt, ka no ienesīgiem amatiem aizrotētā trijotne bija neapmierināta, būtu ļoti maigi. Visasāk savu neveiksmi pārdzīvoja K.Plaude. Daži saka, ka K.Plaude esot uzskatījusi, ka prēmija un aplausi Dinaz lietā pienākas viņai. Citi ir pārliecināti, ka prēmija ir štrunts salīdzinājumā ar iespējamo komisijas maksu par lietas izbeigšanu un arestētās naudas atgriešanu.
Lai kā tur arī nebūtu bijis, dažādi adresāti dažādās iestādēs sāka saņemt gan K.Plaudes, gan anonīmas vēstules un iesniegumus. Un, tā kā tajā laikā attiecības starp I.Jaunzemi un K.Podiņu jau bija sašķobījušās, I.Jaunzeme uz šo iesniegumu pamata 2022.gada sākumā uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu.
Disciplinārlietas izskatīšanas laikā K.Podiņš paļāvās tikai uz to, ka lēmumu par prēmijas izmaksu apstiprināja pati I.Jaunzeme. Tādēļ nav brīnums, ka I.Jaunzeme pieņēma lēmumu sodīt K.Podiņu.
K.Podiņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet aizstāvēja sevi tik švaki, ka tiesa nosprieda, ka šādu prēmiju viņam nebija tiesības izmaksāt un I.Jaunzemes piekrišana nav attaisnojums.
Pagaidām nav zināms, vai K.Podiņš pārsūdzēs sev nelabvēlīgo administratīvās instances tiesas lēmumu augstākas instances tiesā. Tikmēr klīst baumas, ka I.Jaunzeme vēlas atriebties savam agrākajam padotajam un gatavojas iesniegt prasību par 14 000 eiro piedziņu no K.Podiņa.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
