Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Administratīvā rajona tiesa Liepājā noraidīja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora, ģenerāļa un par "viskija ģīmi" dēvētā Kaspara Podiņa sūdzību par viņam nelabvēlīga disciplinārlietas komisijas lēmuma atcelšanu.
Disciplinārlietu pret K.Podiņu ierosināja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pagājušā gada sākumā par lēmumu piešķirt 14,000 eiro prēmiju NMPP izmeklētājam Mārtiņam Saulem par degvielas tirgotāja Dinaz krimināllietas ietvaros konfiscēto 1,5 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā.
Taisnības labad jāatzīmē, ka sākumā šo krimināllietu uzsāka un tās ietvaros ievērojamo summu arestēja daļai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pazīstamā Karīna Plaude, kura toreiz ieņēma VID Finanšu policijas (vēlāk iekļauta NMPP sastāvā) izmeklētājas amatu.
Tomēr K.Plaudes karjera Finanšu policijā aprāvās 2019.gadā, kad tika saņemta informācija par viņas, VID NMPP operatīvās daļas vadītāja Jāņa Borovika un VID NMPP izmeklēšanas daļas vadītāja Mārtiņa Kalniņa iespējamo iesaisti Olainfarm mantinieču karos Signes Balderes pusē.
Klīda baumas par iespējamu 100 000 eiro lielu kukuli, no kuriem 50 000 eiro it kā tika samaksāti, bet otru daļu S.Baldere esot atteikusies maksāt, jo pasūtījuma darbs netika paveikts.
Toreiz klīda baumas arī par K.Podiņa centieniem pret šo trijotni uzsākt krimināllietu par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu, bet I.Jaunzeme nevēlējās tik augsta līmeņa skandālu, tādēļ ar viņas lēmumu trijotne vienkārši tika aizrotēta uz citiem amatiem VID iekšienē.
K.Plaude kādu laiku pastrādāja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, J.Boroviks tika pazemināts amatā par parastu VID NMPP operatīvo darbinieku, savukārt M.Kalniņš joprojām ieņem VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka amatu.
Pēc K.Plaudes karjeras kritiena Dinaz krimināllietu pārņēma iepriekšminētais izmeklētājs M.Saule. Pa šo laiku Dinaz brīnumainā kārtā bija izcīnījis iespēju atgūt arestētos līdzekļus, savukārt M.Saule nebija tik elastīgs kā iepriekšējie lietas izmeklētāji, tādēļ arestētie 1,5 miljoni eiro 2021.gadā ar tiesas lēmumu nonāca valsts budžetā.
Par to VID NMPP vadība nolēma piešķirt M.Saulem vienreizēju prēmiju 14 000 eiro apmērā. Tā kā šādas summas izmaksa nevar tikt veikta bez VID ģenerāldirektores akcepta, tika saņemta I.Jaunzemes piekrišana, un VID grāmatvedība izmaksāja šo prēmiju.
Teikt, ka no ienesīgiem amatiem aizrotētā trijotne bija neapmierināta, būtu ļoti maigi. Visasāk savu neveiksmi pārdzīvoja K.Plaude. Daži saka, ka K.Plaude esot uzskatījusi, ka prēmija un aplausi Dinaz lietā pienākas viņai. Citi ir pārliecināti, ka prēmija ir štrunts salīdzinājumā ar iespējamo komisijas maksu par lietas izbeigšanu un arestētās naudas atgriešanu.
Lai kā tur arī nebūtu bijis, dažādi adresāti dažādās iestādēs sāka saņemt gan K.Plaudes, gan anonīmas vēstules un iesniegumus. Un, tā kā tajā laikā attiecības starp I.Jaunzemi un K.Podiņu jau bija sašķobījušās, I.Jaunzeme uz šo iesniegumu pamata 2022.gada sākumā uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu.
Disciplinārlietas izskatīšanas laikā K.Podiņš paļāvās tikai uz to, ka lēmumu par prēmijas izmaksu apstiprināja pati I.Jaunzeme. Tādēļ nav brīnums, ka I.Jaunzeme pieņēma lēmumu sodīt K.Podiņu.
K.Podiņš lēmumu pārsūdzēja tiesā, bet aizstāvēja sevi tik švaki, ka tiesa nosprieda, ka šādu prēmiju viņam nebija tiesības izmaksāt un I.Jaunzemes piekrišana nav attaisnojums.
Pagaidām nav zināms, vai K.Podiņš pārsūdzēs sev nelabvēlīgo administratīvās instances tiesas lēmumu augstākas instances tiesā. Tikmēr klīst baumas, ka I.Jaunzeme vēlas atriebties savam agrākajam padotajam un gatavojas iesniegt prasību par 14 000 eiro piedziņu no K.Podiņa.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
