Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas nosacītā priekšnieka, finanšu ministra Jāņa Reira „kariņš” turpinās ar mainīgiem panākumiem: kamēr I. Jaunzeme panākusi, ka administratīvā rajona tiesa atceļ viņai J. Reira izteikto rājienu, prokuratūra ir atzinusi par nepamatotu viņas atkārtoto mēģinājumu panākt kriminālprocesa sākšanu pret finanšu ministru.

Aizvadītajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tā ģenerāldirektore, kuri līdz šim bija ļoti negribīgi skaidrojuši situāciju ap I. Jaunzemes saņemto rājienu, plaši un detalizēti komentēja administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru tika apmierināts I. Jaunzemes pieteikums un par prettiesisku un atceļamu tika atzīts finanšu ministra J. Reira pagājušā gada 30.oktobra lēmums, ar kuru VID ģenerāldirektorei bija piemērots disciplinārsods – rājiens.

Taču ne VID, ne tā ģenerāldirektore nepieminēja neilgi pirms tam piedzīvoto neveiksmi „kariņā” ar finanšu ministru: arī ar atkārtotu sūdzību - šoreiz prokuratūrai – I. Jaunzemei nav izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pret J. Reiru. Arī prokuratūra tāpat kā iepriekš Valsts policija I. Jaunzemes sūdzību ir uzskatījusi par nepamatotu.

Mediji jau ir informējuši, ka šā gada 28. janvārī Valsts policija bija atteikusies sākt kriminālprocesu pēc I. Jaunzemes iesnieguma, kura galvenais „mērķis” bija viņas tiešais priekšnieks – finanšu ministrs J. Reirs. Šis ir bijis tikai kārtējais solis jau ilgstošajā VID vadītājas konfliktā ar viņai netīkamo ministru.

„Valsts policijā I. Jaunzeme nav vērsusies,” – šādu atbildi uz jautājumu toreiz sniedza I. Jaunzemes padomnieks, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars. Šī atbilde bija nepatiesa, un VID ģenerāldirektore nevēlējās atbildēt uz viņai pēc tam tieši uzdotu jautājumu – vai viņa ir bijusi tā, kas likusi savam padotajam mēģināt sniegt maldinošas ziņas un tādējādi aizkavēt publikāciju saistībā ar viņas vēršanos policijā.

Patiesību tikmēr bez aplinkiem atklāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknis, uz jautājumu par VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes iesniegumu un tajā minētiem faktiem par iespējamu klasificētas informācijas izpaušanu lakoniski atbildot: „Informējam Jūs, ka, pabeidzot resorisko pārbaudi 28.01.2021., VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.”

Neko sīkāk par iesnieguma saturu Valsts policija neatklāja, savukārt VID vadītājas padomnieks mēģināja izlikties, ka nekāda iesnieguma vispār nav bijis. Tikmēr neoficiāla informācija no vairākiem avotiem liecināja, ka I. Jaunzemes vēršanās policijā ir vērtējama kā VID ģenerāldirektores kārtējais solis „kariņā” ar viņai netīkamo finanšu ministru.

Ir zināms, ka 2020. gada sākumā VID dienesta izmeklēšanas komisija aicinājusi I. Jaunzemi uzsākt disciplinārlietas pret četrām augsta ranga VID amatpersonām, kuras ieņēma amatus muitā, VID Juridiskajā pārvaldē un Nodokļu pārvaldē.

Taču, neraugoties uz šo ieteikumu un komisijas argumentiem, disciplinārlietas nav tikušas sāktas. Tā vietā I. Jaunzeme no amata atbrīvojusi pašu dienesta izmeklēšanas komisijas vadītāju Māri Knoku, pārceļot viņu izmeklētāja amatā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (NMPP).

Paradoksāli, bet M. Knoks līdz ar to nonāca faktiskā pakļautībā vienai no amatpersonām, pret kuru viņš bija aicinājis VID ģenerāldirektori uzsākt disciplinārlietu, - VID NMPP Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājam Andrim Ābolam.

Tieši A. Ābols pagājušā gada novembrī publiski tika nosaukts kā tā VID amatpersona, kas aizturēta saistībā ar mēģinājumu „veikt koruptīvas darbības saistībā ar akcīzes preču apriti muitā”. Cik zināms, runa bija par aizdomām saistībā ar 35 000 eiro lielu kukuli.

Tikai tad I. Jaunzeme reaģēja, pārtraucot ar A. Ābolu darba attiecības un publiski paziņojot, ka „kolēģis, kuram vienaldzīga VID reputācija, kurš nav sapratis, ka laiki, kad tika piesegti negodīgi darbinieki, ir pagājuši, un kolēģi, kā arī komersanti bez minstināšanās ir gatavi ziņot par šādiem gadījumiem mūsu Iekšējās drošības pārvaldei, bija stipri pārrēķinājies”.

Taču 2020. gada sākumā I. Jaunzemei, neraugoties uz dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumu, nekādu iebildumu pret A. Ābolu vēl nebija. Toties viņas amatā pazeminātais M. Knoks gan vērsās ar sūdzībām visās iespējamās institūcijās, un 2020. gada vasarā dienesta izmeklēšanu sāka Finanšu ministrija.

M. Knoka pārcelšanā ministrija pārkāpumus nesaskatīja, taču, izvērtējot gadījumus, kad I. Jaunzeme atteikusies turpināt izmeklēt lietas pret VID amatpersonām, tika konstatēti iespējami pārkāpumi, un pret viņu pašu tika uzsākta disciplinārlieta.

Finanšu ministrijas diciplinārlietu komisija, izvērtējot lietas apstākļus, secināja - I. Jaunzeme, liekot šķēršļus VID amatpersonu pārkāpumu izmeklēšanai, nav pildījusi savus pienākumus, tādēļ viņai piemērojams sods - rājiens.

Kā noprotams, tieši pagājušā gada nogalē, pēc soda saņemšanas I. Jaunzeme nolēmusi vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Tagad viņa ar sava padomnieka starpniecību vispirms nepatiesi apgalvoja, ka šāda vēršanās neesot notikusi, bet pēc tam bija gatava apliecināt tikai to, ka tas neesot noticis novembrī, savukārt par decembri vairs neatbildēja.

Savukārt no neoficiāliem avotiem par iesnieguma saturu ir zināms – tajā mēģināts norādīt, ka tieši J. Reirs varētu būt vainojams ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā. Nu ar Valsts policijas un arī prokuratūras lēmumu šīs norādes ir atzītas par nepamatotām, savukārt VID ģenerāldirektores un ministra konflikts, visticamākais, nebeigsies ne ar to, ne ar administratīvās tiesas aizvadītās nedēļas spriedumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...