Jautājumi Ārlietu ministrijai par Rinkēviča hokeja apmeklējumu, „protokolāri pārstāvot valsti”
PIETIEK23.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Ārlietu ministrijai ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, aicinot sniegt skaidrojumus par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Jaunā Vienotība) rīcību, paša pārstāvētas valdības noteikto ierobežojumu laikā apmeklējot Pasaules hokeja čempionāta spēli un sēžot vienā ložā kopā ar kukuļņemšanā apsūdzēto bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu Uģi Magoni. Publicējam pilnu pieprasījuma tekstu:
„Šā gada 22. maijā pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā Twitter ir publicējis šādu informāciju:
„Vakar piedalījos Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē kopā ar Kanādas vēstnieku un militārā kontingenta komandieri, protokolāri pārstāvot valsti un pēc Ministru prezidenta biroja lūguma.”
Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojot mediju publikāciju, lai informētu sabiedrību par augstas valsts amatpersonas rīcību, graujot valsts varas reputāciju, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem.
1) kura tieši Ministru prezidenta biroja amatpersona, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, kādā tieši formā lūdza ārlietu ministram „piedalīties Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”?
2) kādi tieši normatīvie akti un to normas nosaka nepieciešamību ārlietu ministram piedalīties konkrētas sporta spēles pasaules čempionāta atklāšanā un konkrētu komandu spēlē?
3) kādu vēl sporta spēļu čempionātu atklāšanā un konkrētu komandu spēlēs pēdējos trīs gados ir piedalījies ārlietu ministrs?
4) kā tieši ārlietu ministrs „piedalījās Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē” – vai viņš teica kādas uzrunas, veica kādas darbības, sagaidīja kādas personas vai tikās ar tām? Ja jā, miniet visas attiecīgās darbības un personas.
5) kā tieši ārlietu ministrs iekļuva Arēnā Rīga, lai veiktu attiecīgās darbības? Kādas Ārlietu ministrijas amatpersonas bija veikušas attiecīgas pārrunas, ar ko šīs pārrunas bija veiktas, kādas vienošanās panāktas?
6) kas ir juridiskā vai fiziskā persona, kas no Arēna Rīga nomā ložu, kurā ārlietu ministrs „piedalījās Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”? Kāda bija vienošanās, saskaņā ar kuru ārlietu ministrs varēja „piedalīties Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē” tieši šajā ložā?
7) vai par vietu, kuru, lai „piedalītos Pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē”, šajā ložā ieņēma ārlietu ministrs, tika veikta samaksa? Ja jā, kāda bija šī samaksa, kam tā tika veikta? Ja nē, kas panāca vienošanos, ka ārlietu ministram šī vieta tiek piešķirta bez maksas, un kāda bija šīs vienošanās būtība?”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.