Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) ir atbildīga par enerģētikas politiku un tās īstenošanu. Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, kā arī enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu, ražojot vienlaicīgi gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju, EM sagatavoja un pārraudzīja dāsnu valsts atbalsta sistēmu.

Neskatoties uz daudzkārt paustajām bažām un izteiktajiem brīdinājumiem par sagaidāmo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību, ja EM turpinās īstenot šādu dāsnu atbalsta politiku, EM tomēr ir turpinājusi to darīt – izsniedzot jaunas un jaunas atļaujas šādām subsidētās enerģijas ražotnēm.

Kā tas ir kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam nav tikusi veikta atbilstoša šo subsidētās enerģijas ražotāju (turpmāk – OIK ražotāji) uzraudzība. Iespējams, pat veiktas apzināti pretlikumīgas darbības.

Savā intervijā šā gada 17. oktobrī LNT raidījumā “900 sekundes” Jūs nespējāt sniegt atbildi pēc būtības - kā gan varēja kļūt iespējami TV3 15. oktobra raidījumā atklātie fakti, atrunājoties, ka “šī gan ir situācija, kura ir jāvērtē”, ka “šī ir specifiska ražošanas nozare” un ka “ir skaidrs, ka eksistē kaut kāda administratīvā bāze, visticamāk kāda veida noteikumi … kas ļāvuši tā rīkoties”.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu saņemt atļauju ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu jaudu ieviešanai.

- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

- Kāda ir procedūra (nosacījumi, darbības, termiņi), kas ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošos normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.

- Kāda informācija un dokumenti (līgumi) un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.

- Kādas darbības ir jāveic EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.

- Kam un kādā veidā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāpārrauga OIK ražotāju un to darbības atbilstība elektroenerģijas obligātā iepirkuma prasībām? Sniedziet šo prasību uzskaitījumu, norādot atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.

- Kāda informācija un dokumenti (līgumi), cik bieži, un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, kamēr tie izmanto tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.

- Kādas darbības ir veikusi EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs saglabāt iegūto atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?

- Kur un kādos dokumentos ir reģistrētas šīs EM veiktās darbības?

- Iesniedziet saraksti, kura ir veikta starp EM un koncernu Latvenergo (AS Sadales tīkli un Publisko tirgotāju) saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību laika periodā no 2009. gada.

No plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka Jūs esat uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Jūs arī esat norādījis, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes: "Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas.”

Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Lūdzam paskaidrot, kas konkrēti ietilpst “pilnajā perimetrā”?

- Cik kopumā ir komersantu, kuri ir saņēmuši atļaujas un kuru atļaujas iegūt (īstenot) tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (ne tikai kogenerācijas stacijas) joprojām ir spēkā?

- Kuri no šiem komersantiem tiks pārbaudīti?

- Kā tieši tiks īstenota šī pārbaude?

- Lūdzam iesniegt paredzētās pārbaudes darba grafiku – pārbaudāmos objektus, lai varētu pārliecināties par pārbaudes pamatotību, ņemot vērā, ka kopumā ir vairāki simti komersantu, kuriem Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

- Kura amatpersona uzņemsies atbildību par to komersantu atbilstību obligātā iepirkuma prasībām, kuri netiks pārbaudīti? Balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem, tas tiks noteikts?

- Kāds ir kontroles grupas sastāvs, kura veiks šīs pārbaudes? Kas šo sastāvu ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.

- Kāds ir šīs kontroles grupas darba uzdevums? Kur tas ir noformulēts?

- Kas konkrēti (kādi dokumenti, fakti) un kā tiks pārbaudīts?

- Kā tiks dokumentēti un apstiprināti šīs pārbaudes rezultāti?

Lai gan tautsaimniecības un sabiedrības interesēs būtu īstenot tādu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas mazākus OIK maksājumus, taču pretēji tam EM daudzkārt ir pieņēmusi lēmumus par termiņu pagarināšanu subsidētās enerģijas ražotājiem, kuri savlaicīgi nav izpildījuši tiem paredzētos nosacījumus, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas rada pamatotas bažas, ka šie lēmumi ir tapuši pieņemti nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu komersantu interesēs.

Saistībā ar augstākminēto lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Cik bijis šādu lēmumu, kura amatpersona un attiecībā uz kuriem komersantiem tos ir pieņēmusi? Lūdzam iesniegt šo lēmumu sarakstu, norādot lēmuma pieņemšanas datumu, lēmuma būtību, atbildīgo amatpersonu un komersantu, attiecībā uz kuru šis lēmums ir pieņemts.

- 2013. gadā EM tika izveidota komisija, lai veiktu dienesta pārbaudi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz OIK ražotājiem, lai piešķirtu atļauju (vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus) īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.

- Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu komisiju? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.

- Kāds bija šīs komisijas darbības rezultāts? Lūdzam iesniegt šīs komisijas atzinumu.

- Lūdzam iesniegt šīs komisijas sastāvu.

- Lūdzam informēt, kādas darbības tika veiktas pēc šī atzinuma saņemšanas?

- Cik daudz un kuriem komersantiem EM ir izteikusi brīdinājumu par prasību neievērošanu vai nepildīšanu saistībā ar izsniegtajām atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros?

Atbildes uz šiem jautājumiem būs publiski pieejamas Saeimas mājas lapā:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&Count=30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...