Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 29.novembri Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu Nr.2.4.1-42/2015. Saskaņā ar to - siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšana Daugavpils pilsētā notiek, pamatā izmantojot trīs siltumcentrāles – SC1, SC2, SC3. Tikmēr konkrēto siltumcentrāļu un to darbības teritorijā piesaistīto/strādājošo ārpakalpojumu sniegušo uzņēmumu (apakšuzņēmumu) darbība Valsts kontroles revīzijas atzinuma ietvarā atklājusi veselu virkni problēmjautājumu pastāvēšanu un arī likumdošanas robus, ļaunprātību, arī krāpšanu, kas neatbilst galapatērētāju interesēm, bet gan orientēta uz peļņas nodrošināšanu uzņēmējiem.

[1] SC1 - PAS „Daugavpils siltumtīkli” 2010.gada 21.jūnija, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, noslēdza ar SIA "Cefus" līgumu Nr.58/6 par siltumenerģijas pirkšanu, savukārt, līgumus par darbu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem SIA „Cefus” ir noslēgusi 27.03.2012., un revīzijā konstatēts, ka SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" Ekonomikas ministrijā jau attiecīgi 27.07.2010., 10.08.2010. un 01.09.2010. ir iesniegušas pieteikumus tiesību iegūšanai koģenerācijas elektrostacijā 18.novembra ielā 2, Daugavpilī saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Tātad iesniegumus komersanti ir iesnieguši tikai vienu vai divus mēnešus pēc tam, kad PAS "Daugavpils siltumtīkli" noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA "Cefus", vienojoties par siltumenerģijas piegādi SC1 18.novembra ielā 2, Daugavpilī.

Šis fakts revidentu ieskatā apliecina, ka šajā gadījumā līguma izpildes nodošana apakšuzņēmējiem ir bijusi plānota. Tā kā SIA "Cefus" piedāvājumā netika norādīts, ka tā plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, bet faktiski līguma izpildi veic pieci komersanti, revidentu ieskatā arī šajā gadījumā ir konstatējams iepirkuma likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums.

 [2]SC2 - PAS "Daugavpils siltumtīkli" 2009.gada 01.jūnijā, nepiemērojot iepirkuma procedūru, noslēdza ar SIA „Latneftegaz" līgumu Nr.2/200509 par siltumenerģijas pirkšanu.

Ar 2010. gada 15.oktobra Līguma pielikumu Nr.12 tika būtiski, revidentu ieskatā prettiesiski, grozīti sekojoši Līguma punkti:

1)punkts 1.1.1 - izņemta Līgumā noteiktā siltumenerģijas ražošanas avota jauda līdz 4 MW;

2)Līgums papildināts ar p.1.1.1.1 nosakot, ka pirmajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 4 MW +/- 10%;

3)Līgums papildināts ar p.1.1.1.2 nosakot, ka otrajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 8-10 MW (daļējai apkures sezonas siltumenerģijas patēriņa slodzes slēgšanai) un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.

4)Līgums papildināts ar p.1.1.1.3, nosakot, ka abu etapu realizācijas gadījumā, siltumenerģijas ražošanas jauda 8-10 MW ziemas sezonas patēriņa nodrošināšanai un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.

Ar 2011. gada 15. februāra pielikumu Nr.13 Līguma p. l.l.l.l, p.1.1.1.2 un p.1.1.1.3 minēto etapu ekspluatācijā nodošanas termiņš pagarināts līdz 31.10.2012.

2010.gada 15.oktobrī, PAS „Daugavpils siltumtīkli" deva SIA "Latneftegaz" saskaņojumu nodot telpas apakšnomā četriem komersantiem - SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" ar mērķi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.

2012.gada jūnijā SIA „Latneftegaz" nodeva ekspluatācijā SC-2 uzbūvēto tehnoloģisko iekārtu kompleksu (4 atsevišķas koģenerācijas iekārtas vienā telpā) un tajā pat gadā pārdeva tās augstāk minētiem komersantiem.

[3] SC3 - "Detalizēti pārbaudot pretendenta SIA "BK Enerģija" iesniegto piedāvājumu, revidenti konstatēja, ka tas nesatur informāciju par līguma vai tā daļu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem. IUB, sniedzot vērtējumu situācijai, norādīja: "tā kā SIA "BK Enerģija" piedāvājumā netika norādīts tās piesaistītais apakšuzņēmējs SIA "Energy&Communication'1, bet faktiski SIA "Energy&Communication" ir daļēji nodota līguma izpilde, SIA "BK Enerģija" rīcībā ir konstatējams likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums. IUB ieskatā apakšuzņēmēja SIA "Energy&Communication" piesaiste bija plānota, jo līgums ar šo apakšuzņēmēju tika noslēgts tajā pašā dienā, kad tika noslēgts iepirkuma līgums"."

Ņemot vēra iepriekš minēto, lūdzam Jūs sniegt vispusīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus Ekonomikas ministrija ir veikusi, lai novērstu gadījumus, kad koģenerācijas staciju īpašnieki izmanto elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumus (nepilnības) savas peļņas palielināšanai uz elektroenerģijas gala patērētāju rēķina (piemēram, komersanti sadala koģenerācijas staciju jaudas starp vairākiem komersantiem, tādā veidā iegūstot priekšrocības kā mazajiem elektroenerģijas ražotājiem no valsts saņemt lielāku kompensāciju par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros)?

2. Esošais MK regulējums uzdod ministrijai pienākumu veikt elektroenerģijas ražošanas pārbaudi, gadījumos, ja komersants ir saņēmis tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi kontroles darbības PAS "Daugavpils siltumtīkli" - SCI, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication" koģenerācijas iekārtu izstādīšanas vietās)?

3. Kādēļ obligātā iepirkuma ietvaros visiem koģenerācijas staciju īpašniekiem nav paredzēts vienāds (līdzvērtīgs) valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju?

4. Ar kādu nolūku MK noteikumos tika paredzēts diferencēts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, paredzot lielāko atbalstu mazajiem ražotājiem? Vai sākotnēji plānotais mērķis attiecībā uz valsts atbalsta diferencēšanu ir sasniegts?

5. Vai Ekonomikas ministrijas rīcībā ir informācija par atsevišķu staciju jaudu sadalīšanu vairākās ražošanas vienībās ar mērķi saņemt lielāku atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros? Vai konstatējot šādus gadījumus EM ir veikusi atbilstošas darbības lai samazinātu negatīvo ietekmi uz patērētājiem?

6. Kāda ir kopējā papildus peļņa (vai ieņēmumi) PAS "Daugavpils siltumtīkli" – SC1, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B- Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication") no tā, ka OIK sistēmas ietvaros uzskaitītas vairākas atsevišķas jaudas, nevis elektrostaciju kopējā jauda?

7. Kādos gadījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, var tikt anulētas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Lūdzam sniegt statistiku par anulēto tiesību skaitu un anulēšanas iemesliem pēdējos piecos gados.

8. MK noteikumi attiecībā uz atbalstu OIK ietvaros paredz pienākumu komersantiem sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi šādas informācijas pārbaudi, lai konstatētu atsevišķu komersantu, kuru patiesā labuma guvējs ir vienas un tās pašas personas, mēģinājumus saņemt lielāku OIK atbalstu sadalot elektroenerģijas ražošanas avotus?

9. Lūdzam sniegt informāciju par koģenerācijas ražošanas attīstības tendencēm Latvijas Republikā no 2006.-2016.g., norādot informāciju par katru gadu atsevišķi un sadalījumā pa novadiem (pilsētām):

9.1. komersantu, kuriem izsniegtas licences ražot elektroenerģiju koģenerācijas elektrostacijās, skaits;

9.2. komersantu, kuriem attiecīgajā gadā bija tiesības koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.3. koģenerācijas elektrostaciju (iekārtu), kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.4. obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, kas saražots koģenerācijas režīmā;

9.5. obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem izmaksātās valsts kompensācija par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas režīmā.

NB. Uzrādītai statistikai jāparāda, cik lielā mērā korelē valsts atbalstā izmaksātās summas ar iepirkto elektroenerģiju un koģenerācijas elektrostaciju skaitu. Sadalījums pa novadiem ļaus identificēt pašvaldības, kurās problēma ar sadrumstalotu siltumenerģijas ražošanu, var nākotnē (kad nebūs vairs OIK) būtiski ietekmēt tarifus, turklāt šādās pašvaldībās varētu būt izteikts interešu konflikts vai tā pazīmes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...