Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepārdomāts un nesamērīgi dāsns atbalsts atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem ir izraisījis nozīmīgu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, kā rezultātā ir pieaugušas elektroenerģijas izmaksas Latvijas patērētājam. Vieni no nozīmīgākajiem elektroenerģijas patērētājiem ir Latvijas ražojošie uzņēmumi, tādejādi ir pieaugušas šo uzņēmumu izmaksas un samazinājusies šo uzņēmumu konkurētspēja. Īstenot tādu valsts politiku, kas veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir viens no Ekonomikas ministrijas galvenajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrija ir vairakkārt paudusi, ka tā apzinās un atzīst nepieciešamību īstenot pasākumus, lai mazinātu šo nesamērīgi dāsno atbalstu, kas rada negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un investīciju vides pievilcību.

Ir kļuvis zināms, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi MK noteikumus, kas pretēji līdz šim publiski paustajam nevis vērsti uz atbalsta mazināšanu, bet, lai atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem nodrošinātu vēl dāsnāku elektroenerģijas atbalstu! Šādu priekšlikumu EM noteikti ir sagatavojusi pārdomāti un pēc rūpīgas izsvērtas analīzes, un tam ir atbilstošs pamatojums, tāpēc, pamatojoties uz augstākminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums šādām Ekonomikas ministrijas piedāvātajām atbalsta izmaiņām, lai nodrošinātu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta  noteikumi?

2. Cik lielu atbalstu kopumā jau ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti pie esošās atbalsta shēmas, un cik lielas ir pašu komersantu veiktās investīcijas, kuras būtu jākompensē?

3. Kāpēc tieši šiem elektroenerģijas ražotājiem Ekonomikas ministrija (EM) ir izvēlējusies noteikt vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi izpēti, cik lielu un kādu atbalstu vēl papildus (ne tikai caur obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānismu, bet, piemēram, ES struktūrfondu līdzmaksājumu investīcijām, maksājumus par specifisku kultūru un produkcijas audzēšanu, CO2 emisijas kvotām u.c.) ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti, īstenojot ar atbalstāmās elektroenerģijas ražošanu saistītu uzņēmējdarbību? Lūdzam iesniegt iepriekš minēto informāciju un EM veiktos aprēķinus.

5. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, kāds ir kopējais subsidētās elektroenerģijas ikgadējais apjoms, uz kuru attieksies šīs EM sagatavotās atbalsta  izmaiņas?

6. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, par cik naudas izteiksmē pieaugs obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apjoms, ja šīs Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas tiks pieņemtas?

7. Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums samazinās Latvenergo koncerna ienākumus, tas savukārt samazinās koncerna peļņu un  dividenžu apjomu, kas savukārt samazinās valsts budžeta ieņēmumus. Lūdzu iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus – par cik samazināsies Latvenergo koncerna ienākumi, dividenžu apjoms un valsts budžeta ienākumi?

8. Uz kādu izdevumu samazināšanas rēķina ir paredzēts kompensēt iepriekš minēto ienākumu samazinājumu?

9. Īstenojot Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas vienai elektroenerģijas ražotāju grupai, tiks radīts precedents arī pārējiem elektroenerģijas ražotājiem pamatoti pieprasīt veikt analoģiskas izmaiņas tiem paredzētajās atbalsta shēmās. Tādēļ lūdzam iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus pa atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju grupām saskaņā ar 2009.gada 10.marta MK noteikumos Nr.221 un 2010.gada 16.marta MK noteikumos Nr.262 noteikto atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju sadalījumu – kā izmainīsies atbalsta apjoms katrai no grupām, izmainot to atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvātajam atbalsta līmenim (lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgus principus)? Cik lielu iespaidu atbalsta izmaiņas atstās uz OIK – katrai grupai atsevišķi un viss kopumā?

10. Kāds dabasgāzes cenas līmenis būtu jānosaka Ministru kabineta  noteikumos paredzētajās atbalsta formulās, ņemot vērā  komersantiem jau sniegto atbalsta apjomu un gūtos ienākumus, un to, ka uz šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas brīdi 2010.gada martā dabasgāzes cena bija 115 Ls/tūkst.m3? Lūdzu sniegt jūsu pamatojumu un aprēķinus.

11. Vai ir paredzēts mainīt pašreiz esošo atbalsta apjomu? Ja ir paredzēts mainīt pašreiz MK noteikumos paredzēto atbalsta apjomu, lūdzam sniegt Ekonomikas ministrijas pamatojumu un aprēķinus.

Red. piez. Interesanti, ka jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šos noteikumu grozījumus pagaidām atsaucis no turpmākas virzības Ministru kabinetā.

An error has occured