Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā, un ne tikai, kuri būtiski ietekmē energoresursu cenas pasaulē un to pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas, kas kļuva zināma saistībā ar Jūsu pieprasīto ekonomikas ministra demisiju, izriet, ka Ekonomikas ministrija nemaz vēl nav sagatavojusi un valdībai nemaz nav “enerģētiskās drošības plāna”, tātad, kas būtu veicams, lai Latvija varētu sekmīgi pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai tiešām Latvijas valdībai joprojām nav rīcības plāna, kā rīkoties, lai mazinātu sagaidāmās enerģētiskās krīzes ietekmi uz Latvijas sabiedrību un spētu to sekmīgi pārvarēt? Ja tāds plāns ir - lūdzam to iesniegt. Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav un kādā veidā Latvijas valdība ir iecerējusi (ja ir iecerējusi) pārvarēt šo sagaidāmo izaicinājumu?
2. Jūsuprāt, kad būtu jābūt gatavam šim “enerģētiskās drošības plānam”, lai to varētu sekmīgi un savlaicīgi īstenot?
3. Vai Jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu un cenām dabasgāzei, elektrībai un siltumam? Kāda, Jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
4. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēti izdevumiem nepieciešamās enerģijas (siltums, elektrība, degviela) iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
5. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās mājsaimniecībām nepieciešamās enerģijas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām ir jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
6. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks nokļūt energonabadzībā augstākminēto sagaidāmo apstākļu rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
7. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminētos sagaidāmos riskus? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
8. Kādus īstermiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas terminus un finansējuma avotus.
9. Kādus vidēja termiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas termiņus un finansējuma avotus.
Saskaņā ar lemto Latvija ir paredzējusi atteikties no Krievijas dabasgāzes importa.
10. Cik lieli dabasgāzes uzkrājumi un cik ilgā laikā ir jāizveido, lai Latvija varētu sekmīgi nodrošināt Latvijas dabasgāzes patērētājus un augstāk lemtā sekmīgu izpildi?
11. Vai Jums ir jelkāda sajēga - kādā veidā konkrēti ir paredzēts to nodrošināt? Ja ir, lūdzam konkrēti paskaidrot - no kādiem dabasgāzes avotiem, izmantojot kādus piegādes ceļus, kādos apjomos un termiņos ir paredzēts to īstenot? Vai tam ir rezervētas nepieciešamās transportēšanas jaudas - konkrēti kādas, kādam laika periodam?
12. Cik lielas dabasgāzes rezerves ir nepieciešamas Latvijai, lai spētu nodrošināt tās enerģētisko drošību, ņemot vērā esošos ģeopolitiskos izaicinājumus, kā arī iespējamo BRELL sistēmas sagraušanu, kuras ietvaros tiek nodrošināta Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāte? Kādas ir kopējās nepieciešamās drošības rezerves, cik daudz no tā ir paredzēts tieši elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augstākminētā riska dēļ? Lūdzam pamatot šos apjomus.
13. Kādā veidā un termiņos ir paredzēts nodrošināt minētās rezerves, kādā veidā ir paredzēts apmaksāt to iepirkumu un uzturēšanu? Vai tam ir sagatavota nepieciešamā normatīvā bāze - balstoties uz kādām konkrēti tiesību normām, tas tiks īstenots?
14. Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patēriņam nepieciešamos dabasgāzes apjomus pēc augstākminētā aizlieguma iepirkt Krievijas dabasgāzi? Lūdzam norādīt paredzētos dabasgāzes iegādes avotus, kā arī konkrētus loģistikas risinājumus un to, kā Latvijai tiks nodrošināta to pieejamība?
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.